Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju interesi, Pietiek publicē līdz Ministru kabinetam oficiāli vēl nenonākušu dokumentu – pēc Nacionālās apvienības kongresa dotā uzdevuma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda un viņa vadītās ministrijas darbinieku sagatavotā Rīgas domes atlaišanas likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu – anotāciju.

Likumprojekta „Rīgas domes atlaišanas likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Likumprojekts paredz atlaist Rīgas domi un iecelt pagaidu administrāciju.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1. Pamatojums Likuma „Par pašvaldībām” 91.panta pirmās daļas 1.punkts.

2. Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība 1. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 3.panta pirmo daļu vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

No minētās normas izriet, ka pašvaldība tiesiskajās attiecībās primāri uzstājas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes starpniecību un visas citas institūcijas ir domes izveidotas un tai padotas. Pašvaldības dome ir augstākais lēmējvaras un pārvaldes orgāns pašvaldībā, kura kompetencē ir pieņemt lēmumus, kontrolēt šo lēmumu izpildi, dot saistošus norādījumus pašvaldības institūcijām šo lēmumu izpildei.

Saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 3.panta pirmo daļu vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Vietējās varas darbība uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs iezīmē vietējo pašvaldību atbildību pozitīvā nozīmē, tas ir - vietējās varās ievēlētie pārstāvji likumīgā kārtā īsteno tiem vietējās sabiedrības piešķirtās un likumā noteiktās pilnvaras un kompetences konkrētās teritorijas pārvaldīšanā un vietējās sabiedrības, kā arī valsts kopumā iedzīvotāju interesēs.

Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 21.pantam pašvaldības domei ir tiesības izlemt ikvienu pašvaldības kompetences jautājumu. Vienīgi domes ekskluzīvā kompetencē ir, piemēram, lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma 15.pantā minētās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi (23.punkts).

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - Ministrija), veicot Rīgas domes pārraudzību likumā „Par pašvaldībām” noteikto pilnvaru ietvaros, konkrētās pašvaldības darbā konstatējusi vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus daudzās pašvaldības darbības jomās. Pārkāpumi izdarīti vairākkārtīgi un sistemātiski visā 2017.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas ievēlētās Rīgas domes darbības laikā.

Gatavojot likumprojektu tika vērtēts, ka gan par Rīgas domes darbu kopumā, gan arī atsevišķu Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu darbību Ministrijā ir saņemti daudzi privātpersonu un domes deputātu iesniegumi, kuros norādīts uz iespējamiem pārkāpumiem. Pieprasot par šiem jautājumiem skaidrojumus un papildus informāciju, pārkāpumi ir apstiprinājušies vai arī skaidrojumi netika sniegti pēc būtības. Tāpat Ministrijā, atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 5.pantā paredzētajam regulējumam, ir saņemta arī citu valsts institūciju, tai skaitā, Valsts kontroles, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora brīdinājums, sniegtā informācija par dažādiem pārkāpumiem domes, Rīgas pašvaldības amatpersonu, iestāžu un kapitālsabiedrību darbībā, labas pārvaldības principu neievērošanu. Norādīts arī uz nepotisma pazīmēm atsevišķu Rīgas pašvaldības amatpersonu darbībā. Piemēram, (https://www.kp.gov.lv/posts/rigas-dome-nepamatoti-uzspiez-ridzinieka-kartes-ipasniekiem-izmantot- pasvaldibas-norekinu-sistemu-911). Arī prokurors Rīgas domei un pašvaldības Rīgas satiksme amatpersonām ir izteicies prokurora brīdinājumu saistībā ar kriminālprocesu par nano ūdens iepirkumu.

Tā jau iepriekšējā sasaukuma laikā, 2015.gada 16.janvāra vēstulē Ministrija norādīja Rīgas domei, ka ir saņēmusi Valsts kontroles 2014.gada 18.decembra vēstuli Nr.3 -3.5.4.1/570, kurā norādīts, ka saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 15.panta otro daļu Rīgas pilsētas pašvaldība nav izvērtējusi personu atbildību par Valsts kontroles 2014.gada 16.maija likumības revīzijas ziņojumā Nr.2.4.1-1/2014 „Sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu noteikšana Rīgas pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme”” minētajiem pārkāpumiem.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 82.panta pirmā daļa noteic, ka valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot jautājumus, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi dalībnieks, kapitāla daļu turētājs, dalībnieku sapulce, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). OECD pētījumā par Rīgu tika ieteikts, ka kapitālsabiedrību pārvaldīšanai būtu nepieciešams veidot padomi. Rīgas pilsētas pašvaldība to neizveidoja. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmajai daļai secināms, ka to, vai valde rīkojas, ievērojot kapitālsabiedrības intereses, kontrolē tā institūcija, kas ir ievēlējusi valdi. Ievērojot iepriekš minēto un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 65.panta otro daļu, secināms, ka Rīgas pilsētas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” (turpmāk - Rīgas satiksme) kapitāla daļu turētāja pārstāvim ir pienākums izvērtēt valdes locekļu atbildību.

Atbilstoši Rīgas satiksmes 2014.gada 7.novembra vēstulei Nr.KOR-IZEJ- IPI/2014/15 Valsts kontrolei, izriet, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir pieņēmis zināšanai sabiedrības paskaidrojumus un Rīgas domes Satiksmes departamenta 2014.gada 17.septembra vēstuli Nr.DS-14-751-dv, nevis izvērtējis valdes locekļu atbildību.

Ņemot vērā iepriekš minēto un Valsts kontroles 2014.gada 12.decembra vēstulē Nr.3-3.5.4.1/563 ministrija pieprasīja nekavējoties izvērtēt valdes locekļu atbildību par Valsts kontroles 2014.gada 16.maija likumības revīzijas ziņojumā Nr.2.4.1-1/2014 „Sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu noteikšana Rīgas pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme”” konstatētajiem pārkāpumiem, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 15.panta otro daļu. Ministrija pieprasīja arī šādu personu atbildības izvērtējumu motivēt.

Tomēr pēc būtības šāds izvērtējums netika veikts ne iepriekšējā sasaukumā, ne arī šajā domes sasaukumā un Rīgas satiksmes valdes darbs netika vērtēts un netika pieņemti lēmi. Rīgas satiksmes valde pati atkāpās tikai pēc tam, kad tika uzsākts kriminālprocess par kukuļņemšanu lielos apmēros un vairākām Rīgas pašvaldības amatpersonām piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis - apcietinājums.

Arī plašsaziņas līdzekļos ir publicēta informācija par to, ka Rīgas domes amatpersonas, iespējams, ir iesaistītas Rīgas satiksmes iepirkumu lietā, par kuru ir uzsākts  kriminālprocess (https://www.delfi.lv/news/national/politics/knab-veica-kratisanu-ari- rigas-vicemera-amerika-dzivesvieta-vesta-raidiiums.d?id=50672599).

Par to, ka Rīgas dome nav nodrošinājusi labu pārvaldību ne Rīgas satiksmē, ne arī citās pašvaldības kapitālsabiedrībās, liecina gan neskaitāmas publikācijas plašsaziņas līdzekļos, gan Rīgas domes deputātu iesniegumi. Piemēram, “Par to, ka Rīgas satiksmei nākamgad no pašvaldības budžeta vajadzīgi 108 miljoni eiro un ne mazāk, var vienīgi ticēt vai neticēt atbildīgajām amatpersonām. Detalizēti aprēķini un informācija, ko šie 108 miljoni ietver, plašākai sabiedrībai nav pieejami.” (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latviia/no-katra-ridzinieka-rigas-satiksmei-videji-gada-270-eiro.a260285/). Pēc būtības iepriekš minētais liecina par to, ka gan no Rīgas domes deputātiem, kuru ekskluzīva kompetence saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 8.punktu ir izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus, nevarēja pilnvērtīgi realizēt šīs savas tiesības pilnvērtīgas informācijas trūkuma dēļ.

Vērtējot Rīgas domes šī sasaukuma darbu secināms, ka dome:

1) ir pārkāpusi Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 3.panta pirmajā daļā un likuma „Par pašvaldībām” 3.panta pirmajā daļā noteikto, ka vietējā pašvaldība darbojas vietējo iedzīvotāju interesēs;

2) ir pārkāpusi likuma „Par pašvaldībām” 21.panta otro daļu, kas nosaka, ka domes darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem un minētā likuma 41.panta otro daļu, kas nosaka, ka pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, ka arī Ministru kabineta noteikumiem;

3) ir pārkāpusi valsts pārvaldes principus, kas nosaka publisku personu pakļautību likumam un tiesībām, pienākumu darboties normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros, savas pilnvaras izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, pienākumu darboties sabiedrības interesēs, kā arī labas pārvaldības principu (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā, trešā, ceturtā un piektā daļa);

4) nav pienācīgi pildījusi likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 3. un 6.punkta prasības, kas nosaka, ka pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu, atbilstoši apstiprinātajam pašvaldības budžetam racionāli un lietderīgi izlietot pašvaldības finanšu līdzekļus;

5) citus normatīvos aktus.

3. Pārkāpumi ir pieļauti visā pašvaldības domes attiecīgā sasaukuma darbības periodā un atkārtoti, tai skaitā ignorējot ministrijas norādīto par tiesisku rīcību pieļauto pārkāpumu novēršanai. Izdarīto pārkāpumu raksturs liecina par pašvaldības domes nespēju strādāt uz savu atbildību likumā noteiktajos ietvaros, pārkāpjot ne tikai likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet arī pašas pašvaldības pieņemtos ārējos normatīvos aktus - saistošos noteikumus. Bieži vien opozīcijas deputātiem ir liegta pilnvērtīga iespēj a iesaistīties domes darbā, jo netiek izsniegta visa nepieciešamā informācija kvalitatīvu un izsvērtu lēmumu pieņemšanai. Par domes deputātu vairākuma nihilistisko attieksmi pret tiesiskumu liecina arī tas, ka Rīgas dome pēc savas iniciatīvas atteicās veikt grozījumus Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumā un atcelt prettiesiskās normas, kas ierobežoja deputātu tiesības. Šāda prettiesisko normu spēkā esamība tika novērsta tikai izdodot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2018.gada 26.marta rīkojumu Nr.1-2/48 “Par Rīgas domes 2018.gada 1.marta saistošo noteikumu Nr.25 "Grozījumi Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošajos noteikumos Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums"" 3., 4. un 5.punkta darbības apturēšanu un Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošo noteikumu Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums", redakcijā, kas stājās spēkā 2018.gada 2.martā, 89.punkta, 91.punkta un 102.1punkta darbības apturēšanu”.

Tāpat pašvaldības domes turpmāka darbība var apdraudēt attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju tiesiskās intereses un vajadzības. Pašreizējā Rīgas domes darbība neliecina par domes spējām pašai atrisināt konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus. Pašvaldības dome daudzos gadījumos nav noskaidrojusi normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanā vainīgās amatpersonas un veikusi pasākumus to saukšanai pie atbildības, kas ļauj secināt par amatpersonu iespējamu personisko ieinteresētību, lai vainīgie netiktu noskaidroti un saukti pie atbildības.

4. Sagatavojot šo likumprojektu, tika vērtēti arī šādi motīvi:

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pants nosaka, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. "Ar hierarhiju (t.i. ar iestāžu un amatpersonu padotības ķēdi) tiek nodrošināta pārvaldes pakļaušanās demokrātiskā veidā izteiktai tautas gribai. Leģitimācijas ķēde "vēlētājs - parlaments - valdība - pārvalde " tādā veidā tiek novesta līdz viszemākajam pārvaldes darbiniekam. Tur, kur hierarhija pārtrūkst vai ir neefektīva, rodas birokrātiskas patvaļas, bet lielākā mērogā birokrātiskas diktatūras draudi" (sk. E.Levits "Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija" http://www.public.law.lv/ptilevickoncepciia.htmn.

Latvijas Republikas Satversmes 58.pants paredz, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Minētā norma nosaka demokrātisku leģitimāciju, ko nodrošina pārvaldes iestādes atrašanās padotībā demokrātiski leģitimētai valdībai. Tas, ka pārvaldes iestāde ir padota demokrātiski leģitimētai valdībai, kuru veido tauta ar brīvās vēlēšanās ievēlētas Saeimas starpniecību, ir demokrātisku valsti raksturojošs elements.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts pārvaldes iestādes tiek iedalītas tiešās pārvaldes iestādēs un pastarpinātās pārvaldes iestādēs. Pastarpinātās pārvaldes iestādes ir pašvaldību un citu atvasināto publisko tiesību juridisko personu izveidotās iestādes. Pastarpināto pārvaldes iestāžu padotība Ministru kabinetam nozīmē pārraudzību (tiesiskuma kontroli), proti, valdībai jāgarantē, ka pastarpinātā pārvalde tās autonomā kompetencē nodotos uzdevumus veic tiesiski.

Speciālā likuma “Par pašvaldībām” 5.pants noteic, ka pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga ministrija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot ministrijai. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32.panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabineta loceklis ir augstākā amatpersona attiecībā uz viņa padotībā esošo iestāžu amatpersonām.

Līdz ar to nepārprotami, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, veicot hierarhisko pārraudzību pār pašvaldību un domes priekšsēdētāju, konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, ir pienācīgi jāreaģē un apdraudējums jānovērš.

Amatpersonai jāspēj izskaidrot sava rīcība un darbība esot amatā. Administratīvajās tiesībās ikvienai valsts pārvaldes institūcijai ir jāatskaitās par savām darbībām citām administratīvajām, likumdošanas vai tiesu institūcijām. Atskaitīšanās nosaka arī to, ka neviena iestāde vai amatpersona nevar tikt atbrīvota no pārbaudes, ko veic cita kompetenta iestāde. Atskaitīšanās ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka praksē tiek īstenotas tādas vērtības kā valsts pārvaldes efektivitāte, iedarbīgums, paļāvība un paredzamība. Lai valsts pārvalde atskaitītos un būtu atbildīga par savām darbībām, lai nodrošinātu, ka pārvaldes iestādes izmanto savas pilnvaras atbilstoši likumā noteiktajām normām un ka tās ievēro noteiktās procedūras, ir nepieciešama uzraudzība. Uzraudzības mērķis ir novērtēt, vai valsts iestādes savas funkcijas veic efektīvi, iedarbīgi un savlaicīgi un vai speciālajos vai vispārīgajos normatīvajos aktos noteiktie principi un procedūras tiek ievērotas. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt pārvaldes principu: “pārvalde, piemērojot tiesību normas”, jo tas ir svarīgi, lai aizsargātu gan sabiedrības intereses, gan indivīda tiesības.

Jebkurai amatpersonai, tajā skaitā vietējās pašvaldības domes deputātiem, vienmēr jādarbojas visas sabiedrības un valsts interesēs ar mērķi nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi.

Mūsdienās demokrātijas princips nav uzlūkojams caur tautas varas absolūtisma prizmu, bet gan skatāms saistībā ar citiem principiem, vispirmām kārtām tiesiskas valsts principu un tiesību virsvadības principu, kas noteic tautas suverenitātes izpausmi valstī tikai noteiktā tiesiskā procedūrā, tādējādi nosakot tautas pašierobežošanos un pakļautību tiesībām.

Pētījumā “Konstitucionālās tiesības” rodams skaidrojums, ka lēmumu pieņemšana ar balsu vairākumu ir viena no mūsdienu demokrātijas pazīmēm, tās principiāla īpatnība. Šajā lēmumu pieņemšanā katram viedoklim ir vienāds svars un nav pieļaujama to diferencēšana. Tomēr vairākuma princips pakļauts vairākiem ierobežojumiem, uz kuriem balstās tā īstenošana: cilvēka cieņas ievērošana, ikviena indivīda līdzdarbošanās un mazākuma viedokļa respektēšana. Cik vien tas ir iespējams, vairākumam lēmumu pieņemšanā ir jātiecas uz sabiedrības konsensu, taču, tā kā tas pilnībā nav iespējams, vairākumam ir jārespektē mazākums un tas nedrīkst izrēķināties ar politiski citādi domājošajiem. Mazākuma tiesības izriet no politiskās vienlīdzības principa, kas nodrošina visiem vienādas iespējas uz valsts varas iegūšanu savu politisko mērķu īstenošanai sabiedrības labā. Tas balstās uz indivīda brīvību saglabāt savu domu un darbību neatkarību no ārēja spiediena. Tādējādi demokrātiskas valsts iekārtas pamatu un saturu nosaka nevis normatīvi noteiktas cilvēka dabas īpatnības vai dievišķā griba, bet gan precīzi izstrādāti šī režīma apstākļos dzīvojošu cilvēku lēmumi (Pleps J. Pastars E. Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004., 122. - 123.lpp.).

Dr.iur., Satversmes tiesas tiesnesis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Jānis Neimanis savukārt skaidri norādījis, ka vairākuma princips atklājas vairākās Satversmes normās, kā arī Saeimas kārtības rullī, bet pašvaldībās - likumā “Par pašvaldībām”. [..] Vairākums nevar izslēgt vispār mazākumu no lēmumu pieņemšanas procesa vai padarīt to par fikciju. Piemēram, vairākums nevar noteikt, ka mazākums tiek izslēgts no dalības lēmumu pieņemšanā, vairākums nevar mazākumam liegt pieeju lēmuma pieņemšanai nepieciešamajai informācijai, apgrūtināt to, vai atklāt to īsi pirms lēmuma pieņemšanas procedūras (pat ar atrunu, ka mazākums tāpat neko nevar ietekmēt lēmuma pieņemšanā un tas ir nesvarīgi). Tikai tādu lēmumu, kur šie vairākuma un mazākuma principi ir ievēroti, var uzlūkot kā tautas leģitimētu un spēkā esošu. Ja vairākuma princips un mazākuma princips lēmumu pieņemšanas procesā netiek ievērots, tā tiesiskās sekas ir attiecīgā tiesību akta prettiesiskums (Neimanis J. Mazākuma (opozīcijas) princips. 2017. 3.jūlijs. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ianis-neimanis-mazakuma-opoziciias-princips.d?id=49004661.).

Pašvaldību vara nav pirmatnēja. Jebkura varas izpausme, kuru īsteno pašvaldība, ir sekundāra, jo pašvaldības varas avots ir valsts vara. Valsts lemj par pašvaldībām piešķirtās varas apjomu un pēc nepieciešamības var to ierobežot, atņemt, vai piešķirt no jauna (Stucka A. Latvijas pašvaldību sistēmas pilnveidošanas aktuālie valststiesību jautājumi. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2012, 40.lpp.). Valsts varas pirmatnējumu uzsvēris arī ievērojamais latviešu tiesību zinātnieks Kārlis Dišlers, norādot, ka nevis pašpārvalde, bet gan valsts vara ir pirmatnēja, patstāvīga un vismaz idejiski visaptveroša - augstākā jeb suverēnā vara, turpretim pašvaldību publiskā vara ir derivatīva un ierobežota, t.i., piešķirta no valsts ar likumu, kurā noteiktas šīs varas robežas (Jaunzeme K. Latvijas pašvaldības kā valsts pārvaldes subjekti. Jurista vārds. 2006. 31janvāris, nr.5. Pieejams: http://www.iuristavards.lv/doc/126879-latvijas-pasvaldibas-ka-valsts-parvaldes-subjekti/).

Demokrātiskā valstī svarīgi ir ne tikai garantēt pašvaldības pašnoteikšanas tiesību, bet arī nepieļaut iedzīvotāju tiesību pārkāpumus pašvaldībās (Stucka A. Latvijas pašvaldību sistēmas pilnveidošanas aktuālie valststiesību jautājumi. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2012, 39. - 40. lpp.).

5. Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 91.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, ka Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus, kā arī to, ka saskaņā ar minētā likuma 92.panta pirmo un otro daļu dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets, ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu, ņemot vērā augstāk norādītos pārkāpumus, ko minētā pašvaldībā pieļāvusi šī sasaukuma darbā, kā arī šo pārkāpumu apjomu, kas liecina par pašvaldības domes nespēju savā darbībā ievērot normatīvos aktus. Secināms, ka Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša vietējās sabiedrības interesēm un veicina sabiedrības neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā.

3. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

4. Cita informācija

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 92.panta trešo un ceturto daļu Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. Ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek.

Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Pašvaldības domes ekskluzīvā kompetence (jautājumi, par kuriem var lemt tikai dome) ir noteikta likuma „Par pašvaldībām” 21.pantā, kā arī citos likumos. Līdz ar to šī kompetence, lai nodrošinātu pašvaldības darba nepārtrauktību, līdz ārkārtas vēlēšanās ievēlētās Rīgas domes sanākšanai uz pirmo domes sēdi būs Rīgas pilsētas pagaidu administrācijas kompetence. Rīgas pilsētas pagaidu administrācija darbosies trīs cilvēku sastāvā saskaņā ar pagaidu administrācijas apstiprinātu nolikumu, kas noteiks tās darba organizāciju, nodrošinot pagasta padomes kompetences īstenošanu. Savukārt pašvaldības administrācija, iestādes, institūcijas turpinās pildīt tām noteikto kompetenci tāpat kā pirms Rīgas domes atlaišanas un pagaidu administrācijas iecelšanas. Jāatzīmē, ka analoģiski jautājums par pašvaldības domes (padomes) atlaišanu un pašvaldības darbības nodrošināšanu līdz padomes ievēlēšanai tika risināts Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanas gadījumā (skatīt likumu „Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu”, publicēts 2003.gada 1.jūlija Latvijas Vēstnesī Nr.97) Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanas gadījumā (skatīt likumu „Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu”, publicēts 2008.gada 28.maija Latvijas Vēstnesī Nr.82).

Likumprojekta 5.pants paredz, ka jaunās Rīgas domes vēlēšanas notiek 2019.gada 25.maijā. Šis datums sakrīt ar kārtējām Eiropas parlamenta vēlēšanām un neradīs papildus slogu Rīgas pašvaldību vēlēšanu komisijai.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1. Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt Rīgas pilsētas pašvaldības iedzīvotāji.

2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu Ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām ir netieša. Likumprojekts veicinās sabiedrības uzticību tiesiskai valsts pārvaldīšanai sabiedrības interesēs. Ar likumu tiks atņemtas pilnvaras Rīgas domes deputātiem, jo attiecīgais deputātu sasaukums vietējo iedzīvotāju deleģētās pilnvaras izmanto nelikumīgi, nelietderīgi un vietējo iedzīvotāju interesēm neatbilstoši.

Likumprojekts neietekmē administratīvās procedūras, tās neatvieglo un nesarežģī, jo saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 92.pantu Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. Ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek.

Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Līdz ar to nekādas izmaiņas administratīvo procedūru kontekstā Rīgas pilsētas pašvaldības funkciju izpildē nav paredzamas.

3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums: Projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums: Projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija: Likumprojektam nav sociālās ietekmes. Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 14.panta pirmo daļu pamatā deputāti savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā. Tie deputāti, kuri Rīgas domē ieņem algotus vēlētos amatus, šos amatus attiecīgi zaudēs.

Saskaņā ar likumprojekta 6.pantu pagaidu administrācijas darbību nodrošinās un finansēs no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem. Pagaidu administrācijas atlīdzība tiks noteikta pēc analoģijas ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto atlīdzību domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un komiteju vadītājiem.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem: Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēka esošo tiesību normu sistēmu: Likumprojekts šo jomu neskar

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām: Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē: Likumprojekts tā virzības gaitā tiks ievietots Ministru kabineta un Saeimas mājas lapās.

3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti: Iepazīstoties ar dažādās interneta vietnēs publicētajiem komentāriem, secināms, ka sabiedrības vairākums atbalsta cīņu pret nelikumībām.

4. Cita informācija: Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas: Centrālā vēlēšanu komisija.

2. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem: Projekts šo jomu neskar.

Likumprojekts nemaina iesaistīto institūciju kompetenci. Institūcijas netiek likvidētas vai reorganizētas.

3. Cita informācija: Nav

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Novērtē šo rakstu:

31
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...