Iesaki rakstu: 
23.oktobrī Pietiek tika publicēts mans raksts ar nosaukumu ”Izraēla pret “Hamās””, kurā izklāstīju savu redzējumu par notikumu attīstības scenāriju un lēmumiem, kas būtu jāpieņem izraēliešiem, atmetot emocijas un vadoties no veselā saprāta. Ir skaidrs, ka tas, kādi būs šie lēmumi, atstās ietekmi ne vien uz Tuvo Austrumu reģionu, - to ietekme būs globāla.
Šī raksta galvenie momenti: pirmkārt, ķīlnieku atbrīvošana, slēdzot darījumu ar Hamās. Otrkārt, panākt civilo iedzīvotāju evakuāciju no karadarbības zonas. Treškārt, pilna mēroga militāra operācija. Pilns raksta teksts ir atrodams šeit: https://www.pietiek.com/raksti/izraela_pret_hamas/.
Lai nonāktu pie šiem secinājumiem, nav nepieciešama insaideru informācija no Izraēlas izlūkdienestiem vai Baltā nama, bet pietiek ar veselo saprātu un noteiktām zināšanām jauno laiku vēsturē, un izskatās, ka līdzīgi scenāriji pašreiz tiek apsvērti Izraēlas militārajā vadībā kopīgi ar ASV.
Par to pārliecinājos, noskatoties pazīstamā apskatnieka un eks-čekista 25.oktobrī YouTube ievietoto video: https://youtu.be/mf2yhk4lsYs?si=Ub52sKVZ8Moo1rMB.
Faktiski ir runa par to pašu: ķīlnieku atbrīvošana, civilo evakuācija un pilna mēroga militāra operācija ar paaugstinātas jaudas bruņojuma pielietošanu. Ja var ticēt Švecam, tad skaidrības par plāna izvēli izraēliešiem nav.
Kā jau minēju savā rakstā, kļūda ir tā, ka no Izraēlas vadības puses tika veikti pārsteidzīgi paziņojumi, acīmredzot, lai nomierinātu sabiedrību. Pašreiz ir mobilizēti visi rezervisti un materiāli tehniskie resursi sauszemes operācijas veikšanai, un ilgi uzturēt šos spēkus gatavības stāvoklī nevar. No otras puses, lai veiktu iepriekš minētos sagatavošanas pasākumus, ir nepieciešams zināms laiks.
Otra problēma, ko pieminēju mana iepriekšējā raksta komentāru sadaļā, ir tā, ka „Hamās” var likt šķēršļus civilo evakuācijai, lai izmantotu tos kā dzīvo vairogu. Kāds pateiks - Gazas iedzīvotāji savā vairumā atbalsta teroristus, un WWII laikā briti īpaši neuztraucās par civilo upuriem, bombardējot Drēzdeni, kur nebija nozīmīgu militāro objektu. Līdzīgi rīkojās ASV, nometot atombumbas uz Japānas pilsētām.
Kāds cits pateiks - ir pagājuši 80 gadi, un cilvēce ir kļuvusi humānāka. Vēl kāds pieminēs Buču un Irpiņu. Cerams, ka izraēlieši neņems piemēru no krievu deģenerātiem, kas sociālajos tīklos priecājas par uzlidojumos nogalinātajiem ukraiņu bērniem vai teroristiem, kas dzīvus sadedzina zīdaiņus. Ja kāds nav paņēmis ieroci un tiek apzināti nogalināts, tad tas ir kara noziegums.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
