Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ja vēlēšanas būtu rīt

Jurģis Liepnieks
09.12.2017.
Komentāri (27)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis socioloģisko aptauju jautājums mani vienmēr ir nedaudz mulsinājis. Jo, ja vēlēšanas nav rīt, tad cilvēki nekad nejūtas un nedomā tā, kā viņi jūtas un domā vēlēšanu kampaņu pēdējā dienā. Bet nu neko darīt – nekur pasaulē nekas labāks nav izgudrots, lai sekotu vēlētāju izvēles dinamikai.

Tātad, ja vēlēšanas būtu rīt, tad saskaņā ar novembra datiem vairāk nekā 5% atbalstītāju ir tikai trim partijām – Saskaņai, ZZS un NA. (Un nevajag rēķināt, kā būtu, ja neizlēmušie sadalītos proporcionāli uz visiem, jo viņi nekad tā nesadalās, līdz ar to tas ir pilnīgi bezjēdzīgs vingrinājums.)

Tuvu 5% atrodas JKP un Vienotība, abas manā izpratnē ar vienlīdz labām izredzēm gan tikt, gan arī netikt Saeimā. (Nu varbūt JKP ir maķenīt lielākas izredzes tikt, bet nav tāda mikroskopa, kurš tās procentu desmitdaļas varētu nomērīt.)

Ar pārējiem ir pavisam slikti. Latvijas Reģionu apvienība 2,4%, Kustība Par 1,2%, Latvijas attīstībai 0,8%. Tas nozīmē, ka par viņiem balso labākajā gadījumā tikai paši partijas biedri. Viņi visi, protams, ieguldīs lielu darbu un piepūli, un ir liela varbūtība, ka savus reitingus uzlabos. Taču vai pietiekami, lai pārvarētu 5% barjeru?

Tātad – ja vēlēšanas būtu rīt, tās dažas partijas, kas tiek iekšā, savā starpā sadalīs tos procentus, kas būs palikuši zem 5% barjeras. Un, ja tur paliek daudz sarakstu, kā šobrīd izskatās, un, piemēram, ap 20% balsu, kas pie šīs dalīšanās reizinātājos līderu un profesionalitātes trūkuma dēļ kļūst par iespējamu scenāriju, tad tas sāk veidot parlamentā interesantu matemātiku.

Piemēram, Saskaņa savām pašu nopelnītajām apmēram 30 vietām dabūtu klāt vēl, teiksim, septiņas uz neiekļuvušo rēķina un tādā garā. Ja kaut kāds Strīķes/Potapovas vai kāds cits nevienam nezināms jaunveidojums iegūst kaut vai tikai 5,01%, tas uzreiz uz citu neiekļuvušo rēķina var iegūt 10 un vairāk deputātu vietas parlamentā.

Esošā situācija ir ļoti izdevīga tām dažām partijām, kuras tiks ievēlētas. Visiem, kas nav Saskaņa, šāda situācija visticamāk automātiski garantē būšanu valdībā. Bet arī Saskaņai situācija ir ļoti izdevīga, jo ļauj cerēt gan uz ļoti lielu vietu skaitu, kas jebkurā gadījumā nav slikti, bet galvenais – ļauj cerēt uz iespēju atrast savu ameriku arī parlamentā un tad stabili nostrādāt četrus gadus, vadot valdību un visiem pierādot, ka nekāds pasaules gals neiestājas. Tas tad uz visiem laikiem izmainītu Latvijas politisko reljefu.

Šādā situācijā ar daudzajām vājajām sīkpartijām parādās liels vēlēšanu rīta pārsteigumu risks. Arī risks, ka kāds teju nejaušs kampaņas notikums pēdējās nedēļās var izraisīt neproporcionāli lielas, pēkšņas svārstības un pacelt emocionālu vilni, kādus mēs esam redzējuši ne reizi vien un kas nekad nav beidzies ne ar ko labu.

Īsi jāpieskaras vēl kādam procesam, kas nesaprotamā kārtā ir paslīdējis garām mūsu politisko procesu vērotājiem.

Saskaņa, kā zināms, ir organizācija, kas izveidojās ilgstoši, mokoši un ar izcilu, īpaši Jāņa Urbanoviča politisko meistarību, apvienojot vairākas mazas krievu partijas un sociālistus, vienlaikus iznīcinot PCTVL, kas nepakļāvās šim apvienošanās procesam. Tas plus Ušakova politiskā meistarība Rīgā un dažas labas kampaņas arī ļāva izveidoties tai Saskaņai, kāda tā ir šodien.

Taču ar jauno skolu reformu un līguma laušanu ar Vienoto Krieviju ir skaidri iezīmējies pretējs process. Ždanoka ar Mamikinu un vecajiem PCTVL ļaudīm rīko piketus, kuros acīmredzami nepiedalās Ušakova spārns. Mamikins skaidri iezīmē savu politisko atšķirību jautājumā par līgumu ar Vienoto Krieviju utt. Ir pilnīgi skaidrs, ka ir jauna stratēģija, turklāt ar garāku horizontu nekā nākamā gada vēlēšanas.

Jaunā stratēģija ietver daudz par Saskaņu radikālākas krievu partijas atdzimšanu, visticamākais, Mamikina vadībā un mazāku proeiropeisku Saskaņu. Konstruktīvie, modernie jaunāka gada gājuma Ušakova krievi un promaskaviskie, agresīvie vecāka gada gājuma Mamikina krievi.

Šāda stratēģija (atkārtoju vēlreiz, nav runa par šīm vēlēšanām), paver iespējas daudz sarežģītākām un agresīvākām kombinācijām, bet par to kādu citu reizi.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...