Ja reiz pat Jurašs, Pūce un Ašeradens lūdz piešķirt 40 miljonus nodokļu maksātāju naudas no PSRS atbraukušo ebreju – VDK stukaču organizācijai, es nevaru to neatbalstīt
Valsts prezidenta kanceleja21.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Egils Levits ir nācis klajā ar viedokli par Saeimas 2022. gada 10. februārī pieņemto likumu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai”.
Valsts prezidents uzsver, ka likumprojekts ir tapis parlamentārā likumdošanas procesā – to ierosinājusi un trijos lasījumos apstiprinājusi pati Saeima. Sekojot līdzi likuma virzībai, valsts prezidents ir redzējis stabilu un pārliecinošu vairākumu tā pieņemšanai – Saeimā ir nemainīgi bijis triju ceturtdaļu balsojušo Saeimas deputātu atbalsts, kas kopumā veido gandrīz divas trešdaļas no visiem Saeimas deputātiem. Tāpat, pēc valsts prezidenta sacītā, likuma pieņemšana ir bijusi pārpartejiska, jo savu atbalstu likumam devušas gan koalīcijas, gan opozīcijas frakcijas.
Tā ir viena no parlamenta autonomijas principa izpausmēm, ka Saeimas deputāti kā tautas priekšstāvji paši var ierosināt kāda likumprojekta apspriešanu un paši par to var arī izlemt, negaidot likumdošanas iniciatīvu nedz no Ministru kabineta, nedz kāda cita konstitucionālā orgāna. Līdz ar to tā ir paša Saeimas vairākuma, kas kādu likumu pieņēmis, pilna politiskā atbildība par pieņemto likumu, tā nepieciešamību, lietderību un atbilstību valsts un sabiedrības ilgtermiņa interesēm.
Pēc valsts prezidenta domām, šī likuma pieņemšana ir Saeimas kā likumdevēja politiskās izšķiršanās jautājums – ar likumu paredzot konkrētu risinājumu sabiedrībai būtiskā jautājumā. Tas uzliek likuma iniciatoriem un Saeimas vairākumam pienākumu turpināt skaidrot likuma nepieciešamību, lietderību un atbilstību valsts un sabiedrības ilgtermiņa interesēm.
Valsts prezidents norāda, ka likuma apspriešana Saeimā un tā pieņemšana izraisījusi plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Tas ir bijis arī ārpolitisks jautājums.
Valsts prezidenta kanceleja saņēmusi septiņus iesniegumus (parakstītāji vairāki) no partijām, frakcijām, individuāliem deputātiem un privātpersonām, kuros izteikti gan otrreizējās caurlūkošanas lūgumi, gan arī lūgumi likumu izsludināt. Piemēram, Saeimas deputāti un frakciju vadītāji Juris Pūce, Arvils Ašeradens un Juris Jurašs, aicinot valsts prezidentu likumu izsludināt, raksta: “Šī likuma pieņemšana ir svarīga arī no mūsu valsts nacionālās drošības interesēm, kas šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir vitāli svarīgas. 13. Saeimā likumprojekta virzība ir bijusi mērķtiecīga, bet vienlaikus izsvērta un pietiekamu diskusiju pavadīta. Likums ir izskatīts trīs lasījumos, tam ir bijis neparasti garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam, tas ir detalizēti izskatīts un izdiskutēts atbildīgajā komisijā, un likumprojekta izskatīšanas gaitā tas ir uzlabots. Likumprojektam ir bijis plašs Saeimas deputātu atbalsts. Gan balsojot par likumprojekta nodošanu komisijai, gan visos trīs lasījumos, to ir atbalstījušas apmēram trīs ceturtdaļas no balsojušajiem Saeimas deputātiem.”
Valsts prezidents respektējis Saeimas lielā vairākumā pašas atbildībā izdarīto politisko izšķiršanos un izsludinājis Saeimas pieņemto likumu.
Valsts prezidents norāda, ka ar šo likumu šis jautājums ir slēgts uz visiem laikiem. Tas tagad ir noņemts arī no Latvijas stratēģisko partneru dienas kārtības.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
