Iesaki rakstu: 
VeņŽuņHuņa kungu, Latvijas Ķīniešu kopienas galveno autoritāti, jau vairākas nedēļas nopietni satrauc nepatīkamās ziņas par apstākļiem, kas apdraud viņa vērienīgās Latvijas kolonizēšanas ieceres. Tās raisa ne vien latviešu nacionālistu, bet arī citu šīs zemes līdzšinējo iemītnieku aizvien vairāk pieaugošā sinofobija.
Ir radusies vērā ņemama pretestība uzturēšanās atļauju likumam, kuru nespēj kliedēt pat Šlesera labi apmaksātās reklāmas kampaņas. Aizvien vairāk cilvēku ir izlasījuši latviski tulkoto un internetā bez maksas pieejamo Sun Dzi traktātu „Kara māksla”, kur aprakstīti dažādi viltīgi paņēmieni kā svešā teritorijā iegūt pārsvaru un pieveikt tās iedzīvotājus.
VeņŽuņHuņa kungs, protams, arī ir apguvis „Kara mākslu” un labi zina, ka svešā teritorijā jābūt disciplinētiem, iekļāvīgiem vispārpieņemtajā kārtībā un pacietīgi jācenšas iegūt vietējo ļaužu uzticību. Bet ko darīt, ja neizbēgami tuvojas nākamais gads, kam pašā vidū - saulstāvju laikā ķīniešiem pēc piecu tūkstošu gadu senās tradīcijas notiek suņu gaļas ēšanas festivāli, kas mērogos līdzinās pašam vācu Oktoberfestam.
VeņŽuņHuņa kungs arī zina, ka latvieši tajā pat laikā svin savus gada lielākos svētkus - Līgo. Viņš interesējas par latviešu paražām un klausās "Skandinieku" ierakstus. Mārtiņdienā dzirdēdams Daini Staltu majestātiskā baritonā dziedam "Mārtiņam gaili kāvu", viņš iedvesmojas ar ideju dāvināt šiem multikulturālās Eiropas latviešiem iespēju svinēt abu tautu lielos svētkus kopā. Par īpašu draudzības zīmi Latvijā mītošo ķīniešu koris pat nodziedātu kādu meldiņu no latvju dainām ar vārdiem "Jānīšam Duksi kāvu".
VeņŽuņHuņa kungs ir pētījis Latvijas sabiedrības politisko spektru un izstrādājis īpašu stratēģiju attiecībām ar katru partiju un ideoloģisko virzību. Bet te pēkšņi, kā zibens no skaidrām debesīm, uzrodas kāds iepriekš neparedzēts spēks, kas apzīmējams ar reti lietotu terminu - zoocentristi.
VeņŽuņHuņa kungs nebija rēķinājies ar apstākli, ka šajā zemē ar tās izteikti negatīvajiem dzimstības rādītājiem lielam ļaužu daudzumam nav bērnu un tos aizvieto suņi un kaķi. Šī publika bija tā, kas uztvēra noplūdušo informāciju par gaidāmo lielo suņu gaļas ēšanas festivālu. Un tad sākās. Jau iepriekš suņumīļi bija sekmīgi lobējuši tādus likumus, kas vairs neaizsargā cilvēkus no suņu uzbrukumiem (suņi taču ir labāki par cilvēkiem, un tiem vienmēr taisnība). Zoocentristi ātri vien bija savākuši 10 000 parakstus portālā "Mana balss" ar prasību valstī iznīcināt kažokzvēru audzēšanas nozari. Bet nu, kad viņu mīluļiem, kas tiem bija kā miesīgi bērni, draudēja briesmas tikt noslaktētiem un kaut kādu mongoloīdu kuņģos sagremotiem, zoocentristu dedzība uzliesmoja desmitkārtīgā pasionāritātē.
Gan muskuļoti skūtgalvji ar pitbulterjeriem, gan vārgas tantiņas ar saviem krancīšiem izgāja ielās meklēt āziātiska izskata cilvēkus, lai atriebtos par viņu iecerētām drausmīgajām ļaundarībām. Vairs ne vārdiņu nebilda tie, kas agrāk bija pauduši ideju par to, ka čaklie, pieklājīgie un smaidīgie ķīnieši būtu labs pretstats rupjajiem latviešu valodu mācīties negribošajiem krieviem un tos nostumtu malā. Latviešiem ar krieviem sākās tāds draudzības medusmēnesis, ka analītiķi to salīdzināja ar dziļā senatnē, 1941. gada jūlijā notikušo draudzības ekstāzi ar vāciešiem. Daži politiķi te saskatīja ievērojamu potenciālu jauna politiskā spēka veidošanai, organizēja tautas saietu Doma laukumā un labi samaksāja pazīstamam komponistam par jaunās partijas himnas radīšanu, kuras tekstā bija iekļauta divrinde:
Divas kājas slikti,
Četras kājas labi.
Ķīnieši nozuda kā ūdenī iekrituši, bet Eiropas paklausīgie kalpi no "Vienotības" satraucās ne pa jokam. Ja jau par VL, par Parādnieku un Iesalnieku tiem tika uzkrauta smagu pārmetumu nasta, kas gan notiks tagad šī masveida rasisma dēļ. Andrejs Judins steigšus ierosināja pastiprināt atbildību par neiecietību un - lai par darbībām, kas vērstas uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, tiktu saņemts sods pat tādā gadījumā, ja tās nebūtu veiktas apzināti.
Eirokomisārs Nils Muižnieks tūlīt piedraudēja, ka piespiedīs Latviju uzņemt vismaz 50 000 Sīrijas bēgļu. Latviešu izcelsmes musulmaņu radikālis džihadists Umars, kurš dusmās reiz bija teicis: "Tiešām prieks, ka jūs, nacsekta - latvieši, tik strauji izmirstat un nodzeraties, ceru, ka 2080. gadā neviena no jums uz šīs planētas nebūs", ilgi glaudīja bārdu un sprieda - ko nu - Sīrijas bēgļi taču ir šiiti, tātad sliktāki pat par bezdievīgajiem latviešiem. Bet ķīnieši ir vēl sliktāki. Tad nosprieda izplatīt aicinājumu latviešiem: "Par sunnītu muslimu jūs varat kļūt, bet par ķīnieti - nekad."
Pasionāritātes ziņā līdzināties sinofobiem spēja vienīgi kāds fanātiķis, iesaukts par Bezbiksi. Viņš pēc ilgas prombūtnes Zviedrijā bija atgriezies Latvijā, sevi manifestēja par pasaules mēroga kreiso revolucionāru un nonstopā no rīta līdz vakaram kopā ar savu domubiedru pulciņu gānīja visus latviešus par nacistiem un fašistiem. Viena no viņa nodarbēm bija izsekot tviterī un citos sociālos tīklos tradicionālo identitāti apliecinošu tekstu autorus un rakstīt par tiem ziņojumus Drošības policijai. Tie plūda straumēm. Drošības policijas šefs Reiniks atgaiņājas no Bezbikša kā no uzmācīgas mušas, bet velti - Bezbiksis bija pārliecināts, ka šeit tāpat kā uzvarējušā sociālisma zemē Zviedrijā drošībniekiem ir pilnā mērā jākontrolē ļaužu domas un dumpīgie jāsoda, bet, ja šeit vēl tā nenotiek, tad drīz tā notiks.
Bezbiksis bezbailīgi uzbruka visiem, arī tādiem mērenu uzskatu cilvēkiem kā Kūlei, Īvānam un pat liberālajai Veinbergai, nemaz nerunājot par NA ideju piekritējiem. Nonāca tik tālu, ka liberālo jaunvērtību galvenajai karognesējai un pavisam nu neglupajai Kažokai nācās Bezbiksi apsaukt.
Bezbiksis pieklusa tikai tad, kad bija jāiesaistās aktīvā cīņā pret milzu mērogos saplaukušo sinofobiju. Šie nosodāmie ksenofobi taču vienlaikus bija kvēlas pārliecības cīnītāji par to, lai dzīvniekiem būtu tādas pašas un īpašos apstākļos pat lielākas tiesības nekā cilvēkiem, jo tā tas bija noteikts Jaunās Pasaules Kārtības agendā. Nu Bezbiksis mulsa un vairs nezināja kam dot priekšroku.
Bet VeņŽuņHuņa kungs no Beidžingas saņēma norādījumu nesatraukties par savas ieceres neveiksmi. Ķīnas senatnes dižā mantojuma apcirkņos netrūkst tādu vērtību kā pacietība. Vien tāds vēsturiski pavisam niecīgs laika sprīdis līdz šo bezbērnnieku izmiršanai. Un, jo tukšāka šī zeme, jo vairāk ķīniešu tā spēs uzņemt.
Nikomeda ziņu aģentūra šai Mārtiņdienas laikā rakstītajai antiutopijai pievieno norādes:
Festivāls:
http://www.youtube.com/watch?v=sLcgxIGTFRs
http://www.youtube.com/watch?v=i8zaDl7-G24&feature=player_embedded
http://news.sky.com/story/1105791/dog-meat-festival-goes-ahead-despite-protest
http://www.thecontroversialfiles.net/2013/06/yulin-to-celebrate-dog-meat-festival.html
Sinofobija:
http://infoagentura.wordpress.com/2013/08/07/kiniesi-sak-nostiprinaties-latvija/
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
