Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā. Tagad, kad jau divus gadus ikdienā norēķināmies ar eiro, laiks atskatīties, kā mums ir sekmējies ar ārvalstu investīciju piesaisti.

Atpaliekam no Jūrmalas, Liepājas un Ventspils

Salīdzinot vairākas Latvijas pašvaldības laika posmā no 2011. gada līdz 2015. gadam, var secināt, ka Jelgava šajā laikā piesaistījusi ārvalstu investīcijas aptuveni 53,5 miljonu eiro apmērā, krietni atpaliekot no Jūrmalas (ārvalstu ieguldījumi – 57,2 miljoni), Liepājas (ārvalstu ieguldījumi 90,3 miljoni)[1], nemaz nerunājot, piemēram, par Ventspili (ārvalstu ieguldījumi 192,7 miljoni). Rādītāji liecina, ka Jelgavas domes vadība ārvalstu investīciju piesaiste jomā nav bijusi gana aktīva un šajā jomā pašvaldībai ir vēl daudz, kur augt.

Kā Jelgavai uzlabot situāciju ārvalstu investīciju piesaistes jomā? Būtiski ir skaidri apzināties aspektus, kas ir svarīgi investīciju piesaistes veicināšanai, un aktīvi strādāt pie šo jomu uzlabošanas, piemēram, infrastruktūras, cilvēkkapitāla (pašvaldībā pieejamais darbaspēks), pārvaldības efektivitātes pašvaldībā, dzīves vides kvalitātes, teritorijas plānošanas un zemes izmantošanas pašvaldībā, kā arī ekonomiskās attīstības līmeņa paaugstināšanas.

Pašvaldībai jābūt motivētai

Investorus interesē vide - ja Jelgavā tā būs labāka nekā Rīgā, investīcijas nāks uz Jelgavu. Pilsētas priekšrocība ir arī atrašanās vieta, jo atrodamies salīdzinoši netālu no galvaspilsētas, turklāt Latvijas centrā. Jautājums ir par to, vai Jelgavas domes vadībai ir plāns, ko investoriem piedāvāt? Pašvaldības vadībai jābūt motivētai piesaistīt investīcijas un uzņēmējdarbību, pretējā gadījumā mēs nevaram cerēt panākt citas pašvaldības.

Jā, valsts nodokļu politika pašreiz nedod pietiekamu stimulu pašvaldībām attīstīt uzņēmējdarbību savās teritorijās, kas nerada jaunas darbavietas un nodokļu ieņēmumus, taču jāapzinās, ka neviens no malas uzņēmējdarbības vidi Jelgavā neuzlabos – to varam tikai mēs paši. Politiķi, kas domā tikai īstermiņā, iespējams, uzskata, ka budžets veidojas no deklarēto iedzīvotāju kopskaita, nevis piesaistot biznesu un radot jaunas darbavietas, tāpēc koncentrējas tikai uz guļamrajonu attīstību, taču jāspēj domāt tālākā nākotnē. Attīstīta uzņēmējdarbības vide un jaunas darbavietas padarīs Jelgavu par pievilcīgu dzīves vietu jauniem, izglītotiem cilvēkiem, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventiem, kuri pēc studiju beigšanas varētu izvēlēties palikt Jelgavā, veidojot šeit ne tikai karjeru, bet arī ģimeni.

Patiesais bezdarba līmenis

Jaunu darbavietu radīšana pilsētā joprojām ir ļoti aktuāls jautājums. 2016. gadā bezdarba rādītājs bija 4,4%, taču šeit jāņem vērā, ka no 21 000 strādājošo 12 000 joprojām katru dienu mēro ceļu uz darbu Rīgā, turklāt šie 4,4% atspoguļo tikai reģistrēto bezdarba līmeni. Piemēram, saskaņā ar reģistrētā bezdarba datiem 2016. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 8,4%, taču pēc Eiropas ekonomikas monitoringa datiem (kas iekļauj arī nereģistrēto bezdarbu) – 9,5%, un tas ļauj secināt, ka bezdarba līmenis Jelgavā 2016. gadā bijis vismaz 5,5%.

Pēc pirmā gada, ko cilvēks pavada bezdarbnieka statusā, vairāk nav ne pabalstu, ne ticības sistēmai, kā arī no iedzīvotājiem nereti dzirdēts, ka ierēdņi ar savu attieksmi veicina turpmāku nepārreģistrēšanos, kas rezultātā noved pie tā, ka tiek sabojāta statistika un nav iespējams apjaust patieso bezdarba līmeni.

Infrastruktūra ir investoriem pievilcīgas vides pamats

Domājot ilgtermiņā, vairākkārt esam uzsvēruši, cik būtiski ir atjaunot Jelgavas lidlauku, sakārtot inženiertehnisko infrastruktūru un pievedceļus, kā arī nodrošināt teritoriju atjaunošanu un sakārtošanu, piemēram, Prohorova ielā, Garozas ielā, Rubeņu ceļā, Uzvaras ielā un pielāgot tās uzņēmējdarbības attīstībai.

Šobrīd prioritārās nozares ārvalstu investīciju piesaistei ir metālapstrāde un mašīnbūve, transports un loģistika, informācijas tehnoloģijas, dzīvības zinātnes, veselības aprūpe, kokrūpniecība, zaļās tehnoloģijas un pārtikas rūpniecība. Jelgavai ir visas iespējas būt aktīvai, īstenot pārdomātu investīciju piesaistes politiku (un ar “pārdomātu” jāsaprot arī ilgtermiņa aktivitātes), lai nākotnē panāktu daudz labāku līmeni – nedaudz vairāk par 50 miljoniem 4 gadu laikā ir par maz. Jelgavai ir potenciāls sasniegt daudz vairāk, taču pašvaldības vadībai ir jāsāk apzināties, ka nepieciešami arī tādi projekti, kas sniedz nevis mazu un tūlītēju rezultātu, bet gan ilgtermiņā nodrošinās pilsētas attīstības iespējas.

Domājot par vidējās algas paaugstināšanu

Vēl viens rādītājs, kas liek aizdomāties par domes vadības darba kvalitāti, ir vidējā alga – šajā ziņā Jelgava krietni vien atpaliek no Jūrmalas, Liepājas, Valmieras un Ventspils. Uzskatāmības labad varu minēt, ka vidējā alga Jelgavā ir 768 eiro, kas mūs atstāj aiz Jūrmalas (780 eiro), Valmieras (827 eiro), Liepājas (855 eiro), Ventspils (917 eiro)[2], protams, nemaz nerunājot par Rīgu. 

Labas algas veido tieši nodarbinātie ražošanā, kuras attīstība Jelgavā iespējama investīciju piesaistes rezultātā. Uzskatu, ka ārvalstu investīciju piesaiste, kas pagaidām zināmā mērā ir viens no pašvaldības vadības vājajiem punktiem, sniegtu iespēju attīstīt uzņēmējdarbību un veicinātu arī vidējās algas pieaugumu. Palielinoties konkurencei, uzņēmēji būtu ieinteresēti noturēt darbiniekus, turklāt jauni uzņēmumi nodrošina ne tikai darbavietas, bet arī nodokļus pilsētas budžetam, ko izlietot pilsētas sakārtošanai, attīstībai un labklājības nodrošināšanai.

*  Jelgavas pilsētas domes deputāts


[1] http://www.lsm.lv/lv/tautas-panorama/novads/jelgavas-pilseta

[2] http://www.lsm.lv/lv/tautas-panorama/novads/jelgavas-pilseta/videja-alga

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...