Ja reiz gaidāma tiesa, tad jau laikus klāt VID darboņu palīgi no „Nekā Personīga”
Ņina Aleksejeva22.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nākamtrešdien, 28.septembrī notiks pirmā tiesa pret VID saistībā ar nepamatotu licences apturēšanu SIA Biodegviela spirta rūpnīcai 2015.gada decembrī. Tā ir tikai pirmā prasība. Tādēļ ir acīmredzami, ka kāds atkal gatavo pret rūpnīcu vērstu nomelnojošu kampaņu. Atkal, tāpat kā tas bija 2002.gadā, kad atnāca atņemt māju rūpnīcas direktoram - manam vīram. Māju, kuru mēs ieguvām 1998.gadā, kad divatā atnācām strādāt uz rūpnīcu, kurā trūka speciālistu, un iepriekšējā direktore apsolīja restaurēt mums nodegušu Līvānu māju.
2001.gadā, kad kādam steidzami ievajadzējās spirta rūpnīcu, sākās masīva kampaņa pret direktoru. Tad arī vazāja pa tiesām un filmēja “villu ar kaltiem vārtiem”. Atsitāmies. Bet nepaguvām nomainīt vārtus, kad 2015.gadā sākās jauna kampaņa. Rūpnīcai uzvēlās pārbaudes, sāka klīst baumas par kreiso spirtu un par kaut kādām ekspertīzēm, kuru īstenībā nekad nebija.
Bet šodien pie mājas apstājās mašīna. Tika izņemta kamera ar statīvu, un sāka filmēt. Es paskatījos pa logu, žurnālists to ieraudzīja un pateica operatoram. Tas izlikās, ka filmē nevis māju, bet rūpnīcu no cita rakursa.
Es izgāju ārā, lai noskaidrotu, kas notiek. Bet pēc reakcijas sapratu, ka atbraukuši filmēt kārtējos mēslus. Tāpēc, ka ne „sveiki”, ne „atā” neatskanēja, bet uzreiz uzbrauciens, ka šī nav privātā teritorija un viņi drīkst filmēt.
Tad es viņus iesaucu pagalmā, mājā. Lai beidzot ierauga, kā spiests dzīvot cilvēks, kurš 30 (!!!) gadus strādājis par SPIRTA RŪPNĪCAS direktoru. Alkohola rūpnīcā. Trīsdesmit gadus!!! Ne Mežaparka pilī, ne pilī Gaiziņkalnā, bet, lūk, šeit, blakus rūpnīcai, no kuras plūst pārrūgušas brāgas smaka no biogāzes iekārtas. Ar “kaltiem” vārtiem, kurus viņam uzdāvināja metinātājs uz četrdesmit gadu ubileju pirms 15 gadiem.
Viņi nenāca. Viņiem nebija tāds uzdevums. Viņi rādīs puķu dobes, ar kurām es ņēmos visu gadu. Stāstīs par to, ka rūpnīca aizkavē algas. Parādīs collu lielu krāniņu dezinfekcijai, kuru līdz strūklakošanai grieza un lauza, kā arī apzināti šo momentu nofilmēja video VID inspektors Ingus Kļaviņš (ar 100 un vairāk tūkstošu ietaupījumiem un ar 14 tūkstošu ienākumiem gadā).
Ko tikai neizdomāja VID darbinieki, cik daudz likumu speciāli nepieskaņoja tieši šai rūpnīcai, kura vienīgā visā Baltijā legāli ražo pārtikas spirtu, bet pilnībā atņemt SIA Biodegviela licenci nespēja.
Toties radīja 2 000 000 eiro zaudējumus. Tas atstāja ietekmi un turpina atstāt ietekmi uz visu. Parādā visiem un visu. Nav naudas - nav graudu. Nav naudas – nav elektrības un visa pārējā, kas nepieciešams ražošanai. Nav naudas – nav darbinieku, kuri ir nomocīti ar pastāvīgu algas izmaksas gaidīšanu. Vairāk nekā piecdesmit procenti strādnieku aizgāja brīvā maizē un saņem maksājumus no valsts. Tātad tagad dzīvo uz citu nodokļiem. Bet pārējie palika rūpnīcā, kas ar lielām grūtībām, bet strādā.
Tāpat rūpnīca izstrādāja sanācijas plānu, iesniedza to tiesā. Jo bankrota gadījumā nesagaidīs maksājumus ne zemnieki, ne strādnieki, ne partneri. VID – iestājas pret sanāciju un uzstāj par bankrotu. Tiesa noraidīja sanācijas plānu tā papildināšanai, un acīmredzot gaida kaut kādas darbības no VID.
Pārsteidzoši, vai ne tā? Valsts pret rūpnīcu, kura RAŽO un pārdod savu produkciju ārzemēs. Jo Latvijā mēs - vietējā milzīga alkohola rūpnīca - neesam vajadzīgi.
Tas nozīmē – rūpnīca, rets eksemplārs, kurš piesaista naudu no ārzemēm, kas dod darbu laukos. Un, lūk, pret to tik kaismīgi uzstājas valsts mašīna! No kā gan tas?
Lūk, ar to būtu jānodarbojas kompānijai TV3, nevis rakāties kompromata meklējumos, filmējot nožēlojamu lauku mājiņu salīdzinājumā ar alkohola darboņu pilīm. Lūk, tur būtu paprasījuši – no kurienes?
Un - jā! Žurnālists uz jautājumu, kas tas ir par kanālu, atbildēja: kam jums tas, jūs vienalga skatāties krievu TV, un parādīja uz satelīta antenu…
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
