Ja Rasnačs neatsauks paziņojumu par maksāšanu „līgavaiņa skapja” šoferim, arī var tikt pie kriminālprocesa
PIETIEK06.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, sniedzot liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), neatsauks savu publisko paziņojumu, ka par sava „līgavaiņa skapja” vešanu ar Tieslietu ministrijas auto tā šoferim esot samaksājis 20 eiro „degvielai”, un ja neizdosies panākt arī autovadītāja „pareizas” liecības, arī ministrs var tikt pie kriminālprocesa pēc Krimināllikuma panta par prettiesisku labumu došanu.
Pietiek jau ir informējis par KNAB pašreizējo oficiālo skaidrojumu: vērtējot tieslietu ministra Rasnača rīcību, ministrijas autotransportu izmantojot, lai pārvestu privāto skapi, birojs vēloties norādīt, ka saskaņā ar “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu” šāda rīcība – pretēji ministra apgalvojumiem, ka viņš tā drīkstējis rīkoties, jo tas bijis „ārkārtas izņēmuma gadījums” - netiek pieļauta.
„Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantu “Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana” - par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā - uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā,” skaidro KNAB.
Savukārt mikroautobusa šoferim, kuram ministrs pēc skapja pārvešanas saskaņā ar paša Rasnača publiski sniegto skaidrojumu pēc šo faktu atklāšanās esot iedevis 20 eiro „degvielai”, saskaņā ar KNAB sākotnējo skaidrojumu varētu nākties rēķināties arī ar kriminālprocesu par rīcību, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 326.2. pantā „Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana”, - par šādu rīcību soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Taču no KNAB skaidrojuma arī netieši izriet – ja tieslietu ministrs nemainīs savu apgalvojumu, ka par valsts auto un valsts šofera izmantošanu sava personiskā „līgavaiņa skapja” „ārkārtas izņēmuma” pārvadāšanai autovadītājam samaksājis 20 eiro skaidrā naudā, arī Rasnačs varētu tikt pie kriminālprocesa pēc Krimināllikuma 326.3. panta „Prettiesiska labumu došana”.
Saskaņā ar to „par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu”.
Kā jau informēts, Rasnačs šonedēļ atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai viņš izjūt atbildību saistībā ar iespējamām sankcijām, kas var tikt vērstas pret autovadītāju, kurš bijis spiests pildīt savas tiešās priekšniecības rīkojumus un pārvest Rasnača „līgavaiņa skapi”.
Tikmēr Pietiek šodien publicē nelielu sarunu ar Ervīnu Kunci – Tieslietu ministrijas mikroautobusa vadītāju, kurš bija Rasnača „līgavaiņa skapja” vedējs un krāvējs:
- Ministrijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka ministrs samaksāja 20 eiro šoferim, lai šoferis tālāk norēķinās ar ministriju. Kā īsti tā norēķināšanās notika?
- Skaidrā naudā. Es ielēju degvielu, jā, pa to naudu. Un paņēmu čeku, bet beigās to čeku nevajadzēja nevienam. Viņš tika izmests ārā.
- Ak, tad tā norēķināšanās notika. Vai viņš bieži tā dara, ka iedod naudu degvielai un tad palūdz aizvest?
- Tas ir viens tāds vienreizējs gadījums. Viņš bija paprasījis manai augstāk stāvošai vadībai atļauju. Un es esmu tikai izpildītājs.
- Un jums jūsu tiešais priekšnieks deva uzdevumu vest ministram mēbeles?
- Nu, es nezinu, man pazvanīja mans tiešais priekšnieks.
- Jūs arī nesāt tās mēbeles? Krāvāt no mašīnas ārā un iekšā?
- Nu, fakts, ka palīdzēju.
- Jums par to vešanu arī samaksāja un par to kraušanu?
- Nē, kāpēc man jāmaksā!?
- Tas jau neietilpst jūsu darba pienākumos.
- Nu vienkārši, vai viss ir jāpārvērš naudas novērtējumā? Ja vienkārši pasaka palīdzēt, man nav grūti. Viņš bija sarunājis ar manu augstāk stāvošo priekšniecību.
- Vai ministrs deva kādus rīkojumus, kā ar ministriju jānorēķinās ar tiem 20 eiro?
- Viņš teica, lai es vienkārši ielejot degvielu. Viņam nebija laika pildīties. Es vienkārši iepildīju mašīnu un biju paņēmis čeku. Prasīju augstāk stāvošai vadībai, vai vajag to čeku pievienot, teica, nē, ieliets ir, parādīts ir, viss kārtībā. Es ar busiņu vadāju. Tieslietu ministrijā daudz iestādes, ieslodzījumu pārvalde, pārvaldei tur kaut kas jāpārved. Viņš ir Tieslietu ministrijas, cilvēki izmanto. Darba vajadzībām.
- Bet tādām privātām tikai ministrs?
- Nu, tā sanāk, tā kā drusku privātai.
Attēls - no paša Rasnača ievietotās foto galerijas viņa Facebook profilā.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
