Iesaki rakstu: 
Pirms nedēļas atgriezos no Zviedrijas. Daži iespaidi par šo braucienu. Pašlaik ceļošana atgādina nemierīgos deviņdesmitos, kad uz katras robežas bija rindas, vajadzēja visādas atļaujas un nevarēja saprast, kādi noteikumi šoreiz ir spēkā.
Sākšu ar to, ka, ierodoties Zviedrijā, ir jābūt pirms līdz 48 stundām veiktam negatīvam Covid testa rezultātam zviedru vai angļu valodās. Šāds tests Gulbja laboratorijā maksā EUR 37.00. Bez tā nelaiž uz prāmja. Ērtība ir tā, ka testu var saņemt elektroniski telefonā un parādīt tāpat kā prāmja biļeti.
Braucu ar prāmi no Ventspils uz Stokholmu. Ar prāmi, jo izmantoju automašīnu, ar ko pārvietoties Zviedrijā. Uz prāmja cilvēku maz, visi staigā ar maskām, tās noņem tikai ēdnīcā, citādi brauciens izskatās kā parasti. Ēdnīca uz prāmja tīri laba, arī sajūtas normālas, gandrīz kā “miera laikos”.
Iebraucot Zviedrijā, bija interesanti – nobraucot no prāmja dabūjām gaidīt rindā, visas mašīnas pārbaudīja, ar visiem aprunājās zviedru robežsargi. Man kā vadītājam vēl trubiņā lika iepūst pārbaudot vai neesmu dzēris. Pēc
Tikuši cauri pārbaudēm, iebraucām burtiski citā pasaulē. Jā, jāatgādina, ka nevienam no policistiem vai muitniekiem nebija sejas masku. NEVIENAM!
Zviedrijas lieliskie ceļi un mierīgā, vienādā auto satiksme! Vienkārši kaifs braukt! Un patiešām cita pasaule – visos veikalos, benzīntankos pārdevēji bez sejas maskām, nevienam neaizrāda par kaut kādu distances ievērošanu un masku nelietošanu. Neredz, ka tiktu ierobežots pircēju skaits veikalos. Viss notiek tā, it kā Covid nemaz nepastāvētu.
Es ar kolēģi bijām nupat otro Covid poti saņēmuši, tomēr veikalos gājām ar maskām. Šķita, ka uz mums tā nedaudz dīvaini skatījās… Cilvēkus ar sejas maskām redzējām ļoti maz. Restorānos nebijām, bet redzējām – tie ir atvērti. IKEA lielveikala otrā stāva ēstuve strādāja kā parasti.
Iepriekšējo reizi Zviedrijā biju pagājuša gada novembrī, toreiz nedēļas laikā redzēju tikai divus cilvēkus ar sejas maskām, šoreiz tādu bija vairāk, tomēr joprojām bija jūtama tāda laba sajūta, ka sabiedrībā dzīve turpinās normāli! Zviedru ikdienā šis vīruss nav dominējošs, ikdienas komunikācijā to nevar just vispār, tas neatstāj nomācošu ietekmi kā pie mums.
Es nesaku, ka Zviedrijā viss ir labi, bet pie mums viss ir slikti. Zviedrija Covid saslimstības un mirušo statistikas ziņā ir pirmajās vietās pasaulē. Medicīna Zviedrijā ir pārslogota, ir daudzas nedēļas, pat mēneši jāgaida uz plānotām medicīniskām manipulācijām vai apskatēm.
Tomēr Zviedrijā iedzīvotāji netiek turēti tik lielā stresā, kā tas ir Latvijā. Te būtiska ir ne tikai Latvijas valdības un politiķu rīcība, lēmumi, bet mūsu masu mediju attieksme pret pandēmiju un valdības lēmumu atspoguļojums masu medijos un sociālajos tīklos. Sociālie tīkli diemžēl bieži vienārši “tukši vārās” un ceļ paniku.
Visas Latvijas sabiedrības interesēs ir mums visiem beidzot “ieslēgt veselo saprātu” dzīvot tā, lai šis pandēmijas laiks vēlāk netiktu uzskatīts par “lielu nelaimi” ar neatgriezeniskām sekām. Dzīve taču turpinās! Bērniem jāiet skolā, jauniešiem jākomunicē savā starpā, mums visiem jādzīvo pilnvērtīgi emocionāli un garīgi. Tik ļoti tā visa histērija jau ir apnikusi!
Mūsu domāšana ir jāpārorientē citādi, jo cilvēki nedrīkst gadiem dzīvot stresā un ierobežojumos, tas radīs un jau ir radījis lielas garīgas problēmas. Mums ir jādara viss, lai mūsu ikdiena arvien ātrāk kļūtu par normālu sakarīgu dzīvi. Nevis jāmeklē jauni attālinātā darba un mācību varianti, bet jāmeklē visas iespējas vienkārši normāli dzīvot. Jārēķinās, ka vīruss ir starp mums un nekur nepazudīs. Jo ātrāk šādai dzīvei pielāgosimies, jo labāk jutīsimies un pilnvērtīgāku dzīvi dzīvosim.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
