Ja Latvija turpinās "kost rokā" ASV Trampa personā, arī mēs varam nonākt neapskaužamā situācijā
Ilze Jurča10.03.2025.
Komentāri (138)
Iesaki rakstu: 
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Diemžēl realitātē nav būtiski uzvarēt informatīvajos karos, bet reālajos karos, kur visu izšķir spēja pastāvēt par sevi, visbiežāk ar uzticamiem un spēcīgiem sabiedrotajiem, par savu neatkarību. Īsumā tas, ko nedzirdam, bet vēlētos sadzirdēt mūsu Latvijas informatīvajā telpā!
Vai mums kāds teica un izskaidroja, ka Starmera anonsētā "Coalition of the willing" sāks darboties tikai nākotnē un ka solītos miera uzturētājus Ukrainā VARĒTU ievest TIKAI pēc "Cease fire" (uguns pārtraukšanas), un ka šo miera uzturētāju galvenais uzdevums būs starp Ukrainu un Krieviju noslēgtā Miera līguma izpildes uzraudzīšana?
Vai, ka fon der Leijenas skaļos virsrakstos izsludinātā 800+ miljardu plāna "ReArm Europe" paredzēta līdz 2035.gadam? Vai kāds mums sniedza izvērtējumu, kā Eiropas nodokļu maksātāju maciņus ietekmēs šis plāns kopā ar Eiropas "Zaļajām halucinācijām"? Vai kāds no mūsu varas vai Top žurnālistiem pavaicāja kādam mūsu un ES gaiteņos, vai Eiropa plāno atteikties no Zaļā kursa, ja anonsē jaunu „ReArm” plānu?
Cik mums katram nākotnē tas varētu izmaksāt, jo mums ir būtiski jau šobrīd saprast, kā plānot savus izdevumus?
Vai esat dzirdējuši izvērstu analīzi, kāpēc Francija, Vācija un vēl daži iestājas pret iesaldēto krievu 300 miljardu atdošanu Ukrainai?
Vai mums kāds godīgi pasaka, ka vecā bagātā Eiropa par to tikai muldēs, bet nekad to nedarīs, jo bagātie arābi, Āzijas un, iespējams, arī Latīņamerikas "oligarhi" nekavējoties izņems savus aktīvus no Eiropas bankām kā investīcijām nedrošām?
Vai kāds sabiedrībai godīgi pasaka, ka jautājums par tagad anonsēto iespējamo „SkyShield” jau Eiropā ir diskutēts, bet tieši Baidens liedza NATO valstīm iesaistīties Ukrainas gaisa telpas sargāšanā?
Pie Dombura KNL Pabriks teica: "Ukraina tiek nodota!" Manuprāt, galvenie šie "nodevēji" ir liekuļi vārdos un darbos, kas joprojām rada Ukrainai maldīgu pārliecību, ka var to nosargāt.
Eiropas patieso politiku ciniski, bet patiesi iezīmēja mūsu eksprezidente V.Vīķe - Freiberga, sakot, ka... Eiropai jāmēģina palīdzēt Ukrainai izvilkt vēl divus gadus līdz ASV starpvēlēšanu laikam, kad varētu mainīties politisko spēku samērs ASV.
Joprojām uzskatu, ka, ja Latvija nerīkosies gudri un turpinās "kost rokā" ASV Trampa personā, arī mēs varam nonākt neapskaužamā situācijā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
