Iesaki rakstu: 
Šī brīža valdībā ir daudz ministru, kuri, visticamākais, tuvākā un tālākā nākotnē atkārtoti ministra amatu vairs neieņems. Starp viņiem ir viens, kura “varoņdarbu” saraksts jau ir gana garš, bet valdošā koalīcija to turpina ignorēt, tieši tāpat kā vēl dažu citu izdarības tiek pieļautas un upurētas uz koalīcijas pastāvēšanas altāri. Citādāk to pagrūti nosaukt.
Ja būtu jānosauc ministri, kuri negatīvā ziņā ir izcēlušies, saraksts būtu visnotaļ pagarš, bet tā augšējo rindiņu nesatricināmi ieņem tieslietu ministrs Jānis Bordāns, jo tam, cik viņš ir paspējis savas ministrēšanas laikā nodarīt ļaunumu savai nozarei, ne tuvu nestāv neviens cits ministrs vai ministre.
Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") ar savu nekompetenci un vīra firmas aplokšņalgām vai izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) arī ar savu nekompetenci un izteikti sakāpināto Latvijas Universitātes rektora vētīšanas procesu un kārtējo nepārdomāto izglītības reformu atrodas gaismas gadu attālumā no J.Bordāna veikuma.
Ko tad mūsu bezkompromisa tiesiskuma ministrs sastrādājis? Mēģināšu izteikt īsumā un tikai pašu būtiskāko.
Varoņdarbs Nr. 1 - divas dienas pēc apstiprināšanas amatā J.Bordāns vēstulē vairāk nekā 30 ārvalstu vēstniecībām apšaubījis ģenerālprokurora un Ģenerālprokuratūras darbu un kompetenci. Paužot bažas par tiesiskuma neesamību valstī, kurā citastarp viņš ir tieslietu ministrs.
Varoņdarbs Nr.2 - Bordāna sakāpinātās uzmanības lokā Ģenerālprokuratūras un ģenerālprokurora jautājums ir bijis tik pamanāmi, ka tas atspoguļots Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas darba grupas jaunākajā ziņojumā, paužot nožēlu "par valdības vairākkārtēju un atklātu kritiku ģenerālprokuroram, kas var radīt politisku iejaukšanos Ģenerālprokuratūras darbībā".
Varoņdarbs Nr.3 – J.Bordāna komentāri par konkrētām krimināllietām, kurās nav stājies spēkā galīgais nolēmums.
Varoņdarbs Nr.4 - centieni panākt ekonomisko lietu tiesas izveidi, neskatoties uz speciālistu kritiku.
Kādas tad iespējamas sekas šiem “varoņdarbiem”? Visas paredzēt nav iespējams, bet nelielu ieskatu sniegšu.
Varoņdarbs Nr.1.
Iesākumā un galvenokārt J.Bordāns jau sevi nostādīja klauna lomā. Līdzībai – tas tāpat, kā autobusa šoferis sūdzētos, ka viņa vadītais autobuss brauc, neievērojot ceļa satiksmes noteikumus. Globālākā aspektā – ārvalstīm tika sūtīts nepārprotams signāls, ka tagad iesāksies bardaks tieslietu jomā. Diemžēl šis signāls izrādījies patiess, ko parāda tālākie varoņdarbi. Respektīvi – ar šādām vēstulēm J.Bordāns grāva valsts tēlu.
Varoņdarbs Nr.2 – te jau pa tiešo redzams, ka ārvalstu speciālisti savos ziņojumos norādījuši, ka tiek veikta politiskā iejaukšanās. Skaidri un skaudri. Tas kārtējais apliecinājums, ka J.Bordāns ir grāvis valsts tēlu starptautiskā arēnā.
Varoņdarbs Nr.3 – tieslietu ministra viedokļa paušana par aktīviem kriminālprocesiem var novest pie sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā par nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu un var tikt traktēta kā iejaukšanās tiesas spriešanā. Sekas – nelabvēlīgi spriedumi un pienākumi izmaksāt kompensācijas.
Varoņdarbs Nr.4 – jautājumu par ekonomisko tiesu izveides pamatotību un nepieciešamību varētu atsevišķi apskatīt. Par pieņemtā lēmuma absurdu norādīja J.Stukāns, savā vēstulē Ministru kabinetam minot: līdz ar to idejas autori uz kļūdaini identificētām problēmām ir izvirzījuši kļūdainus secinājumus un secīgi piedāvājuši kļūdainu risinājumu. J.Bordāna izmisīgā vēlme visus ekonomiska rakstura tiesvedības novirzīt šauram tiesnešu lokam vairāk vedina domāt par centieniem iegūt ietekmi pār šiem jautājumiem.
Pat bez pūlēm var atspēkot J.Bordāna argumentu, ka tādējādi samazināsies lietu izskatīšanas termiņi. Nez kā viņš to domāja? Ja līdz šim lietas izskata 32 rajona tiesas, kuras līdz šim arī skatīja šīs lietas atbilstoši piekritībai, nodos tās izskatīšanai specializētai tiesai 10 tiesnešu sastāvā – lietas tiks ātrāk izskatītas, procesa dalībniekiem no visas Latvijas braucot uz Rīgu?
Vai šādas tiesas izveide atvieglos advokātu noslodzes kalendāru? Manuprāt, ka ne. Papildus – cik līdzekļi tiks patērēti specializētās tiesas izveidei? Sekas – līdzekļi tiks iztērēti, rezultāts nebūs, jebšu, pastāv liela iespējamība, ka specializētā tiesa tiks kontrolēta un ietekmēt atsevišķu personu interesēs.
Pašlaik izskatās, ka valdību pārstāvošie politiskie spēki ir gatavi uz jebkuru kompromisu, lai tikai kāda no koalīcijas partijām neizspēlētu savu zelta kārti – izietu no valdības, kā rezultātā šī brīža valdība kristu un pat sākumskolas skolēnam, kuram matemātikā nav vairāk par 3, ir skaidrs, ka ar esošā sasaukuma Saeimu jaunas valdības izveide ir praktiski neiespējama, bet ārkārtas vēlēšanu gadījumā dažas partijeles ar tās pārstāvošiem ministriem tā arī paliktu kā ieraksts Latvijas vēsturē. Tiesa, ne pārāk labs, bet tas tad arī būtu viss.
Savukārt opozīcijas partijas, saprotot, ka J.Bordāna varoņgājumu koalīcija negrasās pārtraukt, nolēmušas spert līdz šim nebijušu gājienu. Proti, Saeimas opozīcijas 30 deputāti vēstulē tiesībsargājošajām iestādēm aicina pirms termiņa izvērtēt, vai tieslietu ministrs savas rīcības un izteikumu dēļ atbilst visiem kritērijiem, lai viņam būtu piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.1
Kāds būs tiesībsargājošo iestāžu vērtējums, pāragri spiest, tā arī – vai opozīciju partiju vēstule būs pietiekams pamats attiecīgā jautājuma izvērtēšanai.
Pat gadījumā, ja J.Bordānam pielaide tiktu anulēta, aktuāls būtu jautājums – vai tas netraucētu viņam arī turpmāk ieņemt ministra amatu. Nelielai atkāpei – loģiski domājot, ministra amatā nedrīkstētu atrasties cilvēks, kuram nav pielaide darbam ar valsts noslēpumu objektu, bet līdzšinējie J.Bordāna izgājieni vairāk liecina par loģikas neesamību. Tas nekas, ka tieslietu ministra amats ir viens no tiem amatiem, kurā bez pielaides valsts noslēpuma objektiem nav iespējams strādāt.
Visbeidzot nelielai ilustrācijai - kā rīkojas citu valstu ministri: Latviešu izcelsmes Zviedrijas tieslietu ministre Laila Freivalde ceturtdien atkāpās no amata, un laikraksts apgalvo, ka tas noticis tādēļ, ka jau ilgāku laiku atklātībā bija nonākušas ziņas par viņas saistību ar īpašuma skandālu.
Paziņojumā nav minēts Freivaldes atkāpšanās iemesls, taču Zviedrijas laikraksts "Expressen" ceturtdien ziņo, ka tieslietu ministres atkāpšanās iemesls varētu būt pret viņu izteiktā kritika par lēmumu iegādāties pašvaldības dzīvokli.2
Nez, ko L.Freivalde izdarītu, ja viņa būtu sastrādājusi kaut pusi no tā, ko J.Bordāns. Mēs to neuzzināsim, jo L.Freivalde ir profesionāle, un viņai piemīt politiskā kultūra un ētika.
1 https://jauns.lv/raksts/zinas/357385-virkne-politiku-sak-apsaubit-vai-ministrs-bordans-ir-cienigs-stradat-ar-valsts-noslepumu
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/no-amata-atkapjas-zviedrijas-tieslietu-ministre.d?id=589521
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
