Izvērtējot Pētera Apiņa publisko protestu pret likumprojektu, lūdzam ņemt vērā faktus
Veselības ministrija27.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēršam uzmanību, ka Latvijas Ārstu biedrības prezidenta P.Apiņa paustie apgalvojumi, ka Veselības ministrija nav ievērojusi procedūru, kā tiek organizēta tiesību akta projekta publiska apspriešana, ir nepamatoti.
Ārstniecības likuma jaunā redakcija saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 10.punktu tika nodota publiskai apspriešanai 2015.gada 23.septembrī, tajā pašā dienā elektroniski nosūtot informāciju par publisko apspriešanu arī nevalstiskajām organizācijām, tai skaitā Latvijas Ārstu biedrībai.
Likumprojektam publiskā apspriešana viena kalendārā mēneša periodā tika noteikta, ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 10.punkta prasības. Līdz 2015.gada 23.oktobrim vairākas nevalstiskās organizācijas ir sniegušas savu viedokli par publiskai apspriešanai nodoto Ārstniecības likuma jauno redakciju.
Tiesību akta projekta publiska apspriešana ir viens no tiesību akta projekta izstrādes sākumposmiem, kad sabiedrība tiek informēta par priekšlikumiem jaunam regulējumam ar mērķi nevalstiskajām organizācijām un fiziskām un juridiskām personām iesaistīties tiesību akta projekta izstrādē, izteikt viedokļus un rosināt diskusijas par tiesību akta projektā ietvertiem aktuāliem jautājumiem.
Arī šajā gadījumā, saņemot viedokļus no nevalstiskajām organizācijām, Veselības ministrija turpinās darbu pie Ārstniecības likuma jaunās redakcijas pilnveidošanas, tai skaitā, sadarbībā arī ar nozares nevalstiskajām organizācijām. Tikai pēc diskusijas ar nozari par jauno Ārstniecības likuma regulējumu, izvērtējot visus saņemtos ierosinājumus un iebildumus, tiks sagatavots likumprojekts virzībai atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 „Ministru kabineta kārtības rullis” prasībām.
Tālākajā gaitā likumprojekts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai tiek izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, kuras ietvaros notiek atkārtota saskaņošana un tikai pēc tam tas tiks skatīts Ministru kabineta sēdē un Saeimā (trīs lasījumos).
Veselības ministrija līdz šī gada 23.oktobrim ir saņēmusi vairāku sabiedrisko organizāciju un ieinteresēto pušu - Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas lauku Ģimenes ārstu asociācija, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca, Pulmonālās hipertensijas biedrība, Reto slimību alianse, Latvijas optometristu un optiķu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība, Aizkraukles slimnīca un Kuldīgas slimnīca, viedokļus par publiskai apspriešanai nodoto Ārstniecības likuma jauno redakciju. Tāpēc pārmetums, ka sabiedriskās organizācijas nebija informētas par Ārstniecības likumprojekta redakcijas apspriešanu, ir nepatiess.
Vēršam uzmanību, ka Latvijas Ārstu biedrība mēneša laikā nav radusi iespēju sniegt savu viedokli par publiski apspriežamo likumprojektu, kas tik tiešām ir viens no veselības nozares pamatdokumentiem. Vienlaikus, atbilstoši pastāvošajai kārtībai, kas regulē normatīvo aktu izstrādi, Latvijas Ārstu biedrība vēl varēs sniegt savus priekšlikumus likumprojekta izskatīšanas laikā Ministru kabinetā un Saeimā.
Tāpēc lūdzam, izvērtējot Pētera Apiņa publisko protestu pret likumprojektu, ņemt vērā minētos faktus.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
