Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā. Tagad, kad jau divus gadus ikdienā norēķināmies ar eiro, laiks atskatīties, kā mums ir sekmējies ar ārvalstu investīciju piesaisti.

Atpaliekam no Jūrmalas, Liepājas un Ventspils

Salīdzinot vairākas Latvijas pašvaldības laika posmā no 2011. gada līdz 2015. gadam, var secināt, ka Jelgava šajā laikā piesaistījusi ārvalstu investīcijas aptuveni 53,5 miljonu eiro apmērā, krietni atpaliekot no Jūrmalas (ārvalstu ieguldījumi – 57,2 miljoni), Liepājas (ārvalstu ieguldījumi 90,3 miljoni)[1], nemaz nerunājot, piemēram, par Ventspili (ārvalstu ieguldījumi 192,7 miljoni). Rādītāji liecina, ka Jelgavas domes vadība ārvalstu investīciju piesaiste jomā nav bijusi gana aktīva un šajā jomā pašvaldībai ir vēl daudz, kur augt.

Kā Jelgavai uzlabot situāciju ārvalstu investīciju piesaistes jomā? Būtiski ir skaidri apzināties aspektus, kas ir svarīgi investīciju piesaistes veicināšanai, un aktīvi strādāt pie šo jomu uzlabošanas, piemēram, infrastruktūras, cilvēkkapitāla (pašvaldībā pieejamais darbaspēks), pārvaldības efektivitātes pašvaldībā, dzīves vides kvalitātes, teritorijas plānošanas un zemes izmantošanas pašvaldībā, kā arī ekonomiskās attīstības līmeņa paaugstināšanas.

Pašvaldībai jābūt motivētai

Investorus interesē vide - ja Jelgavā tā būs labāka nekā Rīgā, investīcijas nāks uz Jelgavu. Pilsētas priekšrocība ir arī atrašanās vieta, jo atrodamies salīdzinoši netālu no galvaspilsētas, turklāt Latvijas centrā. Jautājums ir par to, vai Jelgavas domes vadībai ir plāns, ko investoriem piedāvāt? Pašvaldības vadībai jābūt motivētai piesaistīt investīcijas un uzņēmējdarbību, pretējā gadījumā mēs nevaram cerēt panākt citas pašvaldības.

Jā, valsts nodokļu politika pašreiz nedod pietiekamu stimulu pašvaldībām attīstīt uzņēmējdarbību savās teritorijās, kas nerada jaunas darbavietas un nodokļu ieņēmumus, taču jāapzinās, ka neviens no malas uzņēmējdarbības vidi Jelgavā neuzlabos – to varam tikai mēs paši. Politiķi, kas domā tikai īstermiņā, iespējams, uzskata, ka budžets veidojas no deklarēto iedzīvotāju kopskaita, nevis piesaistot biznesu un radot jaunas darbavietas, tāpēc koncentrējas tikai uz guļamrajonu attīstību, taču jāspēj domāt tālākā nākotnē. Attīstīta uzņēmējdarbības vide un jaunas darbavietas padarīs Jelgavu par pievilcīgu dzīves vietu jauniem, izglītotiem cilvēkiem, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventiem, kuri pēc studiju beigšanas varētu izvēlēties palikt Jelgavā, veidojot šeit ne tikai karjeru, bet arī ģimeni.

Patiesais bezdarba līmenis

Jaunu darbavietu radīšana pilsētā joprojām ir ļoti aktuāls jautājums. 2016. gadā bezdarba rādītājs bija 4,4%, taču šeit jāņem vērā, ka no 21 000 strādājošo 12 000 joprojām katru dienu mēro ceļu uz darbu Rīgā, turklāt šie 4,4% atspoguļo tikai reģistrēto bezdarba līmeni. Piemēram, saskaņā ar reģistrētā bezdarba datiem 2016. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 8,4%, taču pēc Eiropas ekonomikas monitoringa datiem (kas iekļauj arī nereģistrēto bezdarbu) – 9,5%, un tas ļauj secināt, ka bezdarba līmenis Jelgavā 2016. gadā bijis vismaz 5,5%.

Pēc pirmā gada, ko cilvēks pavada bezdarbnieka statusā, vairāk nav ne pabalstu, ne ticības sistēmai, kā arī no iedzīvotājiem nereti dzirdēts, ka ierēdņi ar savu attieksmi veicina turpmāku nepārreģistrēšanos, kas rezultātā noved pie tā, ka tiek sabojāta statistika un nav iespējams apjaust patieso bezdarba līmeni.

Infrastruktūra ir investoriem pievilcīgas vides pamats

Domājot ilgtermiņā, vairākkārt esam uzsvēruši, cik būtiski ir atjaunot Jelgavas lidlauku, sakārtot inženiertehnisko infrastruktūru un pievedceļus, kā arī nodrošināt teritoriju atjaunošanu un sakārtošanu, piemēram, Prohorova ielā, Garozas ielā, Rubeņu ceļā, Uzvaras ielā un pielāgot tās uzņēmējdarbības attīstībai.

Šobrīd prioritārās nozares ārvalstu investīciju piesaistei ir metālapstrāde un mašīnbūve, transports un loģistika, informācijas tehnoloģijas, dzīvības zinātnes, veselības aprūpe, kokrūpniecība, zaļās tehnoloģijas un pārtikas rūpniecība. Jelgavai ir visas iespējas būt aktīvai, īstenot pārdomātu investīciju piesaistes politiku (un ar “pārdomātu” jāsaprot arī ilgtermiņa aktivitātes), lai nākotnē panāktu daudz labāku līmeni – nedaudz vairāk par 50 miljoniem 4 gadu laikā ir par maz. Jelgavai ir potenciāls sasniegt daudz vairāk, taču pašvaldības vadībai ir jāsāk apzināties, ka nepieciešami arī tādi projekti, kas sniedz nevis mazu un tūlītēju rezultātu, bet gan ilgtermiņā nodrošinās pilsētas attīstības iespējas.

Domājot par vidējās algas paaugstināšanu

Vēl viens rādītājs, kas liek aizdomāties par domes vadības darba kvalitāti, ir vidējā alga – šajā ziņā Jelgava krietni vien atpaliek no Jūrmalas, Liepājas, Valmieras un Ventspils. Uzskatāmības labad varu minēt, ka vidējā alga Jelgavā ir 768 eiro, kas mūs atstāj aiz Jūrmalas (780 eiro), Valmieras (827 eiro), Liepājas (855 eiro), Ventspils (917 eiro)[2], protams, nemaz nerunājot par Rīgu. 

Labas algas veido tieši nodarbinātie ražošanā, kuras attīstība Jelgavā iespējama investīciju piesaistes rezultātā. Uzskatu, ka ārvalstu investīciju piesaiste, kas pagaidām zināmā mērā ir viens no pašvaldības vadības vājajiem punktiem, sniegtu iespēju attīstīt uzņēmējdarbību un veicinātu arī vidējās algas pieaugumu. Palielinoties konkurencei, uzņēmēji būtu ieinteresēti noturēt darbiniekus, turklāt jauni uzņēmumi nodrošina ne tikai darbavietas, bet arī nodokļus pilsētas budžetam, ko izlietot pilsētas sakārtošanai, attīstībai un labklājības nodrošināšanai.

*  Jelgavas pilsētas domes deputāts


[1] http://www.lsm.lv/lv/tautas-panorama/novads/jelgavas-pilseta

[2] http://www.lsm.lv/lv/tautas-panorama/novads/jelgavas-pilseta/videja-alga

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Stumdīšanās Rīgas domē

FotoŠobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta valdībai un tās sagatavotajam budžeta projektam, kas nesen tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Ir skaidrs, ka deputāti izmantos visas iespējas, lai izstāstītu tautai, cik ļoti visi par to rūpējas. Jo īpaši skaistas un emocionāli piesātinātas runas ir sagaidāmas no opozīcijā esošajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem, tajā skaitā no ZZS un “Saskaņas” deputātiem.
Lasīt visu...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...