Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Negribu apšaubīt premjeres un satiksmes ministra apņemšanos uzbūvēt „Rail Baltica” dzelzceļu un savienot ar to Rīgu un lidostu. Politiķiem ir spēks rokās un Valsts kase pie sāna. Ja vienosies, tad arī būs.

Tātad šobrīd skaidrs – 6,4 miljardi eiro par pirmo posmu. Ziņa principā nav slikta, jo sākumā tika gribēti astoņi vai pat vairāk miljardi. Tātad par pusotru miljardu mazāk, kas varētu arī priecēt, ja vien nebūtu daži pārsteigumi.

Pirmais: “Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā plānotā divsliežu ceļa vietā pamatā tiks izbūvēts viensliežu ceļš, taču visa saistītā infrastruktūra, uzbērumi, satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu.”

Kāds stādās priekšā, kā ātrvilcieni kursēs pa vienu sliežu ceļu? Kur būs izmaiņas ceļi? Vai tādi vispār būs? Iedomājieties divus ātrvilcienus. Viens atiet no Rīgas uz Tallinu, otrs no Tallinas uz Rīgu. Pa to pašu ceļu. Ja nebūs izmaiņas vietu, tad, kamēr viens nebūs prom no ceļa posma, otrs stāvēs un gaidīs. Ja ir izmaiņas ceļi, tad viens dabūs apstāties un gaidīt, kamēr otrs paiet garām. Tā neko sev ātrvilciens!

Tad vēl pa vidu kravu vilcieni ar maksimālo ātrumu 120 km/h. Vismaz trīs ar pusi stundas līdz Tallinai bez apstājas. Tātad caurlaides spēja nekāda. Ko redzam arī konsultantu aprēķinos. Uz gatava uzbēruma uzlikt sliežu režģi, salikt stabus un vadus elektrības padevei un signalizācijas iekārtām pie jau izbūvētiem transformatoriem varētu izmaksāt kādu miljonu eiro uz kilometru, maksimāli divus. Taču tad tas būtu normāls sliežu ceļš ar reizēm lielāku caurlaides spēju.

Ja gribēja ekonomēt, tad pirmajā posmā varēja mierīgi iztikt bez ātrgaitas dzelzceļa. Nevajadzētu būvēt nožogojumus visā garumā un ceļu pārvadus. Būve būtu stipri vienkāršāka un lētāka.

Otrais. Projekts būšot ekonomiski pamatots. Līdz 2046. gadam plānots pārvest 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu. Tas ir, no 2030. gada ieskaitot, 3,2 miljoni pasažieru gadā un mazāk par miljonu tonnu kravu! Šobrīd ik gadus pa Latvijas dzelzceļu tiek pārvadāti apmēram 17 miljoni pasažieru, un tie 10 miljoni tonnu visdrīzāk būs pat šogad.

Salīdzinājumam VAS “Latvijas Dzelzceļš” aktīvu vērtība ir 780 miljoni eiro, pamatlīdzekļu 530 miljoni eiro. Ar šādiem apjomiem VAS “LDz” strādā ar zaudējumiem, un jaunā indikatīvā infrastruktūras attīstības plāna projektā ir paredzēts, ka kopējā ikgadējā dotācija dzelzceļam būs ap 100 miljoniem eiro. Tie „Rail Baltica” 6,4 miljardu aktīvi būs jāuztur un jāatjauno...

Ko var saprast no konsultanta skaidrojumiem par ekonomisko izdevīgumu: “Galvenie ekonomiskās izaugsmes veicinātāji ir nekustamo īpašumu vērtības pieaugums, tūrisms, jaunu uzņēmumu attīstība, produktivitātes un konkurētspējas pieaugums, urbāno centru attīstība.” Tātad ekonomiskais izdevīgums ir sarēķināts uz naudā grūti pārvedamiem faktoriem. Taču, ja saka, ka būs, tad būs. Galvenais ir noticēt un spēt apmaksāt.

Trešais. Ja ir paredzēts no Rīgas dzelzceļa stacijas līdz Imantai vienu sliežu ceļu pārbūvēt uz 1435 milimetru platumu, tad kāda vella pēc tagad ir jābūvē tilts pār Daugavu?

Tāpat caurlaides spēja šajā posmā dramatiski kritīsies. Ja vasarā uz Jūrmalu, tad labāk ar autobusu vai auto. Vilcieni kursēs retāk, un, kamēr viens posmu nebūs atstājis, otrs gaidīs. Ja papildu naudas nebūs, kas ir reāls risks, tad šāda kārtība var saglabāties uz ilgu laiku. Es šeit nerunāju par drošības riskiem, kas būtiski pieaugs. Pieredze rāda, ka īslaicīgi risinājumi bieži mēdz kļūt par pastāvīgiem.

Ja sākotnēji „Rail Baltica” bija Baltijas valstīm ļoti dārgs projekts, taču vismaz pilnvērtīgs, tad pašlaik redzam, ka būs vienkārši dārgs, bet “kroplītis”.

https://www.diena.lv/.../_rail-baltica_-pirmas-kartas...

https://www.delfi.lv/.../rigu-ieklaus-rail-baltica...

Novērtē šo rakstu:

80
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi