Ja Latvija turpinās "kost rokā" ASV Trampa personā, arī mēs varam nonākt neapskaužamā situācijā
Ilze Jurča10.03.2025.
Komentāri (138)
Iesaki rakstu: 
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Diemžēl realitātē nav būtiski uzvarēt informatīvajos karos, bet reālajos karos, kur visu izšķir spēja pastāvēt par sevi, visbiežāk ar uzticamiem un spēcīgiem sabiedrotajiem, par savu neatkarību. Īsumā tas, ko nedzirdam, bet vēlētos sadzirdēt mūsu Latvijas informatīvajā telpā!
Vai mums kāds teica un izskaidroja, ka Starmera anonsētā "Coalition of the willing" sāks darboties tikai nākotnē un ka solītos miera uzturētājus Ukrainā VARĒTU ievest TIKAI pēc "Cease fire" (uguns pārtraukšanas), un ka šo miera uzturētāju galvenais uzdevums būs starp Ukrainu un Krieviju noslēgtā Miera līguma izpildes uzraudzīšana?
Vai, ka fon der Leijenas skaļos virsrakstos izsludinātā 800+ miljardu plāna "ReArm Europe" paredzēta līdz 2035.gadam? Vai kāds mums sniedza izvērtējumu, kā Eiropas nodokļu maksātāju maciņus ietekmēs šis plāns kopā ar Eiropas "Zaļajām halucinācijām"? Vai kāds no mūsu varas vai Top žurnālistiem pavaicāja kādam mūsu un ES gaiteņos, vai Eiropa plāno atteikties no Zaļā kursa, ja anonsē jaunu „ReArm” plānu?
Cik mums katram nākotnē tas varētu izmaksāt, jo mums ir būtiski jau šobrīd saprast, kā plānot savus izdevumus?
Vai esat dzirdējuši izvērstu analīzi, kāpēc Francija, Vācija un vēl daži iestājas pret iesaldēto krievu 300 miljardu atdošanu Ukrainai?
Vai mums kāds godīgi pasaka, ka vecā bagātā Eiropa par to tikai muldēs, bet nekad to nedarīs, jo bagātie arābi, Āzijas un, iespējams, arī Latīņamerikas "oligarhi" nekavējoties izņems savus aktīvus no Eiropas bankām kā investīcijām nedrošām?
Vai kāds sabiedrībai godīgi pasaka, ka jautājums par tagad anonsēto iespējamo „SkyShield” jau Eiropā ir diskutēts, bet tieši Baidens liedza NATO valstīm iesaistīties Ukrainas gaisa telpas sargāšanā?
Pie Dombura KNL Pabriks teica: "Ukraina tiek nodota!" Manuprāt, galvenie šie "nodevēji" ir liekuļi vārdos un darbos, kas joprojām rada Ukrainai maldīgu pārliecību, ka var to nosargāt.
Eiropas patieso politiku ciniski, bet patiesi iezīmēja mūsu eksprezidente V.Vīķe - Freiberga, sakot, ka... Eiropai jāmēģina palīdzēt Ukrainai izvilkt vēl divus gadus līdz ASV starpvēlēšanu laikam, kad varētu mainīties politisko spēku samērs ASV.
Joprojām uzskatu, ka, ja Latvija nerīkosies gudri un turpinās "kost rokā" ASV Trampa personā, arī mēs varam nonākt neapskaužamā situācijā.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
