Izteikti lielākā daļa vadošo darboņu lēmumu ir bezjēdzīgi un neizprotami
Kapteinis Briedis06.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cenšos nepaust savus uzskatus sakāpinātu diskusiju tēmās, tai skaitā par politiku... reliģiju... ekonomiku... un tagad arī par dīvainībām ar reakciju uz vīrusiem. Lai gan šo dīvainību pamatā ir iepriekš minēto interešu mikslis... Tomēr, vērojot paniski haotisko šī brīža it kā vadošo darboņu rosību, ir grūti noklusēt kādu milzīga riska faktoru...
Neņemos spriest par kādu konkrētu lēmumu efektivitāti, jo neesmu eksperts, bet satrauc rīcības haotiskā, neloģiskā, pat paniskā daba!
Ilgus gadus esmu vadījis lielos kravu kuģus pāri visiem pasaules okeāniem. Kā tāljūru kapteinim man periodiski, sākot jau no 90. gadu sākuma, nācās mācīties... mācīties... un mācīties dažādos specifiskos apmācību kursos, kā vadīt riskus, kā reaģēt krīžu situācijās, kā pārvaldīt panikas pārņemtas cilvēku masas utt.
Uz kuģiem okeānos atbildīgus lēmumus, kuri patiešām efektīvi var izglābt komandu un kuģi, nācās pieņemt minūšu laikā. Stingri, skaidri, nešaubīgi, atbildīgi... bet pats galvenais - efektīvi un droši apkārtējiem!
Kāpēc to pieminu? Vienkārši vēroju šī brīža rosību no Kapteiņa skata leņķa... un redzu, ka izteikti lielākā daļa lēmumu ir bezjēdzīgi un neizprotami! Tādus absurdus risinājumus pieņem panikā... un tikpat pēkšņi, kā pieņem, tos maina... Atkal kaut ko pieņem... un atkal kaut ko maina!
Tās ir klasiskas panikas pazīmes! Tā cieš katastrofas kuģi! Tā iet bojā cilvēki! Tieši paniski un neadekvāti kapteiņu lēmumi noved pie lielākajām kuģu avārijām un cilvēku upuriem!
Nevienu nevēlos aizvainot un nevēlos arī būt rupjš... bet godīgs gan - MŪSU VISU KOPĒJO KUĢI MĒĢINA VADĪT BEZGALA S...ĪGS KAPTEINIS! Patiesība gan ir vēl satraucošāka: tā vien šķiet - Kapteiņa nav! Ir vien pulciņš apjukušu matrožu... Un te nav runa par vienu konkrētu personu X... bet gan par grupējumu XXL...
Protams, nestandarta un sarežģītās situācijās var tikt pieļautas kļūdas, bet šobrīd uz kuģa problēma nav kļūdainos lēmumos, kurus iespējams operatīvi pielabot! Lielākā problēma ir haosā... nekonsekvencē... bezjēdzībā... diletantismā... un, pats trakākais, PANIKĀ!
Šodien atcerējos multeni par kapteini Vrungeli... kurš. devās jūras braucienā ar kuģi, kura vārds bija "POBEDA" (Uzvara)... bet, atejot no piestātnes, divi pirmie burti nokrita un nosaukums kļuva "BEDA" (Nelaime)...
Šobrīd mūsu visu kopējā nelaime ir Kapteiņa vājums... un to matrožu diletantisms, kuri sevi vēlas redzēt uz Kapteiņa komandtiltiņa! Žēl tikai, ka tie nesaprot, ka stāvēt uz komandtiltiņa ar Kapteiņa cepuri galvā nebūt nenozīmē vadīt kuģi!
Ko darīt? Ir divi kardināli risinājumi - mainīt Kapteini (ko gan tiesīgs darīt tikai kuģa Saimnieks)... vai savlaicīgi lūkoties pēc vietas glābšanas laivā (ko var darīt katrs individuāli)...
Ir jau vēl trešā iespēja... palīdzēt Kapteinim mainīties... caur labām domām, vārdiem, lūgšanām, dialogu! Bet tur nepieciešama Kapteiņa līdzdarbība... ieklausīšanās... bet pats galvenais - labā griba sadzirdēt! Nu teju neiespējamā misija....
Nobeigumā jau gribētos teikt - DRAUGI, BŪS LABI!
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
