Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja ticēt oficiālajai valsts amatpersonas deklarācijai, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, Saeimas deputāts Dzintars Zaķis, kurš otrdien plašāku ievērību guva ar savu „likumīgās nodokļu apiešanas shēmu” auto iegādē, pērn spējis iztikt ar vidēji 75 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Kā rāda deputāta amatpersonas deklarācijas, 2010. gadā viņam bijuši ievērojami uzkrājumi skaidrā naudā – nepilni 42 tūkstoši latu, kā arī 10 tūkstoši eiro Swedbank. Savukārt 2011. gadā deputāta skaidrās naudas uzkrājumi iztērēti, savukārt kontos Swedbank esošā summa, pārrēķinot latos, bijusi 25,5 tūkstoši latu.

Gada laikā deputāta aizdevums paša firmai SIA Datoru centrs palielinājies no 22,7 tūkstošiem latu līdz 57,2 tūkstošiem latu. Savukārt Zaķa oficiālie gada ienākumi Saeimā (ieskaitot saņemtās kompensācijas) un no Swedbank maksātajiem procentiem bijuši nepilni 18,5 tūkstoši latu „uz rokas”.

Līdz ar to kopējā Zaķa bilance rāda – iztērējot daļu oficiālo uzkrājumu un gūtos ienākumus, viņš ne tikai aizdevis 34,5 tūkstošus latu savai firmai Datoru centrs, bet arī samaksājis Ls 4358 par dzīvokļa īri un Ls 2000 par uzkrājošo apdrošināšanu.

Tādējādi oficiāli tērējami deputātam pērn bijuši Ls 41 839, savukārt deklarēti kā iztērēti Ls 40 929. Tātad saskaņā ar oficiāli deklarētajiem datiem Zaķis 2011. gadā ir spējis pārtikt no pārpalikušajiem kopumā Ls 910 jeb vidēji 75 latiem mēnesī.

Vienīgie oficiālie ienākumi, kurus iespējams pieskaitīt Zaķu ģimenes budžetam, pērn ir bijuši deputāta dzīvesbiedrei Daigai Zaķei. Tiesa, arī tie nav bijuši ievērojami: Zaķa dzīvesbiedre vada biedrību Izglītības iniciatīvu centrs, un saskaņā ar tās 2011. gada pārskatu biedrības administrācijai (biedrībā ir pieci darbinieki) algās izmaksātā summa ir Ls 2976 kopā visa gada laikā.

Iespējams, Daiga Zaķe, kas ir profesionāla pedagoģe ar ievērojamu stāžu, saņem arī kādus papildu ienākumus par projektu vadīšanu, taču šī finansējuma sadalījums Lursoft datu bāzē atrodamajā Izglītības iniciatīvu centra 2011. gada pārskatā nav atrodams. Ja tādu nav, no oficiālajiem datiem sanāk, ka visa Zaķu ģimene (abi vecāki un meita) spēj iztikt ar aptuveni 125 latiem mēnesī.

Jāpiebilst, ka šajā summā ietilpst ne tikai sadzīves izdevumi vien, - otrdien, skaidrojoties par savu auto darījumu, Zaķis aģentūrai LETA cita starpā minēja arī: „Pirmkārt, vēlos norādīt, ka dzīvoju Jēkabpilī un strādāju Rīgā, taču esmu atteicies no frakcijas vadītāja automašīnas, tādējādi valstij ieekonomējot 500 latu izdevumus mēnesī...” 

 

 

Dzintara Zaķa finansiālais stāvoklis 2010. gada beigās:

Skaidrā naudā deklarēti - Ls 41 790

Kontā Swedbank – EUR 10 164

= Kopā uzkrājumi, pārrēķinot latos – Ls 48 925

Aizdoti savai SIA Datoru centrsLs 22 691

 

Dzintara Zaķa finansiālais stāvoklis 2011. gada beigās:

Skaidrā naudā deklarēti - 0

Kontos Swedbank – EUR 15 373 un Ls 14 782

= Kopā uzkrājumi, pārrēķinot latos – Ls 25 573

Aizdoti savai SIA Datoru centrsLs 57 263

 

Dzintara Zaķa deklarētie ienākumi 2011. gadā:

Alga Saeimā pirms nodokļiem – Ls 21 014 (atbilstoši Ludberks.lv algas kalkulatoram – Ls 14 055 „uz rokas”)

Kompensācija Saeimā „uz rokas” – Ls 4301

Swedbank procenti – Ls 131

= kopējie ienākumi „uz rokas” = Ls 18 487

 

Dzintara Zaķa deklarētie izdevumi 2011. gadā:

Ls 4358 par dzīvokļa īri

Ls 2000 par uzkrājošo apdrošināšanu

Ls 34 571 liels jauns aizdevums savai firmai SIA Datoru centrs

= kopā deklarētie izdevumi – Ls 40 929

Kopsavilkums:

Gada laikā Dzintara Zaķa uzkrājumi samazinājušies par Ls 23 352, un viņš ir kopā nopelnījis Ls 18 487 – kopā tātad viņš oficiāli varēja iztērēt Ls 41 839.

Kā rāda viņa deklarētās summas, Dzintars Zaķis ir oficiāli iztērējis Ls 40 929.

Tātad saskaņā ar oficiāli deklarētajiem datiem Dzintars Zaķis 2011. gadā ir pārticis no Ls 41 839 – Ls 40 929 = Ls 910 jeb vidēji 75 latiem mēnesī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...