Izputējušais grāmatizdevējs pirms personiskā bankrota vēl pamatīgi patukšojis savu apgādu „Atēna”
PIETIEK02.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais grāmatizdevējs Pēteris Jankavs, kura fiziskas personas maksātnespējas procesu nesen sākusi tiesa, ir pamatīgi patukšojis ne tikai ātro kredītu firmu un banku patēriņa kredītu fondus, bet arī paša apsaimniekotā, savulaik plaši pazīstamā, bet tagad maksātnespējīgā apgāda Atēna līdzekļus, - par to liecina Jankava kreditoru saraksts, kas nonācis Pietiek rīcībā.
Pietiek jau informējis par to, ka Rīgas Kurzemes rajona tiesa ir sākusi kādreiz pazīstamā grāmatizdevēja Jankava fiziskās personas maksātnespējas procesu, anonimizētā formā publicējot arī tiesas spriedumu, kas uzskatāmi demonstrē, kādā akacī ikviens cilvēks var nonākt, izmantojot patēriņa kredītu piedāvājumu.
Taču tagad maksātnespējas administratora sastādītais Jankava kreditoru saraksts rāda nedaudz citu ainu – izrādās, ka bijušais izdevējs ir arī ļoti pamatīgi patukšojis nu jau tāpat maksātnespējīgā apgāda Atēna līdzekļus. Kādiem nolūkiem šī nauda – vairāk nekā 100 tūkstoši eiro – izmantota, nav zināms.
Kopā pieteiktais kreditoru prasījumu apjoms ir diezgan iespaidīgs – 329 484 eiro. No tiem lielāko summu vēlas piedzīt nodrošinātais kreditors – ABLV Bank, kas saskaņā ar hipotekāro kredītu līgumiem no Jankava vēlas atgūt vairāk nekā 129 tūkstošus eiro.
Taču uzreiz nākamais lielākais kreditors ir paša Jankava īpašumā bijušais un viņa vadītais apgāds Atēna, - nu jau maksātnespējīgais uzņēmums tā administratora personā no Jankava vēlas atgūt 101 903 eiro. Kā var noprast no kreditora prasījuma, šajā summā ietilpst sadzīviskām vajadzībām izmantota nauda, tostarp arī par automašīnas iegādi.
Iespaidīgu summu – vairāk nekā 30 tūkstošus eiro – Jankavs personiski palicis parādā arī Jelgavas tipogrāfijai. Interesanti, ka bijušais grāmatizdevējs paspējis aizņemties ne tikai no Latvijas juridiskajām un fiziskajām personām, - OU AgroCredit Estonia no viņa vēlētos atgūt vairāk nekā 28 tūkstošus eiro.
Pietiek jau informējis, ka tiesas spriedumā par Jankava maksātnespēju bija uzskaitīts arī milzīgs patēriņa kredītu birums, kuri kreditoru sarakstā atspoguļoti tikai daļēji: AS Citadele banka - patēriņa kredīts par 2 894,51 eiro; AS Citadele banka - patēriņa kredīts par summu 4 377,36 eiro; SIA Aizdevums LV - patēriņa kredīts par 264,05 eiro; Bigbank AS Latvijas filiāle - patēriņa kredīts par 304,66 eiro; AS Swedbank - patēriņa kredīts par 3 098,62 eiro; AS Swedbank - pārējie kredīti par 2 799,54 eiro.
Turklāt, kā izrādās, Jankavs ņēmis veselu virkni – vismaz astoņus - patēriņa kredītus, kuri nav reģistrēti Latvijas Bankas Kredītu reģistrā: AS Mogo - patēriņa kredīts par 6 423,70 eiro; SIAVivus - patēriņa kredīts par 741,71 eiro; SIA Ondo - patēriņa kredīts par 467,50 eiro; ASLateko Līzings - patēriņa kredīts par 442,58 eiro; Ferratum Bank Ltd - patēriņa kredīts par 355,08 eiro; VIA SMS - patēriņa kredīts par 1 114,63 eiro; Credit 24 (SIA IPF Digital Latvia) - patēriņa kredīts par summu 1 398,10 eiro; UNO Līzings - patēriņa kredīts par 274,84 eiro.
Arī tie, kā minēts tiesas spriedumā, nav visi neveiksmīgā grāmatizdevēja sataisītie parādi: ar SIA Fudans noslēgts līgums par mēbeļu iegādi par 16 645 eiro. Divām privātpersonām, no kurām viena parādu piedzinusi caur tiesu, Jankavs ir parādā vēl 13 250 eiro un 3 185,81 eiro.
Tiesas spriedumā konstatēts, ka Jankavam nav nekādas citas mantas, izņemot nekustamos īpašumus Neretas un Salacgrīvas novadā, par kuriem viņš šopavasar vēl ir veicis nekustamo īpašumu nodokļa samaksu pilnā apmērā. Tāpat bijušais grāmatizdevējs spējis veikt depozīta iemaksu maksātnespējas procesa administratora vienreizējās atlīdzības segšanai divu minimālo mēnešalgu apmērā, un par administratoru ir iecelts Gints Laiviņš-Laivenieks.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
