Ja sākotnēji „Rail Baltica” bija Baltijas valstīm ļoti dārgs projekts, taču vismaz pilnvērtīgs, tad pašlaik redzam, ka būs vienkārši dārgs, bet “kroplītis”
Aivars Strakšas12.06.2024.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Negribu apšaubīt premjeres un satiksmes ministra apņemšanos uzbūvēt „Rail Baltica” dzelzceļu un savienot ar to Rīgu un lidostu. Politiķiem ir spēks rokās un Valsts kase pie sāna. Ja vienosies, tad arī būs.
Tātad šobrīd skaidrs – 6,4 miljardi eiro par pirmo posmu. Ziņa principā nav slikta, jo sākumā tika gribēti astoņi vai pat vairāk miljardi. Tātad par pusotru miljardu mazāk, kas varētu arī priecēt, ja vien nebūtu daži pārsteigumi.
Pirmais: “Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā plānotā divsliežu ceļa vietā pamatā tiks izbūvēts viensliežu ceļš, taču visa saistītā infrastruktūra, uzbērumi, satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu.”
Kāds stādās priekšā, kā ātrvilcieni kursēs pa vienu sliežu ceļu? Kur būs izmaiņas ceļi? Vai tādi vispār būs? Iedomājieties divus ātrvilcienus. Viens atiet no Rīgas uz Tallinu, otrs no Tallinas uz Rīgu. Pa to pašu ceļu. Ja nebūs izmaiņas vietu, tad, kamēr viens nebūs prom no ceļa posma, otrs stāvēs un gaidīs. Ja ir izmaiņas ceļi, tad viens dabūs apstāties un gaidīt, kamēr otrs paiet garām. Tā neko sev ātrvilciens!
Tad vēl pa vidu kravu vilcieni ar maksimālo ātrumu 120 km/h. Vismaz trīs ar pusi stundas līdz Tallinai bez apstājas. Tātad caurlaides spēja nekāda. Ko redzam arī konsultantu aprēķinos. Uz gatava uzbēruma uzlikt sliežu režģi, salikt stabus un vadus elektrības padevei un signalizācijas iekārtām pie jau izbūvētiem transformatoriem varētu izmaksāt kādu miljonu eiro uz kilometru, maksimāli divus. Taču tad tas būtu normāls sliežu ceļš ar reizēm lielāku caurlaides spēju.
Ja gribēja ekonomēt, tad pirmajā posmā varēja mierīgi iztikt bez ātrgaitas dzelzceļa. Nevajadzētu būvēt nožogojumus visā garumā un ceļu pārvadus. Būve būtu stipri vienkāršāka un lētāka.
Otrais. Projekts būšot ekonomiski pamatots. Līdz 2046. gadam plānots pārvest 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu. Tas ir, no 2030. gada ieskaitot, 3,2 miljoni pasažieru gadā un mazāk par miljonu tonnu kravu! Šobrīd ik gadus pa Latvijas dzelzceļu tiek pārvadāti apmēram 17 miljoni pasažieru, un tie 10 miljoni tonnu visdrīzāk būs pat šogad.
Salīdzinājumam VAS “Latvijas Dzelzceļš” aktīvu vērtība ir 780 miljoni eiro, pamatlīdzekļu 530 miljoni eiro. Ar šādiem apjomiem VAS “LDz” strādā ar zaudējumiem, un jaunā indikatīvā infrastruktūras attīstības plāna projektā ir paredzēts, ka kopējā ikgadējā dotācija dzelzceļam būs ap 100 miljoniem eiro. Tie „Rail Baltica” 6,4 miljardu aktīvi būs jāuztur un jāatjauno...
Ko var saprast no konsultanta skaidrojumiem par ekonomisko izdevīgumu: “Galvenie ekonomiskās izaugsmes veicinātāji ir nekustamo īpašumu vērtības pieaugums, tūrisms, jaunu uzņēmumu attīstība, produktivitātes un konkurētspējas pieaugums, urbāno centru attīstība.” Tātad ekonomiskais izdevīgums ir sarēķināts uz naudā grūti pārvedamiem faktoriem. Taču, ja saka, ka būs, tad būs. Galvenais ir noticēt un spēt apmaksāt.
Trešais. Ja ir paredzēts no Rīgas dzelzceļa stacijas līdz Imantai vienu sliežu ceļu pārbūvēt uz 1435 milimetru platumu, tad kāda vella pēc tagad ir jābūvē tilts pār Daugavu?
Tāpat caurlaides spēja šajā posmā dramatiski kritīsies. Ja vasarā uz Jūrmalu, tad labāk ar autobusu vai auto. Vilcieni kursēs retāk, un, kamēr viens posmu nebūs atstājis, otrs gaidīs. Ja papildu naudas nebūs, kas ir reāls risks, tad šāda kārtība var saglabāties uz ilgu laiku. Es šeit nerunāju par drošības riskiem, kas būtiski pieaugs. Pieredze rāda, ka īslaicīgi risinājumi bieži mēdz kļūt par pastāvīgiem.
Ja sākotnēji „Rail Baltica” bija Baltijas valstīm ļoti dārgs projekts, taču vismaz pilnvērtīgs, tad pašlaik redzam, ka būs vienkārši dārgs, bet “kroplītis”.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
