Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu uzvarējušo Ievu Jaunzemi arī apstiprinās amatā, tas noteikti nenotiks šogad, - lielākoties finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas nostājas dēļ, pret kuru neiebilst arī viņas partijas biedrs, pašreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis (abi attēlā).

“Pretendentu vērtēšanas komisija noslēdza savu darbu, atzīstot I. Jaunzemi par visatbilstošāko pretendentu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam. Valsts kanceleja ir nodevusi visu ar pretendentu atlasi saistīto informāciju Finanšu ministrijai lēmuma pieņemšanai par pretendenta tālāku virzību kandidatūras apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tālākais process ir atkarīgs no finanšu ministra lēmuma par procesa virzību un tempu,” – šāds ir oficiālais Ministru kabineta preses sekretāres Sabīnes Spurķes skaidrojums.

Savukārt finanšu ministre Reizniece-Ozola ir kategoriski noskaņota pret to, ka Jaunzemi varētu apstiprināt līdzšinējā valdība. „Lai jaunajai VID vadītājai būtu stabilitāte un viņas pilnvaras politiski nebūtu iespēju apšaubītu, nepieciešams jaunās valdības atbalsts,” – šāds ir viņas oficiālais skaidrojums.

Līdz ar to jau gandrīz mēnesi pēc oficiālā konkursa noslēguma Jaunzemes kandidatūra netiek virzīta uz apstiprināšanu valdībā, un, pat, ja tas kādreiz arī notiks, tad noteikti ne šogad, jo arī Ministru prezidents Kučinskis negatavojas apstrīdēt savas partijas biedres Reiznieces-Ozolas nostāju.

Kā skaidro premjera preses sekretārs, situācija esot tāda, ka šī ir iepriekšējās Saeimas valdība, savukārt jaunajā jau ir pavisam cits spēku samērs, līdz ar ko tiešām būtu tikai loģiski, ja par VID ģenerāldirektoru lemtu jau jaunās Saeimas apstiprināta valdība.

Tiesa, pašlaik jau esot vai vistuvākajā laikā tikšot uzsāktas konsultācijas ar jaunās Saeimas frakcijām – vai gadījumā, ja rastos aizķeršanās arī ar trešā premjera amata kandidāta izveidotā Ministru kabineta izveidošanu un apstiprināšanu, tās iebilstu pret Jaunzemes kandidatūras apstiprināšanu Kučinska valdībā. Taču tas varētu notikt ne ātrāk kā nākamā gada sākumā.

Šie ir oficiālie skaidrojumi par vilcināšanos ar Jaunzemes apstiprināšanu, tikmēr, kā Pietiek jau informējis, neoficiālas ziņas no vairākiem avotiem liecina par iespaidīgu pretdarbību Jaunzemes apstiprināšanai VID ģenerāldirektora amatā, kura vienojusi gan finanšu ministri un viņai pietuvinātas personas (tostarp bijušo Tautas partijas funkcionāru Arno Pjatkinu, kas pašlaik oficiāli ieņem viņas preses sekretāra amatu), gan virkni ietekmīgu polituzņēmēju, gan arī vairākas amatpersonas VID vadībā, kurām Jaunzeme šķiet neprognozējama un bīstama līdzšinējai „lietu kārtībai” Valsts ieņēmumu dienestā.

Par šo savu „bīstamību” Jaunzeme pārliecinājusi, novembra beigās televīzijā publiski izsakot izbrīnu par to, ka VID joprojām turpina strādāt darbinieki ar apšaubāmu reputāciju, kaut gan veicot dienesta darbinieku skaita samazināšanu par apmēram trim simtiem cilvēku, būtu vajadzējis atbrīvoties no šādiem cilvēkiem.

Papildus tam šaubas rada arī Jaunzemes bijušās ģimeniskās saites, - viņas bērna tēvs ir kādreizējais Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas vadītājs, tagadējais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes loceklis Gvido Romeiko, un publiski ir pieminēta viņa iespējamā saistība ar pazīstamo advokātu Romualdu Vonsoviču. Tāpat tiek uzskatīts, ka tieši Romeiko ir ietekmīgākā persona FKTK vadībā un ka viņa tuvu kontaktu lokā esot arī šodien apcietinātais polituzņēmējs Māris Martinsons.

Novērtē šo rakstu:

41
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi