Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunais, 2022. gads Latvijai būs ļoti būtisks, jo 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kuras noteiks mūsu valsts attīstības kursu turpmākos četrus gadus – līdz pat 2027. gadam.

Pirms runājam par šo vēlēšanu nozīmi, jānorāda, ka visam, par ko tagad runājam, būs jēga vien tad, ja Eiropā nesāksies kaut kādas lielākas jukas. Taču, ja Eiropā saglabāsies daudzmaz stabils miers, tad šī gadsimta trešā desmitgade iezīmēsies ar epohālu uzskatu sadursmi starp halucinācijām un realitāti. Starp arvien pieaugošiem meliem un patiesību. Starp absurdu un veselo saprātu.

Aizvadītā desmitgade Eiropā jau izgaisināja (tiesa, ne līdz galam) vienu paprāvu halucināciju - multikulturālismu kā vēlamu un visādi veicināmu Eiropas nākotnes modeli. 2015./2016. gada migrantu krīze deva pamatīgu triecienu šai halucinācijai. Arvien vairāk cilvēku sāk atjēgties no ilgus gadus publiskajā telpā uzturētas halucinācijas un ierauga, ka liels skaits pilnīgi citas kultūras ļaužu visapkārt nemaz nav tik jauki, kā tika sludināts. Automašīnu dedzināšanas tradīcija Jaungada naktī valstīs, kur šī halucinācija bija īpaši populāra, ir šī “jaukuma” skaidrākā izpausme.

Taču, ja vienas halucinācijas pazūd, tad to vietā rodas citas. Ja liela daļa no šīm halucinācijām mūs tieši neskar - piemēram, ideja, ka nav vis divi dzimumi, bet gan plašs, nepārtraukts genderu spektrs, kurā katrs var atrast savu “patieso” identitāti, tad citas halucinācijas mūsu ikdienu skar ļoti tieši. Piemēram, tā dēvētais zaļais kurss, kura ietvaros parādās arvien jaunas, no realitātes atrautas “idejas”. Piemēram, priekšlikums aizliegt krāsns apkuri vai tagad vēl “progresīvākā” Rīgas domes ideja - aizliegums mājoklī ierīkot gāzes apkuri.

Lai šo “zaļā kursa” halucināciju izgaisinātu, būs ilgi un smagi jācīnās, jo šobrīd, vismaz Rietumeiropā, sabiedrības vairākums to uztver nevis kā halucināciju, bet gan kā visīstāko realitāti. Vēl vairāk, Rietumeiropā tā ir galvenā ideja. “Lielais stāsts”.

Vācijas jaunās koalīcijas līguma 177 lapaspusēs divas trešdaļas teksta ir tieši par to. Par šo “zaļo kursu”. Viss pārējais skaitās maznozīmīgs. Daudzviet Rietumeiropā līdzīgi priekšlikumi, kādus Jaungada priekšvakarā pieņēma Rīgas dome, tiktu uzņemti ar sapratni. Kā ļoti moderni un savlaicīgi. Var rasties jautājums - kāpēc?

Atbilde slēpjas sociālajā psiholoģijā. Cilvēkiem ir vitāli nepieciešams kāds augstāks mērķis. Dzīves jēga, kura nebūtu tikai naudā izmērojama. Tas cilvēkiem nepieciešams pat tad, ja viņi paši to neapzinās. Tā Latvijas politiskās vides kvalitātes kritumu daudzi skaidro ar to, ka pēc iestāšanās NATO, ES, eiro ieviešanas nav bijuši lielāki valstiski mērķi un šo mērķu trūkums dezorientējis vēlētājus, kas savukārt ļāvis dažādiem klauniem nonākt politikā. “Progresīvo” panākumus Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un viņu līdz šim augošos (nez, kā būs pēc šīs ziemas) reitingus arī nodrošināja prasme laikus piesmērēties šim “lielajam stāstam”.

Pārtikušajai vidusšķirai Rietumos un daļēji arī pie mums mantiskie labumi kļuvuši neinteresanti. Kā viss ikdienišķais, it kā pašsaprotamais. Tāpēc dažādi “pasaules glābšanas” plāni, klimatneitralitāte un citas “progresīvās” idejas kļūst populāras, tās uzbudina, saviļņo ļaužu prātus.

Jāsaprot, ka šeit nerunājam par tādām pašsaprotamām un gluži reālām lietām kā mazāks piesārņojums, vides tīrība, dabas saglabāšana, humāna un sociāli atbildīga iekārta. Runa ir par atsevišķām himerām, halucinācijām, kuras liek mazapdzīvotajā un mežiem bagātajā Latvijā ieviest neadekvātus individuālās apkures ierobežojumus.

Taču atgriezīsimies pie 14. Saeimas vēlēšanām. Var rasties jautājums, kāpēc pie halucināciju mīļotāju partijām esmu pieskatījis ne tikai “Progresīvos”, bet arī tādu it kā pragmatisku politisko spēku kā “Vienotība” un pavļutiešus/jaunupiešus. Tāpēc, ka cīņa starp “Grētas lieciniekiem” un reālistiem notiks tieši Briselē, bet “Vienotība”, tāpat kā “AzartspēlēmPar” vienmēr rūpīgi seko, lai neviens viņiem nevarētu pārmest, ka viņi neiet ar Briseli kopsolī. Tā kā tuvākajos gados Briselē (Berlīnē un Parīzē) diriģēt parādi turpinās tūnbergieši, arī mūsu vējrādītāju partijas maršēs viņiem līdzi.

Lai arī pašreizējās gāzes cenas un citu ikdienas preču gaidāmais cenu lēciens daudziem liks kritiskāk paraudzīties uz tūnbergiešu sektas darbību, pagaidām nekāds būtisks lūzums masu apziņā vēl nav vērojams. Rietumeiropa apgarotā pārliecībā turpina iet tālāk savu pašu halucināciju pavadā. Trīs Vācijas atomelektrostaciju slēgšana aizvadītā gada nogalē un atlikušo trīs darbības apturēšana līdz šā gada beigām diez vai uzlabos enerģētisko situāciju Eiropā turpmākajos gados.

Jaunie enerģijas tarifi jāuztver kā kārtējais rēķins par šī “lielā stāsta” realizāciju, bet nekas neatvēsina apstulbotus prātus pārliecinošāk par nepieciešamība vērt vaļā makus. Īpaši, ja tas jādara nevis vienreiz, bet gan katru dienu un ar katru nākamo reizi jāmaksā arvien vairāk. Tā vēlētājos var ātri vien atgriezties interese par materiālām vērtībām, kas arī ir pamatā manai prognozei par Grētas halucinācijas pakāpenisku izgaišanu nākamajās desmitgadēs.

Lai arī Latvijas politiķiem nav diez cik liels svars Eiropas politiskajās arēnās, Latvijas premjeram Eiropas Padomē ir nomināli tikpat nozīmīga balss kā Vācijas kancleram vai jebkuras citas valsts premjeram. Tas nozīmē, ka būs ļoti svarīgi, kurai nometnei viņš piesliesies. Vai tai, kura ar pārgrieztām acīm gatava sekot savām halucinācijām “līdz galam”, tai, kura izliekas, ka tic “ģenerālajai līnijai”, bet praksē realizē pozīciju “nav kur steigties”, vai arī tai, kura pirmā skaļi pateiks - beidzam reiz māžoties. Karalis taču ir kails.

Tā kā “Vienotība” un tās kloni visā cenšas līdzināties “stiprākajiem”, bet pagaidām toni nosaka tūnbergieši, tad, šā gada 1. oktobrī balsojot par viņiem, tiks nobalsots arī par arvien pieaugošām izmaksām, lai nodrošinātu “zaļā kursa” himeras neremdinošās apetītes apmierināšanu. Tāpēc ieteikums vienkāršs - ja tici halucinācijām, ja esi gatavs par tām maksāt, tad balso par “Vienotību” & Co.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

197
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...