Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vara nav viegli iegūstama. Tas ir nepārtraukts komandas darbs. Jebkurš līderis sev apkārt veido komandu, kura viņu atbalsta. Līderis, kāpjot augšā pa varas kāpnēm, velk savu komandu līdzi un cenšas tās locekļus ielikt iespējami vairākos, nozīmīgākos amatos. Šāda pieeja ļauj līderim saglabāt savas pozīcijas, cīnoties ar konkurentiem, kā tālākā virzībā uz varas smaili, tā arī, lai atvairītu to uzbrukumus.

Šāda pieeja ir vērojama arī politikā. Protams, cits stāsts, kādi paņēmieni tiek piemēroti. Vajadzīgie cilvēki noteiktos amatos tiek iebīdīti vai nu klusi, it kā nevainīgi, vai arī – ar apbrīnojamu nekaunību. Pašsaprotams, ka aizņemtā vietā neko neieliksi. Tamdēļ – primārais uzdevums iekāroto vietu atbrīvot. Parasti to tad ir ieņēmis kāda cita līdera, visticamākais, jau izbijuša, komandas loceklis.

Pašlaik, vērojot notiekošos procesus, nepārprotami rodas sajūta, ka kādi ir sākuši stiprināt savas pozīcijas vai, kā minimums, cenšas jau pašlaik radīt labvēlīgu augsni sev izdevīga kandidāta iebīdīšanā noteiktā amatā, tiklīdz tāda izdevība radīsies.

Iesākumā, tad kādi iekārojami amati tuvākā vai tālākā nākotnē laikā kļūs vakanti?
Pašlaik saskatāmi trīs, jo jautājums par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu jau ir atrisinājies. Tātad – kuras amatu vietas drīz kļūs vakantas?

Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam otrais termiņš amatā beigsies 2020.gada 15.jūnijā.

Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram otrais termiņš amatā beigsies 2020. gada 11. jūlijā.

Tiesībsargam Jurim Jansonam otrais termiņš amatā beigsies 2021. gada 16. martā.

Kā tad notiek iepriekš minēto amatu vietu aizpildīšana?

Augstākās tiesas priekšsēdētāju ievēl no Augstākās tiesas tiesnešu vidus pēc šīs tiesas plēnuma ierosinājuma, ko apstiprina Saeima.

Ģenerālprokuroru amatā ieceļ ar Saeimas balsojumu, pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

Tiesībsargu amatā apstiprina Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu pēc ne mazāk kā piecu parlamentāriešu ierosinājuma.

Pašlaik sanāk, ka tikai tiesībsarga amats ir uzskatāms par tīri politisku, jo pēc jebkuru piecu Saeimas deputāta priekšlikuma var apstiprināt jebkuru personu, kura atbilst noteiktām likuma prasībām.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora iecelšana amatā līdz šim bija vairāk nozares profesionāļu jautājums, Saeimai tika jānobalso. Tā nekādā veidā kandidātu izvēli nevarēja ietekmēt.

Ja par Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanas izmaiņām nekas tā nav dzirdēts, tad vēlme mainīt ģenerālprokurora iecelšanu ir redzama ar neapbruņotu aci. Motīvi – ej nu sazini, bet kaut kāda iekšējā balss saka, ka gluži nesavtīgi un neieinteresēti tie nu nav.

Patlaban kandidātu vienpersoniski izvēlas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un tad šo kandidātu virza saskaņošanai uz Tieslietu padomi. Likumprojekts paredz, ka katrs kandidāts pieteikumu personīgi var iesniegt Tieslietu padomē un padome pēc visu kandidātu izvērtēšanas piemērotāko virza apstiprināšanai Saeimā.1 Attiecīgais likumprojekts jau iesniegts Saeimā.

Izklausās nevainīgi, bet – kas tad ir šajā Tieslietu padomē? Tieslietu padomē ir 15 locekļi, daļa no tiem padomē darbojas ex officio jeb pēc amata. Likuma "Par tiesu varu" 89.2 pants noteic, ka Tieslietu padomes sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi (amatpersonas):

Augstākās tiesas priekšsēdētājs;

Satversmes tiesas priekšsēdētājs;

tieslietu ministrs;

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs;

ģenerālprokurors;

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs;

Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs;

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.

Otro daļu veido vēlētie Tieslietu padomes locekļi:

viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis;

seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši – vienu Tieslietu padomes locekli Tiesnešu konference ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus.2

Tā jau pirmsšķietami viss izskatās, labi, bet šajā nozares profesionāļu dārziņā kā divi laukakmeņi ir politiķi, turklāt visnotaļ ietekmīgi, kuru rokās varētu būtu pietiekami plašs instrumentu klāsts, lai kaut kādā veidā varētu ietekmēt tiesnešu izvēles “pareizību”.

Jā, bez šaubām – tas ir tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Vēl tik tāds sīkums, ka tieši tieslietu ministrs pašlaik par visām varītēm cenšas panākt, ka tiek mainīta ģenerālprokurora iecelšanas kārtība, un jaunajā kārtībā viņam rodas iespēja ietekmēt viena vai otra kandidāta virzību.

Labi, tas par tuvākajiem amatiem, kuri drīzumā kļūs vakanti, bet pēdējā laika notikumi vedina domāt, ka virkne ietekmīgu amatu ieņēmēji pēkšņi ir sapratuši, ka vairs konkrētos amatus nevēlas ieņemt. Kā sacīt jāsaka, kā zibens šī apgaismība ir nākusi no skaidrām debesīm. Līdz šim smagi un ilgi strādājuši, lai tiktu uz augšu, bet te pēkšņi – nē. Pietiek.

Varbūt, ja šāda pēkšņa pārdomāšana skartu vienu cilvēku, bet nē... Tāda sajūta, ka gaisā virmo kaut kāda infekcija un līdzšinējie amatu ieņēmēji saprot – labāk laiks paiet maliņā.

Tātad - kādas amatpersonas kādus amatus ir atstājušas vai vismaz jau paziņojušas, ka atstās:

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis par amata atstāšanu paziņoja 2019.gada 19.aprīlī

Valsts nekustamo īpašumu valdes locekle Kitija Gruškevica par atkāpšanos paziņoja 2019.gada 13.novembrī

Valsts nekustamo īpašumu padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis amatu atstāja 9.decembrī

Valsts nekustamo īpašumu padomes loceklis Ansis Grasmanis amatu atstāja 27.decembrī.

Konkurences padomes vadītājas amatu 2020.gada aprīlī pametīs Skaidrīte Ābrama.

2020.gada gada februārī Valsts policijas priekšnieka amatu atstās Ints Ķuzis.

Njā, izskatās, ka daudzām Valsts nekustamo īpašumu amatpersonām ir radusies pēkšņa vēlme atstāt amatu. Iemesls – nu, visticamāk, ka kaut kas deg vai arī spiež. Citādāk tik plašu bēgšanu pagrūti izskaidrot. Nevar noignorēt, ka Valsts nekustamo īpašumi apgroza lielus finanšu līdzekļus.

Konkurences padome pēdējā laikā parādīja, ka spēj efektīvi strādāt – kāds tad ir patiesais iemesls līdzšinējai vadītājai pamest savā ziņā populāras un sabiedrībā atzītas iestādes vadīšanu? Viņas izteikumi kaut kā neiztur kritiku.

Attiecībā uz policijas priekšnieka amata atstāšanu kādu laiku jau atpakaļ iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens bija minējis iespējamību nomainīt policijas vadību3. Kā notika īstenībā un kādi ir patiesie amatu atstāšanas iemesli – sabiedrība, visticamāk, tuvākajā laikā to neuzzinās. Atliek tik skatīties, kas nāks aizejošo amatpersonu vietā un pētīt jauno amatpersonu tiešās vai netiešās saiknes ar amatā iecēlējiem vai kandidatūru ierosinātājiem.
Tiesa, bez uzmanības nevar palikt tas, ka Skaidrīte Ābrama un Ints Ķuzis strādāja KPVLV ministru padotībā. Sakritība – varbūt. Laiks visu saliks pa vietām.

1 https://juristavards.lv/zinas/275821-tieslietu-ministrs-rosinas-generalprokurora-amata-kandidata-izveli-nodot-kolegialas-institucijas-rokas/

2 https://lvportals.lv/tiesas/292526-tieslietu-padome-ir-tiesas-neatkaribas-stiprinasanas-garants-2018

3 https://jauns.lv/raksts/zinas/320351-iekslietu-ministrs-girgens-draud-nomainit-valsts-policijas-vadibu

Novērtē šo rakstu:

71
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...