Jau drīz jarkinas un policisti ķersies klāt muzeju krājumiem
Toms Zvirbulis29.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1937. gadā nacisti sarīkoja t.s. Deģenerātu mākslas izstādi. Izstādes mērķis - publiski nosodīt un pazemot mūsdienu mākslu un īpaši vācu avangarda māksliniekus. To vidū bija šodien slavenāko mākslinieku vārdi: Emil Nolde, Max Beckmann, Wassily Kandinski, Otto Dix, Ernst Ludwig Kirchner, Ernst Barlach, un citi.
Kādam likās, ka šie darbi aizskar cilvēku jūtas un izkropļo izpratni par skaisto. Stāsta, ka īstā vaina bija tajā, ka kāds ietekmīgs vīrs vārdā Hitlers, kurš zīmēja saldas pilsētu ainavas, savā laikā netika uzņēmts mākslas akadēmijā.
Arī kukurūzas karalis Hrušcovs gānīja māksliniekus, ja tie bija uzgleznojuši ko viņa prātam nesaprotamu. Kārtējo mākslas un kultūras nīcināšanas paraugstundu 2001. gadā sarīkoja Taliban, kad veic aAfganistānas kultūvērsturisko pieminekļu iznīcināšanu. Vēlāk arī “Islāma valsts” Irākā sāka iznīcināt senas asīriešu skulptūras un arhitektūru.
Taču Latvijā ne vairs nacisti vai Teleban apdraud mākslu un radošumu, bet… ir parādijusies jauna mākslas "kuratore" (attēlā – par „nepareizo mākslu” norūpējusies advokāte Viktorija Jarkina, pēc kuras iesnieguma sākts kriminālprocess par „bērnu pornogrāfiju K. Brektes darbos). Vinai palīdzēs pat Valsts policija.
Atbildot uz "kuratores" iesniegumu par mākslinieka K.Brektes mākslas satura vēstījumiem, es ar pilnu atbildību varu teikt, ka visos pasaules muzejos atradīsiet mākslas darbus, kuri neatbilst bērnu interesēm un tiesībām. Daudzās gleznās bērni kaili lido ar spārniem un pat ar ieročiem - amori. Ir darbi, kuros ir redzama sieviešu diskriminācija un seksuālā vardarbība pret sievietēm, darbi, kuros cieš un mirst vīrieši. Kauju skati un Kristus ciešanu ainas vien ko vērti.
Man ir bažas, ka Eiropas muzejiem un mākslas institūcijām laikus jāalgo advokāti, jo izskatās, ka tulīt ķersies klāt krājumiem - Johana Valtera kailajiem zēniem peldētājiem, Mikelandželo Dāvida statujai, Briseles čurājošajam puisēnam, Kārļa Brilova, Nikolā Pusēna, Karavadžo, Goijas, Hieronīma Bossa, Rubensa darbiem. Pompejas pirtīs sienas tiks nokasītas, Pompidu baseinā izravēs krūtainās skulptūras un…. šo sarakstu var turpināt.
Apbrīnoju cilvēkus, kas neapzinās, ka šāda rīcība ne tikai ir lēts popularitātes triks, bet tā parāda viņu stulbumu un tumsonību. Jūs taču ieslaucīs vēstures mēslainē. Labojieties, kamēr vēl var. Biežāk ejiet ar saviem bērniem uz muzejiem un galerijām. Škirstiet mākslas grāmatas, un jūsu sakarsušie prāti nomierināsies. Mans atbalsts māksliniekam Kristianam Brektem.
P.S. Te filmiņa no 1937. gada izstādes: https://youtu.be/eDPQW5aP9Rc
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
