Ja ir pasūtījums mantu konfiscēt, nelīdzēs pilnīgi nekas: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK09.05.2023.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Jūs varat piesaistīt augsti kvalificētus ekspertus no ASV un no Vācijas, kuru atzinumus pirms tam Ekonomisko lietu tiesa atzinusi par pamatotiem, bet tāpat jūs nekas neglābs, ja ir bijis pasūtījums mantu konfiscēt.
Šī situācija no daudzām citām atšķiras tikai ar to, ka klienta bankas kontā apgrozījums mērāms desmitos miljonos euro. Viss pārējais atbilstoši žanra klasikai – vienam rodas aizdomas par naudas noziedzīgu izcelsmi, otrs to arestē, trešais konfiscē. Nekādu pārsteigumu.
Lietas būtība ir šāda: vienam Apvienotās Karalistes uzņēmumam ar Azerbaidžānas valsts naftas grupas uzņēmumiem bija noslēgti darījumi par sašķidrinātās gāzes ražošanu un tirdzniecību. Pagaidām nesaprotamu iemeslu dēļ šie darījumi Maltā tiek izmeklēti kā tādi, kuri, iespējams, var nebūt atbilstoši Maltas valsts interesēm.
Un, kamēr Maltā šie darījumi vēl tiek izmeklēti, tikmēr Latvijā izmeklēšana ir jau pabeigta. Pabeigta ar zināmu rezultātu – Maltas valstij, iespējams, zaudējumus nesošo darījumu rezultātā iegūtie līdzekļi tiek atzīti par Latvijas valsts budžeta lāpīšanai domātu naudu.
Nevienam nerodas jautājums – kāds sakars Maltai ar Apvienotās Karalistes uzņēmuma un Azerbaidžānas valsts uzņēmuma starpā slēgtiem darījumiem? Tāpat nevienam nerodas jautājums – kāds sakars Latvijas valsts budžetam ar Maltas valsts budžetam nodarītiem iespējamiem zaudējumiem?
Varbūt tāds vai līdzīgs jautājums tomēr bija kādam radies, jo šajā reizē kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu mantu ir ticis ierosināts divreiz, un pirmajā piegājienā tas tika slēgts, jo tiesai nebija šaubu par naudas līdzekļu legālu izcelsmi. Visus procesa virzītāja argumentus un aizdomas uzņēmuma advokātiem izdevās atspēkot.
Procesa virzītājam šāds tiesas nolēmums nepatika, un tas ierosināja procesu no jauna un no jauna nodeva to tiesai, turklāt ar būtiskiem procesuālajiem pārkāpumiem, liedzot uzņēmumam tiesības iepazīties ar dokumentiem, kas pamato jaunos argumentus, lai atspēkotu arī tos.
Tiesību eksperta Kloda Arnolda oficiālais atzinums, kurā pausts, ka prokurora veiktā izmeklēšana bija neatbilstoša, nepilnīga un neuzticama, lieta ir balstīta uz spekulatīviem mediju materiāliem, un arestēto līdzekļu konfiskācija tiek pamatota ar neuzticamiem un nepietiekamiem pierādījumiem, tiek atzīti par neidentificētas personas subjektīvo viedokli, un tas vērtēts netiek vispār.
Vienlaicīgi noziedzīgi iegūtas mantas avots no Maltas nez kādēļ pārcēlās uz Azerbaidžānu. Acīmredzams un nepārprotams tiesību uz taisnu tiesu pārkāpums! Bet tas nevienu neuztrauc, jo tiesas lēmums nav pārsūdzams, un atliek vien samierināties ar netaisnību un mūsu valstij diemžēl bieži raksturīgo bezkompromisa tiesiskumu, kurš robežojas ar beztiesiskumu.
Ir zināms, ka Maltā, kur tiek izmeklēti attiecīgie darījumi, nevienam nav uzrādīta apsūdzība, nevienam nekas nav arestēts, un nekas nav konfiscēts. Bet Latvijā, kur izmeklēšana nenotiek, nauda ir vispirms un jau sen arestēta un secīgi arī konfiscēta. Vai tā var notikt? Jā, tā notiek!
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
