Izskatās, ka vairākus miljonus vērtajā Liepājas pašvaldības iepirkumā atkal lobē SIA "Lucidus"
Ervīns Gaubšteins, bijušais vairāku pašvaldību jurists15.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savā dzīvē esmu strādājis par juristu un iepirkumu speciālistu vairākās Kurzemes pašvaldībās, bet kaut ko šādu redzu pirmo reizi. Liepājas pašvaldību un bēdīgi slaveno[1] SIA "Lucidus" (iepriekšējais nosaukums SIA "Moduls Interjers") vieno ciešas saites un aktīva sadarbība vairāk kā desmit gadu garumā. No Iepirkumu uzraudzības biroja (“IUB”) mājas lapā pieejamiem datiem izriet, ka SIA "Lucidus" ar Liepāju laikā no 2011.gada ir noslēguši vismaz 12 līgumus par apgaismojuma piegādi (tajā skaitā luksoforu komponenšu un transporta kustības detektoru piegādi). Noslēgto līgumu kopējā summa ir EUR 3 439 788, 84 bez pievienotās vērtības nodokļa.
No IUB un Liepājas pašvaldības mājas lapā pieejamiem datiem par laika posmu no 2016.gada izriet, ka 75% gadījumu SIA "Lucidus" ir bijis vienīgais konkursa pretendents, savukārt 25% gadījumu iepirkumā piedāvājumu bez SIA "Lucidus" ir iesniedzis vēl viens pretendents. Šie dati ir tikai par gadījumiem, kad "Lucidus" ir uzvarējis kā pretendents; neatbildēts paliek jautājums, cik vēl iepirkumi Liepājai ir bijuši, "Lucidus" piedaloties un uzvarot citu uzņēmumu aizsegā kā apakšuzņēmējam.
Jebkurā gadījumā publiski pieejamie dati liecina, ka, ņemot vērā noslēgto līgumu regularitāti un lielākā daļā gadījumu tikai viena pretendenta – "Lucidus" - dalību, skaidrs, ka Liepājas un "Lucidus" sadarbība ir cieša, veiksmīga un, kas svarīgākais - konkurenci ietekmējošo faktoru izslēdzoša. Tik tālu par vēsturi.
Šī gada nogalē Liepāja plāno vērienīgus ielu apgaismojuma iepirkumus – kopumā ir izsludināti septiņi iepirkumi ar kopējo plānoto gaismekļu skaitu 11 723 gab. Pēc aptuvenām aplēsēm šo visu iepirkumu kopējā summa bez PVN ir EUR 3,6 miljoni.
Uzņēmumiem, kuri vēlas šajos iepirkumos piedalīties, šobrīd ir saspringts darba laiks – īsā termiņā ir jāpaspēj sagatavot kaudzēm dokumentu un piedāvājuma sagatavošanai jāveic neskaitāmi apgaismojuma projektēšanas aprēķini. Mazliet par apgaismojuma aprēķiniem: tā kā apgaismojuma stabu izvietojuma attālums, stabu augstums, pieprasītā apgaismojuma intensitāte un citi parametri Liepājas ielās ir savstarpēji gauži atšķirīgi pat vienas ielas ietvaros, praksē tas nozīmē, ka katrs iepirkuma pretendents katram ielu posmiņam gatavo atsevišķu apgaismojuma projektu. Attiecīgi tie varbūt pat virs 1000 dažādu apgaismojuma projektu.
Vienkāršāku projektu sagatavošanai vienam ielas posmiņam ir vajadzīgas pāris stundas, savukārt sarežģītiem ielu posmiem viens aprēķins var aizņemt pat pusi no darba dienas. Visticamāk, ka šāds apjomīgs darbs iepirkuma piedāvājuma sagatavošanā rekordīsos termiņos pa spēkam būtu tikai tādam spēlētājam, kuram būtu nodrošināts zināms handikaps, proti, iespēja apgaismojuma aprēķinu sagatavošanu uzsākt labu brīdi pirms oficiālā starta šāviena, tas ir, pirms iepirkumu izsludināšanas. Tātad viens iespējams bonuss draugiem – handikaps aprēķinu veikšanai.
Otrs iespējams bonuss draugiem – sastādīt iepirkuma nolikumu tik savstarpēji pretrunīgā un kļūdainā veidā, ka jebkurš “nedraudzīgs” pretendents neizbēgami kļūdīsies. Nu, piemēram, viens iepirkuma nolikuma pielikums paredz, ka jāpiegādā ir šāda veida prece, bet cits šī paša iepirkuma nolikuma pielikums nosaka, ka piegādājama ir pavisam cita veida prece. Savukārt pareizā atbilde ir zināma tikai draugiem. “Nedraugi” šajā viktorīnā zaudē.
Trešais iespējamais bonuss draugiem – iepirkumā noteikt konkrētus ielas gaismekļa izmērus, atsevišķos gadījumos pieļaujot 50 milimetru nobīdes no noteiktiem izmēriem. Tā teikt – uzvar tas, kam ir pareizais izmērs, pārējie var iet mājās kā augstajām prasībām neatbilstoši. Problēma tikai tā, ka attīstītās valstis kā, piemēram, Igaunija, nerunājot par Skandināvijas valstīm, gaismekļu izmēru prasību, ja vien to nepieprasa īpaši, pamatoti izņēmuma apstākļi, iepirkumos neparedz. Jo ielas gaismekļu gadījumā 99% gadījumu izmēram nav nozīmes, nozīme ir energoefektivitātei, cenai, gaismekļa svaram un dažādiem kvalitāti raksturojošiem rādītājiem.
No IUB mājas lapā pieejamās informācijas ir redzams, ka par Liepājas septiņiem apgaismojuma iepirkumiem ir iesniegtas 24 (!) neizskatītas sūdzības. Acīmredzot dīvainības šajos septiņos Liepājas iepirkumos ir pamanījis ne viens vien “nedraudzīgs” pretendents, kam nav skaidri spēles noteikumi. Jācer, ka IUB spēs saskatīt šo iepirkumu problēmas un apturēs iespējamo Liepājas iedzīvotāju naudas nelietderīgu izmantošanu. Jācer, ka šoreiz SIA "Lucidus" nebūs laimīgais uzvarētājs un, pa mazam solītim izskaužot draugu būšanu, kādu dienu arī mēs spēsim pietuvoties Igaunijas attīstības līmenim.
Tomēr viens ir skaidrs - šobrīd Liepājas pašvaldības apgaismojuma iepirkumiem pievērsta gan IUB, gan sabiedrības, gan, nav izslēgts, tiks pievērsta arī tiesībsargājošo iestāžu uzmanība. Līdz ar to iespējamais plānotais scenārijs, kur visi “nedraudzīgie” pretendenti ar zemāku cenu piedāvājumu tiek izslēgti no iepirkuma sīku, iepriekš plānotu, neatbilstību dēļ, savukārt uzvaras ceļš ir bruģēts "Lucidus" ar augstāku piedāvāto cenu, var izpelnīties zināmu pretreakciju un atsevišķiem Liepājas pašvaldības darboņiem var dārgi izmaksāt.
[1] Skatīt, piemēram, publikācijas:
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
