Ja ticēt deklarācijai, deputāts Zaķis mēnesī spēj iztikt ar 75 latiem
L. Lapsa05.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ticēt oficiālajai valsts amatpersonas deklarācijai, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, Saeimas deputāts Dzintars Zaķis, kurš otrdien plašāku ievērību guva ar savu „likumīgās nodokļu apiešanas shēmu” auto iegādē, pērn spējis iztikt ar vidēji 75 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas.
Kā rāda deputāta amatpersonas deklarācijas, 2010. gadā viņam bijuši ievērojami uzkrājumi skaidrā naudā – nepilni 42 tūkstoši latu, kā arī 10 tūkstoši eiro Swedbank. Savukārt 2011. gadā deputāta skaidrās naudas uzkrājumi iztērēti, savukārt kontos Swedbank esošā summa, pārrēķinot latos, bijusi 25,5 tūkstoši latu.
Gada laikā deputāta aizdevums paša firmai SIA Datoru centrs palielinājies no 22,7 tūkstošiem latu līdz 57,2 tūkstošiem latu. Savukārt Zaķa oficiālie gada ienākumi Saeimā (ieskaitot saņemtās kompensācijas) un no Swedbank maksātajiem procentiem bijuši nepilni 18,5 tūkstoši latu „uz rokas”.
Līdz ar to kopējā Zaķa bilance rāda – iztērējot daļu oficiālo uzkrājumu un gūtos ienākumus, viņš ne tikai aizdevis 34,5 tūkstošus latu savai firmai Datoru centrs, bet arī samaksājis Ls 4358 par dzīvokļa īri un Ls 2000 par uzkrājošo apdrošināšanu.
Tādējādi oficiāli tērējami deputātam pērn bijuši Ls 41 839, savukārt deklarēti kā iztērēti Ls 40 929. Tātad saskaņā ar oficiāli deklarētajiem datiem Zaķis 2011. gadā ir spējis pārtikt no pārpalikušajiem kopumā Ls 910 jeb vidēji 75 latiem mēnesī.
Vienīgie oficiālie ienākumi, kurus iespējams pieskaitīt Zaķu ģimenes budžetam, pērn ir bijuši deputāta dzīvesbiedrei Daigai Zaķei. Tiesa, arī tie nav bijuši ievērojami: Zaķa dzīvesbiedre vada biedrību Izglītības iniciatīvu centrs, un saskaņā ar tās 2011. gada pārskatu biedrības administrācijai (biedrībā ir pieci darbinieki) algās izmaksātā summa ir Ls 2976 kopā visa gada laikā.
Iespējams, Daiga Zaķe, kas ir profesionāla pedagoģe ar ievērojamu stāžu, saņem arī kādus papildu ienākumus par projektu vadīšanu, taču šī finansējuma sadalījums Lursoft datu bāzē atrodamajā Izglītības iniciatīvu centra 2011. gada pārskatā nav atrodams. Ja tādu nav, no oficiālajiem datiem sanāk, ka visa Zaķu ģimene (abi vecāki un meita) spēj iztikt ar aptuveni 125 latiem mēnesī.
Jāpiebilst, ka šajā summā ietilpst ne tikai sadzīves izdevumi vien, - otrdien, skaidrojoties par savu auto darījumu, Zaķis aģentūrai LETA cita starpā minēja arī: „Pirmkārt, vēlos norādīt, ka dzīvoju Jēkabpilī un strādāju Rīgā, taču esmu atteicies no frakcijas vadītāja automašīnas, tādējādi valstij ieekonomējot 500 latu izdevumus mēnesī...”
Dzintara Zaķa finansiālais stāvoklis 2010. gada beigās:
Skaidrā naudā deklarēti - Ls 41 790
Kontā Swedbank – EUR 10 164
= Kopā uzkrājumi, pārrēķinot latos – Ls 48 925
Aizdoti savai SIA Datoru centrs – Ls 22 691
Dzintara Zaķa finansiālais stāvoklis 2011. gada beigās:
Skaidrā naudā deklarēti - 0
Kontos Swedbank – EUR 15 373 un Ls 14 782
= Kopā uzkrājumi, pārrēķinot latos – Ls 25 573
Aizdoti savai SIA Datoru centrs – Ls 57 263
Dzintara Zaķa deklarētie ienākumi 2011. gadā:
Alga Saeimā pirms nodokļiem – Ls 21 014 (atbilstoši Ludberks.lv algas kalkulatoram – Ls 14 055 „uz rokas”)
Kompensācija Saeimā „uz rokas” – Ls 4301
Swedbank procenti – Ls 131
= kopējie ienākumi „uz rokas” = Ls 18 487
Dzintara Zaķa deklarētie izdevumi 2011. gadā:
Ls 4358 par dzīvokļa īri
Ls 2000 par uzkrājošo apdrošināšanu
Ls 34 571 liels jauns aizdevums savai firmai SIA Datoru centrs
= kopā deklarētie izdevumi – Ls 40 929
Kopsavilkums:
Gada laikā Dzintara Zaķa uzkrājumi samazinājušies par Ls 23 352, un viņš ir kopā nopelnījis Ls 18 487 – kopā tātad viņš oficiāli varēja iztērēt Ls 41 839.
Kā rāda viņa deklarētās summas, Dzintars Zaķis ir oficiāli iztērējis Ls 40 929.
Tātad saskaņā ar oficiāli deklarētajiem datiem Dzintars Zaķis 2011. gadā ir pārticis no Ls 41 839 – Ls 40 929 = Ls 910 jeb vidēji 75 latiem mēnesī.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
