Izturējās augstprātīgi, ironizējoši un nievājoši: publicējam pilnu Strīķes novērtējumu
PIETIEK26.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka vienpersoniski veikto viņa vietnieces Jutas Strīķes novērtējumu Pietiek šodien sāk publicēt pēc oficiāla pieprasījuma no KNAB saņemtos dokumentus šajā lietā.
Dokumentā cita starpā minēts, ka Strīķe pret Streļčenoka lūgumiem un prasībām esot izturējusies augstprātīgi, ironizējoši un nievājoši, viņa arī esot atļāvusies izmantot aizskarošus izteicienus, sarunās paaugstināt balsi, kā arī citu personu klātbūtnē izteikt nepamatotus pārmetumus biroja priekšniekam un izteikt nepamatotus pieņēmumus par biroja priekšnieka darbības tiesiskumu un objektivitāti.
Streļčenoka veiktajā Strīķes novērtējumā arī minēts, ka neesot uzlabojušās viņas komunikācijas prasmes, Strīķe neesot spējīga veidot normālu komunikāciju, viņa neievērojot hierarhisko padotību un arī demonstrējot nepamatotu, darbam kaitējošu un komunikāciju graujošu neuzticību, turklāt jebkuru kritisku aizrādījumu uztverot kā īpašu vēršanos pret viņu personiski.
Dokumentā minēts arī tas, ka "attiecībā uz orientācijas attīstību" Strīķe "ne vienmēr" esot izrādījusi iniciatīvu, kā arī "ne vienmēr" esot spējīga strādāt kvalitatīvi un nodrošināt savlaicīgu darba izpildi no viņas padotībā esošiem darbiniekiem.
Līdztekus novērtējumā minēti arī konstruktīvāki aizrādījumi: Strīķe neesot izveidojusi "minimāli nepieciešamo uzraudzības un kontroles mehānismu par resorisko lietu un citu darbību veikšanu korupcijas apkarošanas blokā", turklāt Strīķes attieksme liecinājusi, ka viņa neesot gatava piedāvāt idejas bloka pilnveidošanai.
Streļčenoks arī konstatējis, ka Strīķe ne vienmēr viņu pietiekami informējusi, neesot sniegusi atskaites un informāciju par plānotajām procesuālajām darbībām, turklāt korupcijas apkarošanas bloka darbiniekiem esot sniegusi nepatiesu informāciju par Streļčenoka tiešu, nepastarpinātu informēšanu no darbinieku puses par virsstundu darba veikšanas faktu un laiku.
Visbeidzot, Strīķe neesot Streļčenoku informējusi par savu dalību dažādos pasākumos, piemēram, "Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aizstāvēšanas procesā" un sanāksmē par uzņēmumu SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons apvienošanās jautājumiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
