Jā, mēs gatavojamies paslepus, necaurspīdīgi iztērēt 100 miljonus eiro par apšaubāmu vēja parka projektu, un ko jūs, kaitnieki, mums padarīsiet?
Latvenergo24.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS “Latvenergo” paziņojums par ražošanas jaudu paplašināšanu ar lieljaudas atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu nacionālo interešu labā ir raisījis augstu interesi dažādās aprindās. Arī tādu, kas būtībā atklāti nostājas pret Latvijas enerģētiskajām interesēm, apzināti vai neapzināti izplatot melus un dezinformāciju.
Šīs darbības nemaina un neietekmēs AS “Latvenergo” nacionālo nostāju – koncentrēties uz lieljaudas atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu valsts un sabiedrības interesēs. Lieljaudas vēja un saules parku ātra īstenošana ir kritiski nozīmīga Latvijas atkarības no ārzemju fosilo resursu cenām novēršanai un sekmēs elektrības cenas samazinošu situāciju.
Dažādu nozaru ekspertu sociālo mediju video, kas piedzīvo pārpublikācijas ierobežota loka plašsaziņas medijos, vērtējam par apzināti kaitnieciskām Latvijas kā enerģētiski neatkarīgas un konkurētspējīgas valsts virzībai. Šī mērķa sasniegšanas nozīmību mums katru dienu atgādina karš Ukrainā.
Ir uzņēmumi, kas pērk gatavus projektus, un ir uzņēmumi, kur projekts tiek veidots no nulles. Trešie – kā AS “Latvenergo”, strādā abos virzienos, jo ambīcijas ir lielas un ātrumam ir ļoti svarīga nozīme. Tas, kādu pieeju izvēlēties, ir jautājums par katras kompānijas iekšējo kapacitāti, pārliecību un vēlamo izaugsmes ātrumu.
Tādēļ, lai panāktu straujāku dinamiku, AS “Latvenergo” iet arī otru, īsāku, ceļu – projekta iegādi. Vērtējam, kur ir iesākts projekts ar jau veiktām izpētēm, pietiekami sagatavotu dokumentāciju, kur gatavības pakāpe ir tāda, lai jau pieņemtu lēmumu par investīcijām.
Attēlā – AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste
Jurģa Liepnieka video par šo tēmu šeit: https://www.youtube.com/watch?v=erHqIwK1Q3I
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
