Izvērtējot Rasnača „skapja lietu”, KNAB „piemirsis” nopietnāko likumpārkāpumu - prettiesisko labumu došanu
PIETIEK13.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izvērtējot tieslietu ministra Dzintara Rasnača „līgavaiņa skapja” lietu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir „piemirsis” to šī likumpārkāpuma aspektu, kas, visticamākais, būtu novedis pie kriminālprocesa sākšanas kā pret ministru, tā arī pret ministrijas autovadītāju – „līgavaiņa skapja” pārvadātāju. Runa ir par Rasnača it kā samaksātajiem 20 eiro, kas Krimināllikuma izpratnē ir prettiesiska labumu došana.
Pietiek jau informēja, ka, saņemot un izvērtējot Lato Lapsas iesniegumu par tieslietu ministra „līgavaiņa skapja lietu”, KNAB ir konstatējis Rasnača rīcībā likumpārkāpumu un saucis viņu pie administratīvās atbildības.
Rasnačs „nonāca interešu konflikta situācijā un neievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas novēršanas likuma 5. panta otrajā daļā noteikto, ka publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai”, teikts KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītajā atzinumā.
Ņemot vērā minēto, par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu veikt darbības, kurās valsts amatpersona ir personiski vai mantiski ieinteresēta, un 18.pantā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu tieslietu ministrs Rasnačs ir saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 panta, informē Streļčenoks, - viņam piespriesta 250 eiro soda nauda.
Tas nozīmē, ka KNAB ir „piemirsis” savu sākotnējo paziņojumu saistībā ar Rasnača „līgavaiņa skapja lietu”, no kura izrietēja: mikroautobusa šoferim, kuram ministrs pēc skapja pārvešanas saskaņā ar paša Rasnača publiski sniegto skaidrojumu esot iedevis 20 eiro „degvielai”, varētu nākties rēķināties arī ar kriminālprocesu par rīcību, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 326.2. pantā „Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana”, - par šādu rīcību soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Turklāt no KNAB skaidrojuma arī izrietēja – ja tieslietu ministrs nemainīs savu apgalvojumu, ka par valsts auto un valsts šofera izmantošanu sava personiskā „līgavaiņa skapja” „ārkārtas izņēmuma” pārvadāšanai autovadītājam samaksājis 20 eiro skaidrā naudā, arī Rasnačs varētu tikt pie kriminālprocesa pēc Krimināllikuma 326.3. panta „Prettiesiska labumu došana”.
Saskaņā ar to „par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu”.
KNAB otrdien neatbildēja uz Pietiek jautājumu – vai birojs tā veiktās pārbaudes laikā izskatīja arī Rasnača publisko paziņojumu, ka par sava „līgavaiņa skapja” vešanu ar Tieslietu ministrijas auto viņš tā šoferim esot samaksājis 20 eiro „degvielai”, līdz ar to atzīstot prettiesisku labumu došanu, un, ja nē, kādu iemeslu dēļ ne, bet, ja jā, kāds bija rezultāts šai izskatīšanai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
