Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji. Nereti mediji tiek dēvēti par ceturto varu, proti, par kaut ko demokrātiskas sabiedrības attīstībai un pastāvēšanai tikpat nozīmīgu kā tiesu sistēma, parlaments vai visa izpildvara. Mediji ikdienā ietekmē sabiedrisko domu, pilda sabiedrības sargsuņa lomu, pieskatot citos varas atzaros notiekošo, bieži nosaka publisko dienaskārtību un publisko debašu tēmas, līmeni un stilistiku.

Pat neskatoties uz aizvien lielāku sabiedrības šūniņu noslēgšanos savos pašatlasītas un pašradītas informācijas un sociālo mediju burbuļos, tradicionālie mediji turpina būt tā līme, kas satur kopā sabiedrības atsevišķās grupas, veidojot nosacīti vienotu informatīvo telpu, sabiedrisko dienaskārtību un sabiedrisko domu.

Daudzi te pamatoti iebildīs, ka kopš sociālo tīklu sprādziena nekas vairs nav tā kā agrāk un tradicionālo mediju loma visos šajos procesos vairs tālu nav tāda kā agrāk. Jā, taisnība, protams, ka tā ir, tomēr tas nenozīmē, ka tradicionālo mediju loma visos iepriekšminētajos procesos būtu pavisam izzudusi vai ka tā tuvotos nullei. 

Lai vai kā, sabiedriskajiem medijiem un tajos strādājošajiem būtu pašiem sevis dēļ jāizšķiras – vai viņi ir būtiska Latvijas demokrātijas infrastruktūras sastāvdaļa, spēlē būtisku lomu vai ne. Jo, ja spēlē, tad tam vajadzētu nozīmēt arī būtisku atbildību par valstī notiekošo gluži tāpat kā pārējām trim varām.

Šobrīd, kad bez neviena argumenta sabiedrisko mediju žurnālisti vienkārši vēlas sev lielākas algas (vienlaikus slēpjot informāciju par to, kādas tās ir) vai arī viņiem kā darbiniekiem vienkārši nepatīk priekšniecība, tad viņi uzsver savu būtisko lomu sabiedrībā. Taču nekad trīsdesmit gadu laikā sabiedriskie mediji nav demonstrējuši ne mazāko refleksijas spēju vai vēlmi debatēt par sava darba kvalitāti.

Iepriekšējā Latvijas Radio valde pat pamanījās noslepenot Deloitte Latvija neatkarīgo auditu par Latvijas Radio darbības trūkumiem, savukārt radio darbinieki radio virzienā vērsto piesardzīgo kritiku nosauca par Latvijas Radio reputācijas graušanu hibrīdkara apstākļos. Audits nav publiski pieejams vēl aizvien.

Ja mediji ir ceturtā vara, tiem būtu jābūt arī vismaz ceturtajai daļai atbildības. Vai varbūt es kļūdos un medijiem, neskatoties uz būtisko lomu sabiedrībā, tomēr nav nekādas būtiskas atbildības par tajā notiekošo?

Anda Rožukalne, RSU komunikāciju fakultātes dekāne, ar kuru jaunā Latvijas Radio valde pagājušā gada nogalē nepagarināja līgumu, liedzot iespēju turpmāk piebaroties ar Latvijas Radio naudu, tagad, protams, ir iesaistīta Latvijas Radio darbinieku kampaņā pret šo valdi kā neatkarīga eksperte.

Viņa ir tā, kura savulaik ir pat argumentējusi, kāpēc medijiem nav un nevar būt nekādas atbildības par sabiedrībā notiekošo. Rožukalnesprāt, mediji ir kā spogulis, un nevajagot jaukt “ierosinātājus ar efektiem”. Es par šo “argumentu” jau esmu rakstījis, bet īsumā atkārtošos.

Rožukalne, cik var saprast, apgalvo, ka pastāv objektīva īstenība, kuru žurnālisti objektīvi fiksē, ziņu veidā izplata tālāk un pēc definīcijas nekad nekādu atbildību nenes tāpat kā spoguļi pie sienas. 

Objektīva īstenība ir „ierosinātājs” un tās atspulgs mediju skaidrajā spogulī – „efekts”. 

Pat, ja Latvijas sabiedrisko mediju žurnālisti būtu tādi, kas cenšas maksimāli objektīvi atainot objektīvo realitāti (bet viņi tādi nav), arī tad šāds skatījums saduras ar teorētiskām problēmām, kas ir labi aprakstītas un daudz pētītas.

Proti, patiesība nav pasaules īpašība, tā nav pasaules daļa, patiesība ir tās paudēja daļa, viņa spriedumu īpašība. 

Šāds mans apgalvojums balstās tajās patiesības teorijās, kuras sauc par „substanciālajām”, proti, tādām kā korespondences, koherences un pragmatisma patiesības teorijas.

Nosaukto teoriju autoru un attīstītāju vidū būtu tādi vārdi kā Platons un Aristotelis, Spinoza un Hēgelis, Hjūms un Kants, Rassels un Dauers, Mūrs un Tarskis, Fīlds un Rassels, Čarlzs Sanders, Pīrss un Viljams Džeims, bet jāsaka, ka RSU komunikāciju fakultātes katedras vadītāja Anda Rožkalne, gods viņai un slava, pati ir dusmīgs kāmis un neies jau kaut kādu tur pārsvarā mirušu autoritāšu pavadā. 

Ja turpina analoģiju ar spoguļiem, tad medijs ir nevis spogulis, bet tas, kurš man piedāvā iztikt bez spoguļa un uzņemas man pastāstīt, cik labi es šodien izskatos. Medijs atstāsta man pasauli, piedāvā paskatīties uz pasauli ar „viņa acīm”.

Mediju pasaule sastāv tikai no radītām ziņām. Nekas nav ziņa, kamēr medijs to nav padarījis par ziņu. (Un šī ir lielā izmaiņa sociālo tīklu laikmetā, proti, medijiem ir atņemts monopols uz ziņu tāpat kā viedokļu radīšanu, taču monopola likvidēšana nenozīmē, ka tas vairs nenotiek vispār.)

Žurnālists, redaktors, medijs ir tas, kuram ir izvēle. Katru dienu daudz dažādu izvēļu, ko un kā atspoguļot. Un mediji izdara šīs izvēles, pieskaroties tikai patvaļīgi izvēlētiem īstenības fragmentiem. 

Šos fragmentus tie hierarhizē atbilstoši savai vērtību sistēmai, mārketinga loģikai, politiskajiem mērķiem un izpratnei. Neskaitot ārkārtas gadījumus, medijs, nevis pasaule izšķir, kas būs sabiedrības dienaskārtībā, bet kas tiks aizmirsts.

Medijs, nevis pasaule izšķir to, kādiem vārdiem pasaule tiks aprakstīta. Viss, ko mēs par pasauli zinām, ir mūsu „roku darbs” . Pasaule „priekš mums” pastāv stāstos, teikumos, nozīmes vienībās.

Žurnālista domāšanas kvalitāte un īpatnības līdz ar to ir tās, kas nosaka to, kādu mēs redzam pasauli mediju spogulī jeb „viņu acīm”. 

Žurnālistu, redaktoru vērtību kritēriji, stereotipi, intelektuālā pieredze izveido pasauli, kas eksistē mediju telpā un kuru uzskatīt par vienīgo un īsteno pasauli vai vienīgo iespējamo īstās pasaules atainojumu var tikai… Anda Rožukalne.

Ziņu atlases kritēriji, vārdu izvēle, emocijas, epiteti, kas tām tiek pievienoti, ekspertu atlase, ierāmējums, ziņu hierarhizācija, dienaskārtības veidošana – tie ir tikai daži no vistriviālākajiem fenomeniem, kas veido mediju spoguļa griezumu un to, ko mēs saucam par informatīvo telpu. Latvijā tās kvalitāte ir ļoti apšaubāma.

Virknes valsts attīstībai kritiski svarīgu jautājumu sarežģītība tālu pārsniedz Latvijas žurnālistu spēju tos atspoguļot. Un viņi arī to nevēlas. Nodokļu politika, tautsaimniecības politika, veselības aprūpe, tiesu sistēma, nacionālās drošības jautājumi un virkne citu – patiesībā jebkurš attīstībai tiešām svarīgs jautājums ir pārāk sarežģīts absolūti lielākajai daļai Latvijas žurnālistu.

Lieli jautājumu bloki ir polāri tabuizēti – par tiem tiks atspoguļots tikai viens viedoklis, un, ja nejauši iespruks kāds cits, tas noteikti tiks pavadīts ar koriģējošu komentāru – Saskaņa, NEPLP, Lembergs, SAB, VDD, Valsts kontrole, Vaira Vīķe-Freiberga, utt.

Latvijas mediju spogulī pasaule ir primitīvi melnbalta un sekla. Atšķirīgs viedoklis pat sabiedriskajos medijos nereti tiek atklāti apņirgts, padarīts par joku un vīpsnu objektu veidā, kas nedarītu godu pat padsmitniekiem skolā.

Viena no lietām, par kurām es esmu pilnīgi pārliecināts, ir tā, ka domāšanas kvalitāte nosaka dzīves kvalitāti jeb, ja pavisam precīzi, tad domāšanas īpatnības nosaka dzīves īpatnības.

Vadoties no šīs savas pārliecības, es uzskatu, ka to, kādā valstī mēs dzīvojam, nosaka publisko diskusiju kvalitāte jeb īpatnības. Te es vēlos pievērst uzmanību niansei – nevis mūsu katra atsevišķā cilvēka domāšanas kvalitāte, nevis tas, kādas intelektuālas kaujas mēs izcīnām ar draugiem savās virtuvēs, veido vidi, kurā mēs dzīvojam, bet gan veids, kā mēs publiski apspriežam to, kas mums ir svarīgs.

Publisko debašu kvalitāte, īpatnības, noteikumi, manuprāt, ir tas elements sabiedrības dzīvē, kurā sakņojas visas atšķirības, kas liek valstīm attīstīties dažādi, pat ja visi pārējie nosacījumi tām ir vienādi. Šis arguments darbojas arī otrādi – publisko debašu īpatnību, argumentu un formu ceļošana no vienas sabiedrības uz citu izskaidro, kāpēc atsevišķas attīstības reizēm ir vienādas pat dažādās valstīs.

Jebkurā izmērāmā parametrā Latvija kopš iestāšanās ES un NATO ar katru gadu aizvien vairāk atpaliek no saviem ceteris paribus kaimiņiem Lietuvas un Igaunijas.

Latvijas sabiedrība katru nākamo parlamentu ievēl aizvien intelektuāli vājāku un nekompetentāku, populisms ir kļuvis par dominējošo politisko stratēģiju, savukārt jebkurš nepatīkams, neiederīgs viedoklis (kā, piemēram, šis) tiek vienkārši apliets ar visprastākajiem ad hominem argumentiem, pasludināts par nopirktu vai Kremļa pasūtītu.

Šādos apstākļos grūti pat kādam pārmest drosmes trūkumu un konjunktūrismu, paturot savu atšķirīgo viedokli pie sevis, jo skaidrs, kam gan vajadzīgas ar tā paušanu saistītās negācijas.

Latvijā žurnālisti pūļa gudrības vietā iedrošina pūļa varas spēku, un rezultāti diemžēl mums ir visapkārt.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

126
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

FotoŠorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš bija paskatījies „paša spēcīgākā opozīcijas pārstāvja” un vēl arī Gunāra Astras gara radinieka – tā vismaz viņam pašam gribētos – Alda Gobzema fantastiski populāro – jau atkal tā viņam pašam gribētos – taisnošanos viņa Bieriņu nekustamā īpašuma pirkšanas, pārdošanas, dāvināšanas un vēl nez kā sakarā.
Lasīt visu...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

21

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...