Jāšaubās, vai Ekonomikas ministrijai vispār ir atbilstoša kompetence OIK atbalsta shēmas īstenošanai
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti15.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 124. panta pirmo daļu iesniedzam Ministru prezidentam adresētu pieprasījumu Par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu.
Eiropas Savienības tiesību normas skaidri nosaka, ka atbalsts, kurš ir ticis ieviests, pārkāpjot Eiropas Savienības dibināšanas līguma (turpmāk - LESD) 108(3) pantu, ir nelikumīgs (“unlawful aid). Arī ekonomikas ministrs to ir atzinis, sniedzot savas atbildes Saeimai. Ekonomikas ministram adresētajā pieprasījumā tika uzdoti deviņi konkrēti jautājumi saistībā ar Ekonomikas ministrijas īstenotās valsts atbalsta shēmas tiesiskumu:
1. Uz kādu tiesību normu pamata Ekonomikas ministrija ir tiesīga pārkāpt LESD 108(3) pantu un sniegt atbalstu TEC-2, pirms tas ir saskaņots ar Eiropas Komisiju?
2. Vai šādu atbalstu Jūs uzskatāt par likumīgu? Pieprasām pamatot savu atbildi ar konkrētām tiesību normām, ja uzskatāt šādu atbalstu par likumīgu.
3. Kādēļ Ekonomikas ministrija īsteno atbalstu komersantiem, saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 52. pantu, kurš nav saskaņots ar Eiropas Komisiju, tātad ir nelikumīgs?
4. Vai, Jūsuprāt, šāda Ekonomikas ministrijas rīcība – nodrošināt nelikumīga atbalsta sniegšanu komersantiem, ir uzskatāma par tiesisku?
5. Kāpēc Ekonomikas ministrija, zinot, ka tā īsteno nelikumīga atbalsta piešķiršanu, neveic darbības, lai to pārtrauktu?
6. Kāpēc Ekonomikas ministrija, izveidojot “augsta līmeņa darba grupu”, neparedzēja veikt kompetentu un visaptverošu subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu? Ja šāds izvērtējums ir Ekonomikas ministrijas rīcībā, pieprasām to iesniegt.
7. Kāds ir tiesiskais pamatojums Ekonomikas ministrijas vairākkārt publiski paustajiem apgalvojumiem, ka, pārtraucot pārmērīgi dāsnā, nelikumīgā atbalsta sniegšanu, Latvija var zaudēt tiesvedībās simtus miljonus euro? Pieprasām iesniegt šo pamatojumu.
8. Vai, Jūsuprāt, komersants ir tiesīgs saņemt atbalstu, ja tas neizpilda atbalsta nosacījumus vai veic krāpnieciskas darbības, lai to saņemtu? Pieprasām pamatot Jūsu atbildi.
9. Vai, Jūsuprāt, pastāv tiesiskā paļāvība uz nelikumīgi saņemtu atbalstu? Pieprasām pamatot Jūsu atbildi.
Neskatoties uz to, ka šis pieprasījums tika skatīts Pieprasījumu komisijas sēdē šā gada 12. decembrī, tas ir - gandrīz trīs nedēļas pēc pieprasījuma iesniegšanas, Ekonomikas ministrija nespēja iesniegt nekādu atbildi ne uz vienu no minētajiem jautājumiem. Tas pastiprina mūsu pamatotās bažas par to, vai Ekonomikas ministrijai ir atbilstoša kompetence šīs atbalsta shēmas īstenošanai, un vai tā vispār tiek īstenota tiesiski, un atbilstoši Latvijas sabiedrības interesēm.
Izskatot minēto pieprasījumu komisijas sēdē, uz jautājumu: “Kāpēc Ekonomikas ministrija, izveidojot “augsta līmeņa darba grupu”, neparedzēja veikt kompetentu un visaptverošu subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu? Ja šāds izvērtējums ir Ekonomikas ministrijas rīcībā, pieprasām to iesniegt”, ekonomikas ministrs sniedza šādu atbildi:
“Mums nebija Ministru kabineta uzdevuma sniegt visaptverošu juridisko izvērtējumu par (OIK) sistēmu... Es nosaucu Jums to uzdevumu, ko man uzdeva Ministru kabinets, mēs viņu precīzi izpildījām, jautājumu par tiesisko izvērtējumu (kāpēc tas netika ietverts), lūdzu tad aiciniet Ministru kabineta vadītāju premjeru Kučinski un lūdzu prasiet viņam šo jautājumu!”
Nekādu esošās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu Ekonomikas ministrija nav iesniegusi.
Tādēļ pieprasām Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kāpēc Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” sagatavotajā darba uzdevumā netika paredzēts veikt visaptverošu esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu?
2. Vai uzskatāt, ka šīs atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējums nav nepieciešams, lai kompetenti un atbildīgi lemtu un īstenotu tālākos veicamos pasākumus šīs atbalsta sistēmas sakārtošanai? Ja tā neuzskatāt – pieprasām iesniegt esošās situācijas tiesiskuma izvērtējumu, balstoties uz kuru, tālāk tiek piedāvāts īstenot šos pasākumus.
3. Vai uzskatāt, ka Jūsu vadītā Ministru kabineta ministrs, izvairoties sniegt rakstiskas atbildes pretēji gan Saeimas deputātu pieprasījumā norādītajam, gan Pieprasījuma komisijas pieprasītajam (tātad pārkāpjot Saeimas Kārtības ruļļa 172. pantā noteikto) ir rīkojies tiesiski un atbilstoši demokrātiskas republikas valsts pārvaldes principiem?
4. Ja šādu Jūsu vadītā Ministra kabineta ministra rīcību neuzskatāt par atbilstošu – kāda būs Jūsu, kā Ministru kabineta vadītāja, turpmākā rīcība attiecībā uz šādu ministra rīcību?
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
