Ja jūs gadījumā neesat pamanījuši, velojosla Čaka ielā ir eksperiments ar pozitīvu startu
Politiskā partija Progresīvie17.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī velojoslu eksperiments Rīgā, Aleksandra Čaka ielā oficiāli sākas 1.decembrī, de facto tās jau ir iezīmētas un cilvēki aktīvi izmanto šo iespēju. Iela, kura sen jau tikusi "norakstīta", pamazām atgūst cilvēcīgākus vaibstus. Progresīvo deputāti, kas Rīgas domē strādā Attīstībai Par!/Progresīvo frakcijā, atbalsta velojoslu izveidi, savu nostāju pamatojot ar reāliem ieguvumiem Rīgas infrastruktūrā un aprēķiniem, kā arī iedvesmojoties no citu metropoļu piemēriem, kāpēc velojoslas ir patiešām svarīgs pilsētas attīstības instruments.
Pilsētas centra iedzīvotāju labklājība tiek pakārtota auto. Tā nedrīkstētu būt: arī centrs ir apkaime, kurā dzīvo dažāda vecuma cilvēki, tā ir arī pilsētas seja, ko redz iebraucēji. Šobrīd centrs ir caurbrauktuve, kurā nav patīkami un droši uzturēties. Tas atspoguļojas arī datos - arvien vairāk cilvēku pamet Rīgas centru, to atstājot putekļiem un aizmirstībai. Tāpat arī CSN dati norāda uz to, ka nekur Rīgā nav tik daudz ceļu drošības problēmu kā Rīgas vēsturiskajā centrā. Primāri jādomā par to cilvēku labklājību, kas dzīvo un strādā šajā apkaimē, lai parādītos interese atkal uzturēties centrā.
Kāpēc nedrīkst palikt tā, kā bijis līdz šim
Čaka ielu nedrīkst atstāt "pa vecam" - tā tika secināts CSDD veiktajā ielas auditā. Čaka ielas brauktuves ir pārāk platas, lai auto brauktu vienā rindā, un pārāk šauras, lai brauktu divās rindās vienā virzienā. Līdzšinējā kārtība, kurā auto virzījās četrās rindās, nav droša un neatbilst ceļu satiksmes drošības normām. Var jau, protams, ignorēt satiksmes drošību, taču dati par avārijām Latvijā un Rīgā īsti neļauj šīs problēmas ignorēt: Rīgā 2019.gadā bija 10042 ceļu satiksmes negadījumi, 1634 negadījumi ar cietušajiem, un 14 cilvēki gāja bojā. Problēma ar agresīvu braukšanu pastāv visā Latvijā, un ja mums ir iespēja samazināt iespējamību, ka varētu notikt negadījumi agresīvas braukšanas un ātruma pārkāpšanas dēļ, tas ir jāizmanto.
Tāpat arī jāuzsver, ka Rīgā braukt ar velo nav droši, bet cilvēki to dara jebkurā gadījumā, tāpēc ir laiks ņemt vērā, ka arvien vairāk cilvēku izvēlēsies pārvietoties ar velosipēdu, un tam ir jāparedz vieta. Ir svarīgi mērķtiecīgi virzīties uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, kas Rīgā īpaši satiksmes jomā pēdējos gados ir noticis ļoti lēni. Balstoties gan uz Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, gan Rīgas velo koncepciju, viennozīmīgi var teikt, ka Čaka ielā agrāk vai vēlāk tiktu izveidota velo infrastruktūra - mums tiek dota iespēja tam notikt ātrāk, nekā vēlāk.
Velo infrastruktūras attīstība Čaka ielā - ieguvums Rīgai kopumā
Nereti izskan arguments, ka kāpēc tad Čaka ielā vajag velojoslas, ja turpat blakus ir K. Barona iela, kurā jau ir šāda tāda velo infrastruktūra. Taču velojoslas nav tikai par velosipēdistiem, tas ir arī instruments, kā atdzīvināt pilsētvidi un parūpēties par gājējiem, lai atbrīvotu ietves no cilvēkiem, kas izmanto dažādus mikromobilitātes pārvietošanās līdzekļus, kā elektroskūterus, velo un citus.
Velojoslām ir jābūt normālai un pašsaprotamai ielas sastāvdaļai, jo tikai tā var nodrošināt, ka dzīve pilsētā attīstās vienmērīgi un ka kāda konkrēta iela netiek nolemta iznīcībai, auto satiksmes dēļ upurējot mazos un lielos uzņēmumus, cilvēkus, kuri tur dzīvo un kuriem pieder īpašumi, un citus. Ir arī jāsaprot, ka sastrēgumi Čaka ielā vai jebkurā citā ielā nerodas no velojoslām. Tos veido liels automašīnu skaits, nepareizs luksoforu regulējums, aizliegti vai atļauti pagriezieni, kā arī citi faktori.
Tieši tāpēc ar Satiksmes un transporta lietu komitejas rīkojumu ir izveidota darba grupa, kurā strādā eksperti no Satiksmes departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, kā arī no "Rīgas satiksmes" un Rīgas domes, lai analizētu situāciju Marijas un Čaka ielā, piedāvājot risinājumu sastrēgumu mazināšanai. Eksperti izskata vairākas idejas, kuras var uzlabot situāciju Čaka ielā. Piemēram, tiks vērtēta iespēja atjaunot kreiso pagriezienu uz Pērnavas ielu no Zemitāna dzelzceļa pārvada, tiks vērtēts arī kreisais pagrieziens no Marijas ielas uz Elizabetes ielu.
Eksperiments ar tālejošu mērķi
Velojosla Čaka un Marijas ielā ir eksperiments. Tā mērķis ir saprast, vai šajā ielā, skatoties no vides viedokļa, mēs ielas telpā dodam vietu transportam, kas nepiesārņo gaisu, turklāt ir arī cits svarīgs aspekts - tas sniedz sabiedrībai pievienoto vērtību - gan fiziskajās aktivitātēs, ko veic cilvēki pārvietojoties ar velosipēdu, gan mazinot ceļu satiksmes negadījumus (ja tiek veidota droša infrastruktūra). Lielisks piemērs ir Ziemeļvalstu metropole Kopenhāgena ar tās velo infrastruktūru, kur tiek racionāli izsvērts lielākais labums visai sabiedrībai. Kad tiek izvērtētas velo infrastruktūras izmaksas, tās tiek salīdzinātas ar tādu ceļu būves projektu, kur vieta ir tikai auto, papildus aprēķinot arī izmaksas sabiedrībai par CSN, piesārņojuma ietekmi uz veselību un atmosfērā izdalītā oglekļa izmaksas. Šādi aprēķini liecina, ka
Lai rastu pārliecību, ka Čaka ielā ir jābūt velojoslai, regulāri tiks vākti dati - katru nedēļu tiks uzskaitīta satiksmes intensitāte, sastrēgumu skaits un vieta, sabiedriskā transporta kavējumi u.c. Šis ir patiešām svarīgi, jo Rīgā kritiski trūkst datu par to, cik daudz ir velobraucēju, kāda ir satiksmes intensitāte, kas ir nepieciešams, lai pilsētu padarītu drošāku visiem. Laikā, kad pasaulē plosās Covid-19 pandēmija, arvien vairāk pilsētu ierīko pagaidu velojoslas. Arī Rīgai ir jāizmanto veidi, kā izveidot tādu satiksmi Rīgā, kas ir droša gan no satiksmes viedokļa, gan sabiedrības veselības aspekta, tāpēc atbalsts velo braukšanai šajā laikā ir tikai loģisks. Šobrīd paredzēts, ka eksperiments norisināsies līdz 2021.gada pavasarim, un pēc tam, izvērtējot rezultātus un pilsētas stratēģiskos attīstības plānus, tiks pieņemts lēmums par to, kāda būs Čaka ielas nākotne.
Skaidrs, lai velo infrastruktūra iekļautos kopējā sistēmā, ir jāizvērtē visi šīs satiksmes sistēmas posmi. Tieši tādēļ jau tuvākajā laikā abos virzienos tiks ierīkota velojosla uz Zemitāna dzelzceļa pārvada. Šī josla tiks savienota ar velojoslu Čaka ielā un caur Ērgļu ielu arī ar K.Baronu ielu. Tātad pa vienu joslu bez pārtraukumiem būs iespēja ar velosipēdu aizbraukt no Gustava Zemgala gatves līdz pat Dzirnavu ielai, bet tālāk, nogriežoties pa Elizabetes ielu, arī līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai. Velo infrastruktūrai attīstoties, šādi savienojumi būs arvien ērtāki, un velosipēds kļūs arvien pievilcīgāks kā saprātīga alternatīva auto transportam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
