Izrādās, pirms gada Dombrovska pārstāvis viņa vārdā melojis par premjera grāmatas izdošanu
PIETIEK04.11.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nākot klajā LTV raidījuma De Facto atklātajam, ka Kuveitas uzņēmums Kuwait energy vēl pirms naftas meklēšanas uzsākšanas Baltijas jūrā par 5440 latiem finansējis Ministru prezidenta Valda Dombrovska grāmatas Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi? tulkošanu latviešu valodā, izrādās – pirms gada, kad par šo tēmu premjeram jautājumus uzdeva Pietiek, Dombrovska preses pārstāvis premjera vārdā ir melojis, atbildot uz šiem jautājumiem. Ņemot vērā tēmas aktualitāti, publicējam Dombrovska vārdā pagājušā gada augustā sniegtās atbildes.
1) vai taisnība, ka augusta sākumā daudziem medijiem izsūtīta V.Dombrovska grāmata par Latviju un finanšu krīzi? Cik medijiem grāmata izsūtīta, ar kādu mērķi?
Grāmatas papildinātajā versijā latviešu valodā ir apkopota Latvijas pieredze finanšu krīzes pārvarēšanā, būtiskākie Latvijas tautsaimniecību raksturojošie rādītāji laikā no 2008. līdz 2011. gadam, ekonomistu viedokļi, kā arī V.Dombrovska un A.Oslunda analīze, salīdzinot Latviju ar Dienvideiropas valstīm. Grāmata nosūtīta reģionālajiem medijiem (kopskaitā 38), lai skaidrotu Latvijas valdības darbu, tās pieņemtos lēmumus, to ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ekspertu vērtējumu.
2) kas un kāpēc apmaksāja šīs grāmatas izsūtīšanu?
Ministru kabinetā akreditētie mediji grāmatu klātienē var saņemt Ministru kabineta Preses centrā, reģionāliem medijiem grāmata nosūtīta pa pastu. Kopumā pasta izdevumi sastāda 59,66 LVL kurus sedz Valsts kanceleja.
3) kur tika ņemti izsūtītie grāmatas eksemplāri? Kas apmaksāja to iegādi?
Grāmatas eksemplāri saņemti bez maksas, to izdevējs ir Ekonomistu Apvienība 2010.
4) Vai no 3. atbildes pareizi saprotu, ka Ministru prezidents grāmatas ir saņēmis kā dāvanu no Ekonomistu apvienības?
Nē. V.Dombrovska un A.Oslunda grāmata tulkota latviski un iespiesta vadības partnerības līguma ietvaros, ko īstenojusi Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Ekonomistu apvienību 2010. Tā ietvaros grāmatas tālākai izplatīšanai bez atlīdzības piešķirtas virknei institūciju, tostarp arī Valsts kancelejai. Grāmatas elektroniskā versija ir bez maksas pieejama Ekonomistu apvienības 2010 mājas lapā (http://www.ekonomisti.lv/book.php).
5) kā Ministru prezidents panācis, ka viņa grāmata tiek izsūtīta par Valsts kancelejas līdzekļiem?
Finanšu krīzes pārvarēšana ir bijusi valdības galvenā prioritāte pēdējo trīs gadu laikā. VK uzdevums ir informēt sabiedrību par Ministru kabineta darbu, tādēļ VK segusi pasta izdevumus, lai grāmatu nosūtītu reģionālajiem medijiem.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
