Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji. Nereti mediji tiek dēvēti par ceturto varu, proti, par kaut ko demokrātiskas sabiedrības attīstībai un pastāvēšanai tikpat nozīmīgu kā tiesu sistēma, parlaments vai visa izpildvara. Mediji ikdienā ietekmē sabiedrisko domu, pilda sabiedrības sargsuņa lomu, pieskatot citos varas atzaros notiekošo, bieži nosaka publisko dienaskārtību un publisko debašu tēmas, līmeni un stilistiku.

Pat neskatoties uz aizvien lielāku sabiedrības šūniņu noslēgšanos savos pašatlasītas un pašradītas informācijas un sociālo mediju burbuļos, tradicionālie mediji turpina būt tā līme, kas satur kopā sabiedrības atsevišķās grupas, veidojot nosacīti vienotu informatīvo telpu, sabiedrisko dienaskārtību un sabiedrisko domu.

Daudzi te pamatoti iebildīs, ka kopš sociālo tīklu sprādziena nekas vairs nav tā kā agrāk un tradicionālo mediju loma visos šajos procesos vairs tālu nav tāda kā agrāk. Jā, taisnība, protams, ka tā ir, tomēr tas nenozīmē, ka tradicionālo mediju loma visos iepriekšminētajos procesos būtu pavisam izzudusi vai ka tā tuvotos nullei. 

Lai vai kā, sabiedriskajiem medijiem un tajos strādājošajiem būtu pašiem sevis dēļ jāizšķiras – vai viņi ir būtiska Latvijas demokrātijas infrastruktūras sastāvdaļa, spēlē būtisku lomu vai ne. Jo, ja spēlē, tad tam vajadzētu nozīmēt arī būtisku atbildību par valstī notiekošo gluži tāpat kā pārējām trim varām.

Šobrīd, kad bez neviena argumenta sabiedrisko mediju žurnālisti vienkārši vēlas sev lielākas algas (vienlaikus slēpjot informāciju par to, kādas tās ir) vai arī viņiem kā darbiniekiem vienkārši nepatīk priekšniecība, tad viņi uzsver savu būtisko lomu sabiedrībā. Taču nekad trīsdesmit gadu laikā sabiedriskie mediji nav demonstrējuši ne mazāko refleksijas spēju vai vēlmi debatēt par sava darba kvalitāti.

Iepriekšējā Latvijas Radio valde pat pamanījās noslepenot Deloitte Latvija neatkarīgo auditu par Latvijas Radio darbības trūkumiem, savukārt radio darbinieki radio virzienā vērsto piesardzīgo kritiku nosauca par Latvijas Radio reputācijas graušanu hibrīdkara apstākļos. Audits nav publiski pieejams vēl aizvien.

Ja mediji ir ceturtā vara, tiem būtu jābūt arī vismaz ceturtajai daļai atbildības. Vai varbūt es kļūdos un medijiem, neskatoties uz būtisko lomu sabiedrībā, tomēr nav nekādas būtiskas atbildības par tajā notiekošo?

Anda Rožukalne, RSU komunikāciju fakultātes dekāne, ar kuru jaunā Latvijas Radio valde pagājušā gada nogalē nepagarināja līgumu, liedzot iespēju turpmāk piebaroties ar Latvijas Radio naudu, tagad, protams, ir iesaistīta Latvijas Radio darbinieku kampaņā pret šo valdi kā neatkarīga eksperte.

Viņa ir tā, kura savulaik ir pat argumentējusi, kāpēc medijiem nav un nevar būt nekādas atbildības par sabiedrībā notiekošo. Rožukalnesprāt, mediji ir kā spogulis, un nevajagot jaukt “ierosinātājus ar efektiem”. Es par šo “argumentu” jau esmu rakstījis, bet īsumā atkārtošos.

Rožukalne, cik var saprast, apgalvo, ka pastāv objektīva īstenība, kuru žurnālisti objektīvi fiksē, ziņu veidā izplata tālāk un pēc definīcijas nekad nekādu atbildību nenes tāpat kā spoguļi pie sienas. 

Objektīva īstenība ir „ierosinātājs” un tās atspulgs mediju skaidrajā spogulī – „efekts”. 

Pat, ja Latvijas sabiedrisko mediju žurnālisti būtu tādi, kas cenšas maksimāli objektīvi atainot objektīvo realitāti (bet viņi tādi nav), arī tad šāds skatījums saduras ar teorētiskām problēmām, kas ir labi aprakstītas un daudz pētītas.

Proti, patiesība nav pasaules īpašība, tā nav pasaules daļa, patiesība ir tās paudēja daļa, viņa spriedumu īpašība. 

Šāds mans apgalvojums balstās tajās patiesības teorijās, kuras sauc par „substanciālajām”, proti, tādām kā korespondences, koherences un pragmatisma patiesības teorijas.

Nosaukto teoriju autoru un attīstītāju vidū būtu tādi vārdi kā Platons un Aristotelis, Spinoza un Hēgelis, Hjūms un Kants, Rassels un Dauers, Mūrs un Tarskis, Fīlds un Rassels, Čarlzs Sanders, Pīrss un Viljams Džeims, bet jāsaka, ka RSU komunikāciju fakultātes katedras vadītāja Anda Rožkalne, gods viņai un slava, pati ir dusmīgs kāmis un neies jau kaut kādu tur pārsvarā mirušu autoritāšu pavadā. 

Ja turpina analoģiju ar spoguļiem, tad medijs ir nevis spogulis, bet tas, kurš man piedāvā iztikt bez spoguļa un uzņemas man pastāstīt, cik labi es šodien izskatos. Medijs atstāsta man pasauli, piedāvā paskatīties uz pasauli ar „viņa acīm”.

Mediju pasaule sastāv tikai no radītām ziņām. Nekas nav ziņa, kamēr medijs to nav padarījis par ziņu. (Un šī ir lielā izmaiņa sociālo tīklu laikmetā, proti, medijiem ir atņemts monopols uz ziņu tāpat kā viedokļu radīšanu, taču monopola likvidēšana nenozīmē, ka tas vairs nenotiek vispār.)

Žurnālists, redaktors, medijs ir tas, kuram ir izvēle. Katru dienu daudz dažādu izvēļu, ko un kā atspoguļot. Un mediji izdara šīs izvēles, pieskaroties tikai patvaļīgi izvēlētiem īstenības fragmentiem. 

Šos fragmentus tie hierarhizē atbilstoši savai vērtību sistēmai, mārketinga loģikai, politiskajiem mērķiem un izpratnei. Neskaitot ārkārtas gadījumus, medijs, nevis pasaule izšķir, kas būs sabiedrības dienaskārtībā, bet kas tiks aizmirsts.

Medijs, nevis pasaule izšķir to, kādiem vārdiem pasaule tiks aprakstīta. Viss, ko mēs par pasauli zinām, ir mūsu „roku darbs” . Pasaule „priekš mums” pastāv stāstos, teikumos, nozīmes vienībās.

Žurnālista domāšanas kvalitāte un īpatnības līdz ar to ir tās, kas nosaka to, kādu mēs redzam pasauli mediju spogulī jeb „viņu acīm”. 

Žurnālistu, redaktoru vērtību kritēriji, stereotipi, intelektuālā pieredze izveido pasauli, kas eksistē mediju telpā un kuru uzskatīt par vienīgo un īsteno pasauli vai vienīgo iespējamo īstās pasaules atainojumu var tikai… Anda Rožukalne.

Ziņu atlases kritēriji, vārdu izvēle, emocijas, epiteti, kas tām tiek pievienoti, ekspertu atlase, ierāmējums, ziņu hierarhizācija, dienaskārtības veidošana – tie ir tikai daži no vistriviālākajiem fenomeniem, kas veido mediju spoguļa griezumu un to, ko mēs saucam par informatīvo telpu. Latvijā tās kvalitāte ir ļoti apšaubāma.

Virknes valsts attīstībai kritiski svarīgu jautājumu sarežģītība tālu pārsniedz Latvijas žurnālistu spēju tos atspoguļot. Un viņi arī to nevēlas. Nodokļu politika, tautsaimniecības politika, veselības aprūpe, tiesu sistēma, nacionālās drošības jautājumi un virkne citu – patiesībā jebkurš attīstībai tiešām svarīgs jautājums ir pārāk sarežģīts absolūti lielākajai daļai Latvijas žurnālistu.

Lieli jautājumu bloki ir polāri tabuizēti – par tiem tiks atspoguļots tikai viens viedoklis, un, ja nejauši iespruks kāds cits, tas noteikti tiks pavadīts ar koriģējošu komentāru – Saskaņa, NEPLP, Lembergs, SAB, VDD, Valsts kontrole, Vaira Vīķe-Freiberga, utt.

Latvijas mediju spogulī pasaule ir primitīvi melnbalta un sekla. Atšķirīgs viedoklis pat sabiedriskajos medijos nereti tiek atklāti apņirgts, padarīts par joku un vīpsnu objektu veidā, kas nedarītu godu pat padsmitniekiem skolā.

Viena no lietām, par kurām es esmu pilnīgi pārliecināts, ir tā, ka domāšanas kvalitāte nosaka dzīves kvalitāti jeb, ja pavisam precīzi, tad domāšanas īpatnības nosaka dzīves īpatnības.

Vadoties no šīs savas pārliecības, es uzskatu, ka to, kādā valstī mēs dzīvojam, nosaka publisko diskusiju kvalitāte jeb īpatnības. Te es vēlos pievērst uzmanību niansei – nevis mūsu katra atsevišķā cilvēka domāšanas kvalitāte, nevis tas, kādas intelektuālas kaujas mēs izcīnām ar draugiem savās virtuvēs, veido vidi, kurā mēs dzīvojam, bet gan veids, kā mēs publiski apspriežam to, kas mums ir svarīgs.

Publisko debašu kvalitāte, īpatnības, noteikumi, manuprāt, ir tas elements sabiedrības dzīvē, kurā sakņojas visas atšķirības, kas liek valstīm attīstīties dažādi, pat ja visi pārējie nosacījumi tām ir vienādi. Šis arguments darbojas arī otrādi – publisko debašu īpatnību, argumentu un formu ceļošana no vienas sabiedrības uz citu izskaidro, kāpēc atsevišķas attīstības reizēm ir vienādas pat dažādās valstīs.

Jebkurā izmērāmā parametrā Latvija kopš iestāšanās ES un NATO ar katru gadu aizvien vairāk atpaliek no saviem ceteris paribus kaimiņiem Lietuvas un Igaunijas.

Latvijas sabiedrība katru nākamo parlamentu ievēl aizvien intelektuāli vājāku un nekompetentāku, populisms ir kļuvis par dominējošo politisko stratēģiju, savukārt jebkurš nepatīkams, neiederīgs viedoklis (kā, piemēram, šis) tiek vienkārši apliets ar visprastākajiem ad hominem argumentiem, pasludināts par nopirktu vai Kremļa pasūtītu.

Šādos apstākļos grūti pat kādam pārmest drosmes trūkumu un konjunktūrismu, paturot savu atšķirīgo viedokli pie sevis, jo skaidrs, kam gan vajadzīgas ar tā paušanu saistītās negācijas.

Latvijā žurnālisti pūļa gudrības vietā iedrošina pūļa varas spēku, un rezultāti diemžēl mums ir visapkārt.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

126
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mīļā Latvijas sabiedrība, es jums gribu teikt, ka tas viss ir viens liels teātris

FotoMīļā latviešu tauta! Tas, ko jūs šodien dzirdat un redzat, - tas ir viens skaists teātris. Un es jums centīšos pierādīt to, kāpēc tas ir teātris.
Lasīt visu...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot...

Foto

Pamiers valdošajā koalīcijā

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu....

Foto

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt...

Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...