Ja arī jūsu protestos izmantotie transportlīdzekļi netiks sabojāti, mēs tos varam konfiscēt
Valsts policija28.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka atsevišķas personas plāno rīkot piketus ar lielgabarīta transportlīdzekļu izmantošanu. Jāuzsver, ka šobrīd protesta akcijas ar tehnikas izmantošanu nav pieteiktas.
Valsts policija aicina protesta akciju organizatorus un dalībniekus būt apdomīgiem un izvērtēt riskus! Nav pieļaujama ielu nobloķēšana, tādējādi radot kaitējumu visai sabiedrībai, tostarp traucējot pieaugušajiem nokļūt darbā vai bērniem skolā. Potenciāli šādas nesaskaņotas protesta akcijas ietver arī situācijas eskalācijas riskus, un var tikt radīti zaudējumi arī protesta dalībnieku īpašumam, proti, bojāti protestā izmantotie transportlīdzekļi.
Valsts policija strādās un rīkosies atbilstoši situācijai, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību. Ja policija konstatēs ceļu satiksmes, epidemioloģisko noteikumu vai citus pārkāpumus, pārkāpēji tiks saukti pie atbildības. Administratīvās atbildības likuma 85. pants nosaka, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas priekšmeti var tikt konfiscēti. Konstatējot pārkāpumus, policija atbilstoši likumam patur tiesības konfiscēt nesankcionētās protesta akcijās izmantotos transportlīdzekļus.
Valsts policija aicina lielgabarīta transportlīdzekļu un lauksaimniecības tehnikas īpašniekus nepakļauties atsevišķu personu provokācijām, neaizdot nevienam savus spēkratus, kas, izmantoti nesankcionētajās protesta akcijās, var tikt sabojāti vai arī policija tos var konfiscēt. Aicinām iedzīvotājus nedoties uz šādām protesta akcijām!
Demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības izteikt savu viedokli, vienlaikus šādu protestu akciju rīkošana, kas var apdraudēt veselību, sabiedrisko kārtību un drošību, tostarp radot materiālos zaudējumus un apgrūtinājumus iedzīvotājiem, nav pieņemama!
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzsver, ka policija ir daļa no sabiedrības un tāpat kā pārējie Covid-19 pandēmijas dēļ jau ilgstoši veic savus uzdevumus paaugstinātas intensitātes un spriedzes režīmā.
“Valstī notiek arī citi procesi, un policija turpina nodrošināt savu uzdevumu izpildi, ikdienā apkarojot noziedzību, rūpējoties par sabiedrisko kārtību, uzraugot ceļu satiksmi, kā arī sniedzot atbalstu Valsts robežsardzei Latvijas robežas aizsardzībā. Būsim visi kopā atbildīgi un neradīsim vēl papildu sarežģījumus!” norāda Valsts policijas priekšnieks.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
