Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gadsimta trešā desmitgade ir sākusies kā drudžains barjerskrējiens – kad pasaule sāka uzelpot pēc kovida nelaimes, sekoja nākamā – Krievijas agresija Ukrainā, ieilgstošs karš ar visām no tā izrietošajām sekām enerģētikā, sociālajā sfērā, ekonomikā.

Virspusēji atskatoties uz šiem dažiem gadiem, pirmajā brīdī gribas tos pat nodēvēt par “zudušu laiku”, – galvenokārt dēļ iespējām, kas palikušas nepiepildītas, jo enerģija bija jāvelta likstu, krīžu un nelaimju pārvarēšanai. Tomēr tas nebūtu tiesa, jo katrs no milzīgajiem izaicinājumiem ir devis savas mācības.

Kovids kvalitatīvi jaunā līmenī pacēla mūsu spēju cīnīties ar pandēmijām, kā arī lika pārvērtēt valstu attieksmi pret veselības aprūpi, pieprasīja mūs plaši un strauji ieviest digitālus risinājumus pakalpojumiem un mainīja darba ikdienu. Krievijas agresija ir stiprinājusi Eiropas un NATO partneru vienotību, karš lika pārvērtēt brīvības un demokrātijas nozīmi, kā arī – pamatīgi izmainīja valstu attieksmi pret savu enerģētisko drošību. Lai arī šīs ir bijušas (un aizvien ir) baismīgi dārgas mācības, tomēr nebūtu pareizi šo laiku “norakstīt” kā zaudētu.

Meteorologu prognozes un ekonomikas attīstība

Ekonomikas “uzrāvienu” sagaidījām šā gada pavasarī, tūliņ pēc kovida pandēmijas iegrožošanas un ierobežojumu atcelšanas, – pieauga uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu skaits, kas liecina par pārliecības atgriešanos investoros, strauji kāpa nekustamo īpašumu cenas un patēriņš kopumā.

Nieka astoņus mēnešus vēlāk dzīvojam jau pavisam citā realitātē, kur ekonomisti ir viens par otru skeptiskāki nākotnes scenāriju prognozēs, valstu valdības risina enerģijas pieejamības un izmaksu jautājumus, bet nepieredzēti augstā inflācija cilvēkiem liek pārorientēties uz “izdzīvošanas režīmu” šoziem un nākamā gada pavasarī.

Jāņem vērā, ka ziemas aukstākie mēneši ir vēl priekšā, un tie būs izšķiroši turpmākajām ekonomikas attīstības tendencēm. Tāpēc par ekonomikas nākotni lielā mērā var spriest, cita starpā pētot arī meteorologu ilgtermiņa prognozes.

Auksta ziema liks Eiropai krietni nodeldēt savus gāzes krājumus (un tas cels enerģijas cenas), bet silta ļaus būt taupīgākiem, pieprasījums pēc gāzes 2023. gada apkures sezonai nebūs tik augsts, un enerģijas ietekme uz inflāciju kopumā nebūs tik liela. Šis ir gan Latvijas, gan visas Eiropas lielais izaicinājums – nodrošināt jaunus enerģijas ražošanas veidus, pamatā no atjaunīgajiem energoresursiem, lai ilgtermiņā izbeigtu gan energoatkarību no Krievijas, gan no fosilajiem resursiem.

Konkurences pamatfaktors – ilgtspēja

Eiropas ambiciozie klimata mērķi nav atcelti – lai arī Eiropas Zaļā kursa ieviešana kara dēļ nenotiks tik strauji, kā bija iecerēts, tā saglabāsies kā viena no prioritātēm transporta, lauksaimniecības un mežsaimniecības, enerģētikas un ražošanas nozarēs. Ilgtspēja nostiprināsies kā viens no galvenajiem faktoriem biznesa un sabiedrības attīstībā, jo domāšanas un rīcības maiņa lielā mērā izšķirs mūsu dzīves apstākļus jau tuvākajās desmitgadēs.

Atslēgas faktors ceļā uz ilgtspējīgāku sabiedrību un klimata mērķu sasniegšanu ir biznesa iesaiste un sabiedrības aktivizēšana. Tāpēc arī mēs, SEB Grupa, no savas ilgtspējas stratēģijas mērķiem neatkāpjamies un vēlamies būt katalizators uzņēmējdarbības ilgtspējīgās pārmaiņās. Mūsu ilgtspējas stratēģija paredz finansējuma piešķiršanu gan uzņēmumu zaļajiem projektiem, gan projektiem zaļās transformācijas veicināšanai, kā arī konsultatīvo pakalpojumu palielināšanu.

Šis ir milzīgu pārmaiņu un līdz ar to arī iespēju laiks. Kovids mudināja mūs ieviest jaunus digitālus risinājumus, savukārt enerģētikas krīze liek mums domāt par jauniem veidiem, kā izmantot atjaunojamos resursus enerģijas iegūšanai. Man gribas domāt, ka saules paneļi un vēja parki, lai arī ļoti nepieciešamas un vērtīgas tehnoloģijas, nebūs vienīgie risinājumi mūsdienu enerģētikas izaicinājumiem.

Uzvarētāji būs tie, kuri turpinās investēt pētniecībā un attīstībā vai arī spēs ātri pielāgot un izmantot jau eksistējošas inovācijas. Varbūt arī kaut kur nāksies kļūdīties vai secināt, ka kāda tehnoloģija mūsu rokās ir nonākusi pārāk agri, taču svarīgākais ir neļauties pasivitātei un meklēt jaunas iespējas.

Procentlikmju laiks

Par vienu no 2022. gada raksturlielumiem ir kļuvušas procentu likmes. No inflācijas un IKP rādītājiem, līdz kredītlikmēm un dažāda veida ieguldījumu ienesīgumiem. Kā apsteigt inflāciju un saglabāt uzkrājumu vērtību? Cik augstas būs starpbanku aizdevumu likmes? Kā mainīsies akciju tirgus, un kā tas ietekmēs pensiju uzkrājumus?

Šie un līdzīgi jautājumi ir kļuvuši par ikdienā apspriestiem ne vien finansistu un uzņēmēju vidū, bet ģimenēs un draugu lokā. Procentu likmes ir kļuvušas par vienu no aktualitātēm visā sabiedrībā. Tāpēc finanšu nozarei ir īpaša atbildība adekvāti un pamatoti skaidrot, – kas un kāpēc notiek ar mūsu uzkrājumiem, aizņēmumiem, ar naudas vērtību tagad un nākotnē.

Nozīmīga mācība ir saistīta ar kritumu akciju tirgos, kas no vienas puses ir drūma ziņa, jo sarūk agrāk iegādāto vērtspapīru vērtība, bet no otras – tā ir reta iespēja. Pēdējo 50 gadu laikā ir bijušas tikai septiņas reizes, kad pēc rekordu sasniegšanās cenas no sasniegtajām virsotnēm ir “atkāpušās” pat vairāk nekā 20%. Tāpēc šī ir septītā labākā reize pēdējā pusgadsimta laikā “iepirkties” salīdzinoši lētāk.

No otras puses – varu piekrist arī tiem pesimistiem, kuri uzsver, ka akciju tirgus jau ilgstoši nespēj atkopties un sasniegt savus iepriekšējos cenu līmeņus. Protams, ir jāapzinās, ka ieguldījumi vienmēr saistās ar zināmu risku un neviens investīciju eksperts nekad nevarēs pilnībā precīzi prognozēt turpmākos notikumus vērtspapīru tirgos.

Starp citu, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu, saglabājot arī zemu bezdarba rādītāju. Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika “bloķēti” kovida pandēmijas laikā, tai skaitā izmantojot uzkrājumus.

Tomēr, lai arī visa gada IKP pieauguma rādītājus 2023. gadam prognozējam minimāli pozitīvus, proti, nedaudz virs nulles, tomēr kopumā jāņem vērā, ka Baltijas valstu ekonomikas virzās uz recesiju. Vislielākos draudus rada augstie inflācijas rādītāji, kas ir pamazām sākuši “nodedzināt” mājsaimniecību pirktspēju. Gada kopējo veikumu noteiks tas, cik dziļi nosēdīsies ekonomiskā aktivitāte gada sākumā un cik jaudas būs atgūties gada otrajā pusē.

Turpināsies cīņa par brīvību

Faktiski visu iepriekš minēto straujo pārmaiņu cēlonis un 2022. gada raksturojošā zīme ir kopīga Eiropas, ASV un citu pasaules reģionu cīņa pret neizprovocētu, brutālu Krievijas agresiju Ukrainā. Līdztekus militārai un finansiālai palīdzībai, ko sniedzām Ukrainai, tika ieviestas apjomīgas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju.

Eiropa ir apņēmusies tikt vaļā no gadu desmitiem ilgušās energoatkarības, kas mazinās Krievijas ienākumus, tāpat tos mazinās ierobežojumi attiecībās uz Krievijas naftu. Savu darbību Krievijā ir pārtraukuši daudzi uzņēmumi un zīmoli, bet tiem, kas darbību turpina, jārēķinās ar nopietniem reputācijas un citiem riskiem. Sankcijām vajadzētu agri vai vēlu novest Krievijas ekonomiku nopietnu izaicinājumu priekšā.

Apzinoties to, cik liela ir šī jautājuma “cena”, 2023. gadā mums vēl un vēlreiz nāksies pierādīt pašiem sev, ka brīvība ir lielākā vērtība, pat, ja tās vārdā nākas no kaut kā atteikties, kaut ko mainīt savā ikdienā. Jo, tikai nosargājot brīvību, arī nelokāmi turpinot atbalstīt Ukrainu kā šīs cīņas priekšposteni, mēs varēsim turpināt domāt un rūpēties par citiem jautājumiem – ilgtspēju, inflācijas mazināšanu, latviešu valodu, darba tirgu, eksportspēju, veselības aizsardzību, izglītību un visu pārējo.

* SEB bankas valdes priekšsēdētāja

Novērtē šo rakstu:

11
107

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi