Iesaki rakstu: 
Negaidot ir apstiprinājies fakts, par ko pirms kāda laika informēja kāds Pietieklasītājs un kas šķita tik neticams, ka šai sakarā Valsts ieņēmumu dienestam tika nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums. Izrādās, ka Finanšu policijas pārvaldi – struktūru, no kuras ir tieši atkarīga valsts spēja cīnīties ar finanšu noziegumiem un rūpēties par valsts nodokļu ienākumiem – vada cilvēks bez speciālas izglītības finanšu vai tiesību zinātņu jomā: pašreizējam Finanšu policijas pārvaldes priekšniekam Edijam Ceipem ir tikai profesionālais maģistra grāds pedagoģijā.
„Saistībā ar Jūsu 2017.gada 5.jūlija vēstulē izteikto lūgumu informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe ir ieguvis profesionālo maģistra grādu pedagoģijā, ko apliecina Latvijas Universitātes 1994.gadā izsniegtais diploms,” – šāda ir Valsts ieņēmumu dienesta oficiāli sniegtā informācija.
Ceipe, par kura neformālām saitēm ar partijas Vienotība pārstāvjiem aizvadītajos gados ir runāts diezgan bieži, plašāku slavu izpelnījās pagājušā gada vasarā, kad Aivars Lembergs uz viņu norādīja kā vienu no iespējamiem kontrabandas plūsmu „piesedzējiem”:
„Katram kontrabandas virzienam ir savs no specdienestiem kurators. Kurators. Krieviski kriša jeb jumts. Nu, piemēram, cigarešu kontrabandas boss ir Jurašs. Tas ir KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, kurš nodrošina savu kontroli par sistēmu ļoti vienkāršā veidā. Ja kāds nedara tā, kā vajag viņam, tad viņš aiziet pie tā un saka, ka jums vai tur jūsu vīram, tēvam vai brālim, vai kam ir nopietnas problēmas. Un būs nopietnas problēmas. Nu, un tas cilvēks dara tā, kā viņam saka. Nu klusē, vai kaut ko neredz, kaut ko neizlasa, vai kaut ko neizdara. Un attiecīgi viņam VIDā ir vadošs cilvēks, kas par to lietu atbild, kas tad arī visu to praktiski nodrošina. Pa tiešo. (..)
Tālāk degvielas kontrabanda, jumts – Sparāns tāds. Tas no Satversmes aizsardzības biroja, iekšējā drošības dienesta vadītājs, pakļauts tikai Maizītim. Viņš tātad ir kurators un jumts par degvielas visu kontrabandu. Tā man stāsta, ja. Es neesmu pie rokas pieķēris, protams, es jums stāstu. Un viņam attiecīgi tur pretī cilvēks Valsts ieņēmumu dienestā.
Vienā gadījumā man saka, ka tas esot tāds Boroviks, un citā – tas esot tāds Ceipe. Es nevaru apgalvot, ka tas tā ir, ja. Lūk! Un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta vadība un ministrijas vadība - viņi ira, nu... Viņi neko tur nekontrolē. Jo, ja viņi tur kaut ko sāktu kustināt, tādā gadījumā viņiem ira izredzes nedabūt pielaidi valsts noslēpumam, ko dod SABs, un viņiem ir iespēja uz lietu no KNAB.”
Pirms kļūt par Finanšu policijas pārvaldes priekšnieku, Ceipe bija VID Muitas kriminālpārvaldes direktors, - šajā amatā viņš sekoja tādiem vīriem kā Vladimiram Vaškevičam un Marjanam Burijam. Vēl pirms tam Ceipe bija Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks, kura pienākumos bija fiziskie uzņēmumu kontroles pasākumi.
Pagājušā gada septembrī parādījās ziņas, ka Ceipe ar savu – kā tas nu kļuvis zināms – pedagoģijas maģistra grādu gatavojoties pretendēt uz topošās Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas vadītāja amatu.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
