Ja Čakšai izdevies apvārdot Kučinski, vai izdosies apmuļķot visu sabiedrību?
Pietiek lasītājs22.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā 2018. gada budžeta kontekstā nepārtraukti tiek piesauktas dažādas valdības prioritātes. Visskaļāk tiek pieminētas veselības aprūpes darbinieku algas, - pēc dažādiem datiem tās pieaugšot teju pat par 80%. Arī plānotās summas ir dažādas - no 80 miljoniem eiro, ko plāno savākt, iekasējot papildus 1% sociālā nodokļa, līdz 117 miljoniem eiro. Taču nav skaidrs, kāds būs naudas avots, jo papildu nauda tiek plānota, palielinot valsts budžeta deficītu, taču to nedrīkst tērēt citiem mērķiem kā tikai reformām, bet algas palielinājums nu nekādi nav uzskatāms par reformu.
Solījumi, procenti, nezin kur ņemti skaitļi tiek prezentēti bez konkrētiem aprēķiniem un izpratnes mediķu vidū, ko tad janvāra beigās viņi ieraudzīs savās algu lapiņās. Tikai pasakā var izvārīt garšīgu zupu no cirvja, bet šeit jau ilgstoši sabiedrība tiek cienāta ar samazgām, un cienātāji nesaprot, kādēļ nav gaidītās sajūsmas.
Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku (LVSAD) arodbiedrības vadītājs Valdis Keris bieži parādās mediju ēterā te ar satraukuma pilnu seju, te rūpēm vaigā, te, draudot ar zaļo nāvi un politiķu vārdu piesaukšanu, neuzticoties nekādiem viņu solījumiem, minot piemērus, datus no vēstures un pieredzes.
Un tad pēkšņi, kaut būtiskas nekādas izmaiņas nav bijušas, arodbiedrības vadītājs publiski notic, ka būtisks atalgojuma palielinājums mediķiem būs, kaut 2018. gada budžets pat vēl nav skatīts 2. Saeimas lasījumā. V. Kerim ir bijis līgums ar Saskaņas centru un dažādas apšaubāmi finansētas kampaņas pret valdošo politiku.
Vai tik arī šoreiz šādas neizprotami vieglprātīgas labvēlības iemesls par algām nav kaut kas cits, it īpaši ņemot vērā, ka V. Keris jau sen nestrādā praktiskajā medicīnā un pats nesaskaras ar reālo mediķa algu?
Tas vairāk atgādina darbības imitāciju un piespēlēšanu Veselības ministrijas (VM) vadībai, kuras darba efektivitāti un caurspīdīgumu pēdējā laikā apšauba ikviens medicīnas profesionālis, kam bijusi jebkāda saskarsme ar VM. Ministre Anada Čakša nemitīgi stāsta par grandioziem VM plāniem un reformām, bet nekas vairāk par informatīvo ziņojumu tā arī nav izdarīts un nav pieejams mehānisms, kā tad plāni taps realitātē.
Pārskatot dažādus dokumentus, kas līdz šim ir regulējuši mediķu atalgojumu, nav atrodams neviens no skaitļiem, ko savos aprēķinos min VM. Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 595 par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām mediķi tiek iedalīti kategorijās, nosakot minimālo likmi. Savādi, bet VM šajos MK noteikumos nemaz neplāno grozījumus, lai apstiprinātu izmaiņas, kas būtu saistošas mediķu darba devējiem.
Cik brīvi slimnīcu vadība rīkojas ar atalgojumam piešķirtajiem līdzekļiem, atklājās dzemdību speciālistu protesta laikā. Arī savulaik ministre Ingrīda Circene skaļi lielījās, ka mediķiem algas palielināsies par 10%, jo VM piešķirs tam papildu līdzekļus. Bet beigās bija spiesta atzīt, ka VM nekādi nevar ietekmēt ārstniecības iestāžu lēmumus algu izmaksām (t.sk. to palielinājumam).
Ja VM savos aprēķinos par pamatu un izejas punktu ņem pašreizējo reālo atalgojumu, tad Nacionālā veselības dienesta mājaslapā ir atrodamas vidējās algas ambulatorajā sektorā. Tur redzamās algas visiem mediķiem jau tagad ir tieši tik lielas, kādas plānotas pēc algu pieauguma. Un tikai atsevišķos gadījumos tās ir nedaudz zemākas, bet dažos gadījumos kopējā atlīdzība jau tagad ir augstāka par nākotnē plānoto.
Rodas jautājums - no kurienes un kādi aprēķini ir jāņem vērā, kādas algas gala rezultātā saņems mediķi un kas notiks ar tiem, kam jau šobrīd algas ir lielākas par VM plānotajām. Tai pat laikā NMPD arodorganizācijas ieraksts (https://www.facebook.com/rrcarodbiedriba/) sociālos tīklos liecina:
„ESAM BRUTĀLI APKRĀPTI.
Šodien Saeima izskatīšanai komisijās nodevusi likumprojektu "Par valsts budžetu 2018.gadam". Neskatoties uz iepriekšējiem ministres Čakšas solījumiem 2018.gadā dienesta darbinieku atalgojumam papildus paredzēt vismaz 5,4 miljonus euro, likumprojekts paredz vien 1,5 miljonu euro pieaugumu. Arodorganizācija tuvākajā laikā lems par iespējamām protesta akcijām un iespēju pieprasīt ministres demisiju.”
NMPD jau vairākus mēnešus ir bez vadītāja. Tas jau ir ierasts VM pakļautības iestādēs un kapitālsabiedrībās. Premjers Māris Kučinskis neprasa savam VM ministram pildīt tiešos pienākumus, lai nodrošinātu savu pakļautības iestāžu pilnvērtīgu darbu, Kā ir, tā ir labi.
Iesniegtajā 2018. gada budžetā ir vēl virkne dīvainību. Un tas nesakrīt ar A. Čakšas runu plūdiem.
Kaut arī vēl nesen VM darīja zināmu, ka mātes un bērna prioritātēm budžetā vajadzēs vēl papildus 6,8 miljonus eiro, tagad tiek pielikta klāt pilnīgi jauna kardioloģijas programma, kurai netiek atspoguļoti detalizēti aprēķini, potenciālais ieguvums vai pamatojums kārtējam aparatūras iepirkumam.
Pasaules Bankas pētījumā tika atzīmēts, ka Latvijā tieši kardioloģijai tiek neefektīvi novirzīti milzīgi līdzekļi, jo, neskatoties uz neproporcionāli lielām izmaksām, Latvijā ir vissliktākie kardioloģiskie rezultāti ES un ārstēšanas rezultāti ir ļoti zemi. Bet tas neattur no jaunām investīcijām, objektīvi neizvērtējot esošo situāciju un nemeklējot atbildīgos.
Šis jau ir tiešs KNAB kompetences jautājums par daža laba Stradiņu putna augstajiem lidojumiem finanšu apvāršņos un pastāvīgo čivināšanu par naudas vajadzību kardioloģijai....
Ne reizi vien Valsts kontrole ir atzinusi, ka VM nespēj izpildīt pašas izvirzītās un apstiprinātās politikas, neatbilstoši tērē līdzekļus, bet nekas nemainās. Viss turpinās, turklāt ar lielāku nekaunību un meliem no ministres A. Čakšas puses. Ir naivi domāt, ka, ja ir izdevies apvārdot premjeru M. Kučinski, tad izdosies apmuļķot visu sabiedrību. Bija jau mums viens premjers un ministrs, kas Latviju nosauca par muļķu zemi. Un kur viņš ir šobrīd....
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
