Iesaki rakstu: 
2019.gada 5.februārī valdība Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā iecēla Ievu Jaunzemi. Atzīmējot šī notikuma otro gadskārtu, dāvinām atskatu uz I.Jaunzemes pēdējo gadu karjeras līkločiem Latvijas ierēdniecībā.
Sākumā I.Jaunzeme strādāja Labklājības ministrijā par valsts sekretāri - galveno iestādes ierēdni. Tur viņa nokļuva 2012.gadā, kad labklājības ministres amatu ieņēma šobrīd nu jau bēdīgi slavenā Ilze Viņķele (toreiz Vienotības, šobrīd A/Par pārstāve).
Labklājības ministrijā I.Jaunzeme savu kolēģu un sadarbības partneru vidū ieguva ne visai glaimojošu reputāciju gan "profesionālo", gan personīgo īpašību dēļ. Bet nekas nemainījās arī pēc tam, kad 2015.gadā toreiz bezzobainā Valsts kontrole aizrādīja I.Jaunzemei par līgumu slēgšanu par pakalpojumiem, kas būtu jāveic pašiem Labklājības ministrijas darbiniekiem. I.Jaunzeme apsolīja vairāk tā nedarīt, bet savu solījumu neturēja un, kā redzams viņas turpmākajā karjerā, šo taktiku izmanto joprojām.
2016.gadā par labklājības ministru kļuva Jānis Reirs (toreiz Vienotība, šobrīd Jaunā Vienotība), un jau pavisam drīz viņam apnika I.Jaunzemes izdarības. Ar Vienotības birojā strādājošās I.Jaunzemes mātes Vizmas Vilumsones, kura ieņēma arī Vienotībā nozīmīgu lomu spēlējošās Sandras Kalnietes palīdzes amatu, un senās draudzenes I.Viņķeles uzstājību Vienotība piekrita izveidot jaunu, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītājas amatu izbrāķētajai I.Jaunzemei.
Tajā laikā Ekonomikas ministriju vadīja Arvils Ašeradens (toreiz Vienotība, šobrīd Jaunā Vienotība), tādēļ iespējas jaunas darbavietas izveidošanai un konkursa rīkošanai neradīja grūtības. Zinātāji gan stāsta, ka I.Jaunzemes darba pienākumi Ekonomikas ministrijā par spīti labskanīgajam nosaukumam aprobežojās ar atbildību par telpu uzkopējiem (ierēdņu valodā - cilvēkresursiem) un citu tikpat nozīmīgu ministrijas darbam nepieciešamo funkciju nodrošināšanu, toties Vienotības cilvēki varēja mierināt sevi ar domu, ka vismaz tur I.Jaunzeme nevarēs nodarīt pārāk lielus zaudējumus.
2018.gadā negaidīti aizsaulē devās tā brīža VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Toreizējā valdība premjera Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vadībā rīkoja "konkursus", kuros sākumā uzvarēja kāda Koļegova, kurai lielajā amata gribēšanā aizmirsās par simtos tūkstošos eiro mērāmajām dividendēm. Pēc tam konkursā "uzvarēja" kaut kāds Skujiņš, kurš izrādījās kā caurspīdīgs uzvalks neviennozīmīgi vērtētajam Mārim Martinsonam. Un tad tika sarīkots kārtējais "konkurss", kurā "komisija" izvēlējās I.Jaunzemi.
Neiedziļinoties "konkursa" aizkulisēs (par tām var izlasīt iepriekšējās Pietiek publikācijās), 2019.gada 5.februārī jaunizveidotā Latvijas valdība Krišjāņa Kariņa vadībā apstiprināja I.Jaunzemi VID ģenerāldirektores amatā. Visironiskākais šajā stāstā ir tas, ka viņas kandidatūra bija jāvirza tieši J.Reiram - cilvēkam, kurš pirms dažiem gadiem personīgi bija izmetis viņu ārā no cita amata, pamatojot to ar šīs ierēdnes nekompetenci, kuras spēju virsotne ir "nodaļas vadītāja".
Vislabāk I.Jaunzeme sevi parādīja jau pirmajās dienās ar solījumu atteikties no atsevišķa kabineta, jo gribot "būt tuvāka kolektīvam". Līdzīgi pārējiem solījumiem I.Jaunzeme jau pēc nedēļas aizmirsa to un sāka baudīt citiem grūti piekļūstama kabineta priekšrocības un bauda tās joprojām brīžos, kad ierodas darbā.
Arī turpmāko laiku amatā raksturo nepatiesības teikšana, haotiskas iniciatīvas un kompetences trūkums, kuras dzen izmisumā gan nodokļu maksātājus, gan VID darbiniekus. Viņas laiku amatā caurvij neskaitāmas kļūdas, informācijas nesaturēšana, greizu prioritāšu noteikšana, to aizmiršana un atkal jaunu izdomāšana.
I.Jaunzemes vadīšanas laikā VID ir strauji palielinājies korupcijas gadījumu skaits, bet samazinājusies ar to saistītās informācijas sniegšana sabiedrībai. Savu neizprotamo lēmumu un manipulāciju rezultātā I.Jaunzeme ir nopelnījusi vairākus aizrādījumus un rājienus, tajā skaitā neraksturīgi publisku Finanšu ministrijas nosodījumu, kā arī nesekmīgu ierēdņa kvalifikācijas novērtējumu.
Tomēr, svinot VID vadītājas amatā atrašanās gadadienu, jāatzīst, ka pirms diviem gadiem komisija tiešām izvēlējās labāko no diviem tobrīd tai piedāvātajiem ļaunumiem - starp klaji nekompetento I.Jaunzemi un klaji aizdomīgo Sandru Kārkliņu-Ādmini. Par spīti visiem zaudējumiem, ko radījusi I.Jaunzemes atrašanās amatā, jāatceras, ka varēja būt arī sliktāk. Tādēļ no sirds jānovēl Ievai palielināt zināšanu apjomu, samazināt smīnu skaitu un atrast spēku atteikties no amata priekšrocību izmantošanas privātajiem mērķiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
