Ja nesniegsi vajadzīgās liecības – apcietinājumā pavadīsi mēnešiem ilgi
Lato Lapsa08.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja sniegsi vajadzīgās liecības, tiksi ārā tūlīt, bet, ja ne, sēdēsi apcietinājumā nedēļām un pat mēnešiem ilgi, - stāsti par policijā notiekošo aizturēto „apstrādāšanu” ar nolūku iegūt vajadzīgās liecības ir ieguvuši detalizētu apstiprinājumu ar LA rīcībā nonākušiem kriminālprocesa materiāliem par iespējamu nodokļu apiešanu lietotu automašīnu tirdzniecībā.
Šī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja izmeklētā kriminālprocesa ietvaros šā gada 25. jūnijā tika aizturēts un dienu vēlāk par aizdomās turēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā atzīts 1988. gadā dzimušais Reinis K., savukārt 27. jūnijā viņam ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses Vivitas Freimanes lēmumu tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
Kriminālprocesa materiāli atklāj, ka uzreiz pēc aizturēšanas un kratīšanas Reinis K. ticis nogādāts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas telpās, vecākā inspektora Mārtiņa Plintas kabinetā, kur tikusi uzsākta viņa pratināšana. Taču tā nav pabeigta, jo Reinis K. saistībā ar veselības stāvokļa krasu pasliktināšanos nogādāts slimnīcā.
Savukārt dienu vēlāk, kad Reinis K. jau nogādāts īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, tā telpās ieradies tas pats policijas inspektors, kurš, neesot klāt aizturētā advokātam, pieprasījis Reinim K. sniegt izmeklēšanai vēlamas liecības, pretējā gadījumā viņš “sēdēšot” un “tikšot aizvests uz sankciju, kur viņam iedos vismaz divus mēnešus”. Policists arī nosaucis konkrētas personas, pret kurām jāliecina, un izklāstījis, kāda satura liecības vēlas saņemt.
Šajā brīdī ieradies aizturētā advokāts, kurš inspektoram M. Plintam pavēstījis, ka „sadarbības forma, kurā no mana klienta tiek izspiestas izmeklēšanai vēlamas liecības pret konkrētām personām, ir nelikumīga un līdz ar to mums nav pieņemama”.
Taču arī pēc procesa oficiālās virzītājas Edītes Strades ierašanās un pratināšanas atsākšanas M. Plinta nav vēlējies doties prom un kabinetu pametis tikai pēc tam, kad nav spējis pamatot savu līdzdalību pratināšanā.
Pēc M. Plintas došanās prom situācija it kā normalizējusies, - uz advokāta jautājumu, vai klients jau tajā pašā dienā varētu tikt atbrīvots, procesa virzītāja ne tikai atbildējusi apstiprinoši, bet arī parādījusi advokātam un Reinim K. jau parakstītu lēmumu par atbrīvošanu no īslaicīgās aizturēšanas izolatora.
Tikusi uzsākta Reiņa K. pratināšana, taču, tā kā bijusi jau pievakare, pēc abu pušu vienošanās tā pārtraukta un panākta vienošanās par turpināšanu jau citā dienā. Reinim K. izsniegts lēmums par viņa atzīšanu par aizdomās turēto un par viņam noteiktiem drošības līdzekļiem - aizliegumu izbraukt no valsts un dzīvesvietas maiņas paziņošanu.
Reinis K. parakstījies par to, ka ir iepazīstināts ar lēmumu par viņa atzīšanu par aizdomās turēto, kā arī parakstījis rakstveida saistību - nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par dzīvesvietas maiņu, norādot dzīvesvietas jauno adresi.
Taču tad sākušies negaidīti sarežģījumi: pārbaudot sagatavoto lēmumu par drošības līdzekļiem Reinim K., konstatēts, ka dokumentā ir pārrakstīšanās kļūda, proti, lēmuma rezolutīvajā daļā norādīts citas kriminālprocesā figurējošas personas vārds un uzvārds.
„Es piedāvāju procesa virzītājai labot šo kļūdu, atrunājot labojumu dokumentā ar ierakstu “labotam ticēt”, taču procesa virzītāja teica, ka labāk viņa noies līdz savam kabinetam un izlabos šo kļūdu. Procesa virzītāja informēja īslaicīgās aizturēšanas izolatora darbiniekus, ka Reinis K. tiek atbrīvots, taču viņai atbildēja, ka Reini K. jāatbrīvo viņai pašai. Mēs vienojamies, ka kopā noiesim lejā un es gaidīšu procesa virzītāju pie īslaicīgās aizturēšanas izolatora, lai pēc tam mēs atkal kopīgi dotos augšā un pabeigtu Reiņa K. atbrīvošanas procedūru,” tālāko aprakstījis aizturētā advokāts.
Šajā mirklī sākušās īstās dīvainības, kas, visticamākais, tieši saistītas ar incidentu, kurā bijis iesaistīts M. Plinta. Procesa virzītāja E. Strade bijusi prom apmēram divdesmit minūtes un pēc atgriešanās negaidot paziņojusi, ka Reinis K. netiks atbrīvots no apcietinājuma, jo viņa sniegtā liecība “ir neapmierinoša”. Inspektore arī izskatījusies manāmi satraukta un visu laiku kādam zvanījusi.
„Es biju sašutis par šo situāciju un teicu procesa virzītājai, ka dokumenti par mana klienta atbrīvošanu jau ir parakstīti, kā arī mans klients jau parakstīja rakstveida saistību. Respektīvi, manam klientam jau faktiski ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Turklāt es informēju procesa virzītāju, ka mans klients vairs nav aizturētais, bet ir aizdomās turētais, un es nesaprotu, kāpēc viņš atrodas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā,” savus izteiktos argumentus aprakstījis advokāts.
Taču tas nav palīdzējis. Vēl pēc aptuveni desmit minūtēm piebraucis kāds cits Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas darbinieks, kurš nav stādījies priekšā, un procesa virzītāja kopā ar šo darbinieku aizbraukusi. Vēl divas stundas advokāts gaidījis viņas atbraukšanu, taču veltīgi.
Tikai nākamajā rītā inspektore E. Strade, kardināli mainot iepriekšējo nostāju, advokātu telefoniski informējusi, ka jautājums par apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu Reinim K. tiks izskatīts Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā, turklāt… jau sešas minūtes pēc viņas telefona zvana.
Pašlaik Reinis K. no apcietinājuma jau ir atbrīvots, taču nekāda dienesta pārbaude par policijas darbinieku rīcību tā arī nav tikusi veikta.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
