Izvērtējot Pētera Apiņa publisko protestu pret likumprojektu, lūdzam ņemt vērā faktus
Veselības ministrija27.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēršam uzmanību, ka Latvijas Ārstu biedrības prezidenta P.Apiņa paustie apgalvojumi, ka Veselības ministrija nav ievērojusi procedūru, kā tiek organizēta tiesību akta projekta publiska apspriešana, ir nepamatoti.
Ārstniecības likuma jaunā redakcija saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 10.punktu tika nodota publiskai apspriešanai 2015.gada 23.septembrī, tajā pašā dienā elektroniski nosūtot informāciju par publisko apspriešanu arī nevalstiskajām organizācijām, tai skaitā Latvijas Ārstu biedrībai.
Likumprojektam publiskā apspriešana viena kalendārā mēneša periodā tika noteikta, ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 10.punkta prasības. Līdz 2015.gada 23.oktobrim vairākas nevalstiskās organizācijas ir sniegušas savu viedokli par publiskai apspriešanai nodoto Ārstniecības likuma jauno redakciju.
Tiesību akta projekta publiska apspriešana ir viens no tiesību akta projekta izstrādes sākumposmiem, kad sabiedrība tiek informēta par priekšlikumiem jaunam regulējumam ar mērķi nevalstiskajām organizācijām un fiziskām un juridiskām personām iesaistīties tiesību akta projekta izstrādē, izteikt viedokļus un rosināt diskusijas par tiesību akta projektā ietvertiem aktuāliem jautājumiem.
Arī šajā gadījumā, saņemot viedokļus no nevalstiskajām organizācijām, Veselības ministrija turpinās darbu pie Ārstniecības likuma jaunās redakcijas pilnveidošanas, tai skaitā, sadarbībā arī ar nozares nevalstiskajām organizācijām. Tikai pēc diskusijas ar nozari par jauno Ārstniecības likuma regulējumu, izvērtējot visus saņemtos ierosinājumus un iebildumus, tiks sagatavots likumprojekts virzībai atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 „Ministru kabineta kārtības rullis” prasībām.
Tālākajā gaitā likumprojekts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai tiek izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, kuras ietvaros notiek atkārtota saskaņošana un tikai pēc tam tas tiks skatīts Ministru kabineta sēdē un Saeimā (trīs lasījumos).
Veselības ministrija līdz šī gada 23.oktobrim ir saņēmusi vairāku sabiedrisko organizāciju un ieinteresēto pušu - Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas lauku Ģimenes ārstu asociācija, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca, Pulmonālās hipertensijas biedrība, Reto slimību alianse, Latvijas optometristu un optiķu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība, Aizkraukles slimnīca un Kuldīgas slimnīca, viedokļus par publiskai apspriešanai nodoto Ārstniecības likuma jauno redakciju. Tāpēc pārmetums, ka sabiedriskās organizācijas nebija informētas par Ārstniecības likumprojekta redakcijas apspriešanu, ir nepatiess.
Vēršam uzmanību, ka Latvijas Ārstu biedrība mēneša laikā nav radusi iespēju sniegt savu viedokli par publiski apspriežamo likumprojektu, kas tik tiešām ir viens no veselības nozares pamatdokumentiem. Vienlaikus, atbilstoši pastāvošajai kārtībai, kas regulē normatīvo aktu izstrādi, Latvijas Ārstu biedrība vēl varēs sniegt savus priekšlikumus likumprojekta izskatīšanas laikā Ministru kabinetā un Saeimā.
Tāpēc lūdzam, izvērtējot Pētera Apiņa publisko protestu pret likumprojektu, ņemt vērā minētos faktus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
