Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policijas inspektors, virsleitnants A.Eglons, izskatījis personu iesniegumus par Lielbritānijas raidorganizācijas BBC veidoto filmu “World War Three: Inside The War Room”, konstatēja:

Drošības policijā tika saņemti personu 2016.gada 4.februāra un 2016.gada 11.februāra iesniegumi par Lielbritānijas raidorganizācijas “BBC” veidoto filmu “World War Three: Inside The War Room”, kura tika demonstrēta kanālā “BBC Two” 2016.gada 03.februārī.

Savā 2016.gada 11.februāra iesniegumā iesniedzējs norādīja, ka raidorganizācijas “BBC” veidotās filmas “World War Three: Inside The War Room” 05.30 minūtē ir redzams cilvēks maskā, kurš met Latvijas valsts karogu zemē. Filmas 5.45 minūtē Latvijas karogs tiek demonstratīvi sadedzināts, kā arī filmas 06.minūtē divi cilvēki maskās nomet zemē Latvijas Republikas ģerboņa attēlu un tas tiek demonstratīvi sists ar kājām. Tādejādi izrādot savu nepatiku pret valsts simbolu.

Papildus iesniedzējs uzskata, ka ar iepriekš minētajām darbībām filmas uzņemšanas laikā fiziski tika iznīcināti Latvijas Republikas simboli, līdz ar ko apzināti, publiski un demonstratīvi tika pausta negatīva attieksme pret šiem simboliem, kas jāuzskata par valsts simbolu zaimošanu. Iesniedzējs norāda, ka atbilstoši Latvijas valsts karoga likuma 2.pantam Latvijas valsts karogs ir Latvijas valsts simbols un likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 1.pantā ir noteikts, ka Latvijas valsts ģerbonis ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem, pret kuru ikvienam ir pienākums izturēties ar cieņu.

Iesniedzējs uzskata, ka ar šīm darbībām filmas veidotāji ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 93.panta, tas ir, par Latvijas karoga un ģerboņa zaimošanu. Iesniedzējs piebilda, ka Latvijas normatīvie akti neparedz izņēmumus, kas ļautu zaimot Latvijas Republikas simbolus, tātad dokumentālas filmas uzņemšana nevar būt attaisnojums simbolu zaimošanai. Kā arī iesniegumā pieminēts tas, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26 pants aizliedz medijiem Latvijā attēlot sižetus, kuros tiek diskreditēti nacionāli simboli.

Savā 2016.gada 04.februārī iesniegumā iesniedzējs norādīja, ka raidorganizācijas “BBC” veidotās filmas “World War Three: Inside The War Room” tika iznīcināts un zaimots Latvijas karogs un ģerbonis, kā arī, iespējams, tika kurināts nacionālais naids un nesaticība.

Iesniedzējs uzskata, ka ar iepriekš minētajām darbībām tika izdarīti noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 78.panta un 93.panta.

Rīgas Stradiņa universitātes docents Dr.iur., mag.art. I.J.Mihailovs paskaidrojumā norādīja, ka raidorganizācijas “BBC” veidotā filma “World War Three: Inside The War Room” pieder pie fikcijas žanra (pseido-dokumentālais stils), kurā attēlota hipotētiska situācija, kura savienota ar atsevišķiem realitātes elementiem, kuru mērķis ir pastiprināt ticamības efektu (pakāpi). Šajā filmā tika modelētas dažās iespējamās situācijas. Pseido-dokumentālā stila filmas pieļauj attēlot reāli eksistējošas vietas, cilvēkus un citus apstākļus, apvienojot tos ar fikcijas elementiem. Šādās filmās drīkst un arī tiek attēlotas dažādas provokatīvas darbības, ieskaitot noziedzīgus nodarījumus.

Tas, ka iepriekš minētajā filmā tika attēlota Latvijas Republikas karoga un ģerboņa nomešana, sadedzināšana un samīdīšana, jāuztver kā ilustrācija kopējā filmas darbībā, vērtējot šīs darbība kopējā filmas kontekstā nevis īpaši izceļot vai akcentējot uzmanību uz tieši šo darbību veikšanu. Tradicionāli karoga nomaiņa nozīmē varas maiņu, līdz ar to var pieļaut, ka filmas veidotāji vēlējās akcentēt uzmanību uz šo ideju, nevis aizskart valsts simbolus. Jau pats pseido-dokumentālais žanrs paredz iespēju attēlot dažādus noziegumus, lai netiktu izjaukta sižeta saturiskā pēctecība.

Svarīgi arī ņemt vērā, ka pašā filmas sākumā un beigās ir norādīts uz tās sižeta hipotētisko (izdomāto) dabu. Šāda tipa filmas tradicionālo iekļaujas un neiziet ārpus vārda brīvības robežām, lai arī tas ļauj diskutēt par filmas māksliniecisko vērtību un morāles dabu. Lai arī šī filma var nepatikt kādam personu lokam tās provokatīvās dabas dēļ, tomēr tas aktualizē jautājumu par toleranci un vārda brīvības kā vērtības respektēšanu. Filmas sižetā netika konstatēts nekāds tiešs vai netiešs mēģinājums izraisīt nacionālo vai etniskā naida izraisīšanu.

Satversmes 100.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Vārds “ikviens” sevī iekļauj visas fiziskas un juridiskas personas, tātad arī masu medijus. Publicētajā filmā nav pausti izteicieni, kas būtu vērsti uz nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu, kā arī pašā sižetā redzamās provokatīvās darbības, piemēram, Latvijas valsts karoga un ģerboņa nomešana, mīdīšana un dedzināšana, nepārkāpj vārda brīvības robežas.

ECT ir arī uzsvērusi, ka preses brīvība ietver arī iespējamo novirzi līdz pārspīlējumam vai pat provokācijai. Līdz ar to fakts, ka kāds sižets var izraisīt neapmierinātību kādā sabiedrības daļā vai konkrētām personām, nevar būt par attaisnojumu ierobežot vārda brīvību. Papildus norādām, ka arī Satversmes 113.pants nosaka, ka valsts atzīst mākslinieciskās un jaunrades brīvību, kas, neapšaubāmi, sevī arī ietver fikcijas žanra filmu radīšanu un demonstrēšanu.

Tiesības uz vārda brīvību par aizsargājamām vairākkārt atzinušas gan nacionālās tiesas. tā, piemēram, Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2003.gada spriedumā ir uzsvērusi, ka “Tiesības uz vārda brīvību raksturo demokrātisku valsts iekārtu un šo tiesību apjoms – demokrātisku sabiedrību.”, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos spriedumos. Tiesības uz vārda brīvību tiek plaši analizētas arī tiesību doktrīnā.

No iepriekš minētā secināms, ka, izņemot likumos paredzētos ierobežojumus, kā, piemēram, nacionālā naida un nesaticības izraisīšana, neslavas celšana utt., ikviens sabiedrības loceklis (ieskaitot juridiskās personas) ir tiesīgs publiski sniegt informāciju par ikvienu tēmu, kā arī izpētes rezultātā paust savus subjektīvos secinājumus.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 376.p. un 377.p.1.pkt., nolēma:

1. Atteikt uzsākt kriminālprocesu par iesniedzēju 2016.gada 4.februāra un 2016.gada 11.februāra iesniegumos minētajiem faktiem, kas saistīti ar Lielbritānijas raidorganizācijas “BBC” veidoto filmu “World War Three: Inside The War Room”, kura tika demonstrēta kanālā “BBC Two” 2016.gada 03.februārī, jo ar iesniegumā minētajām darbībām nav izdarīts noziedzīgs nodarījums.

2. Par pieņemto lēmumu paziņot iesniedzējiem. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...