Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību atsaukt Latvijas dalību 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Iesnieguma izvērtēšanas gaitā esam pārliecinājušies, ka tā prasība nav korekta – tā nav izpildāma un attiecīgi nav arī publicējama. Ap šo iesniegumu publiski saceltās ažiotāžas dēļ izņēmuma kārtā publiskojam arī ManaBalss komandas lēmuma pamatojumu.

Vienlaikus norādām, ka ManaBalss darba kvalitātes kritēriji ir publiski pieejami, un individuāla saziņa notiek ar katra iesnieguma autoru/-i; arī un nereti pat sevišķi ar tiem, kuri tiek noraidīti. Tomēr ManaBalss nav pienākuma to darīt publiski.

Šis ir rets izņēmuma gadījums. Saziņā ar topošo iniciatīvu autoriem un, ja nepieciešams, ar iesaistītajiem ekspertiem mēs paļaujamies uz savstarpēju cieņu un džentlmeniskumu, ka personiskā saziņa tāda arī ir – personiska.

Ar šo atrunu norādām, ka iesūtītais priekšlikums jau pirmšķietami bija kļūmīgs kaut vai tiesiskās paļāvības principa dēļ. Proti, ja konkursa fināliste par tādu ir kļuvusi saskaņā ar nolikumu, tad tas vairs nevar būt paralēla un ar konkursu nesaistīta balsojuma jautājums. Pat izvirzīt šādu varbūtību būtu tiesiski apšaubāmi, un tas ir pret jau norādītajiem ManaBalss kvalitātes kritērijiem.

Tāpat vienlaikus norādām, ka šis nav ManaBalss komandas estētiskās, morālās vai vēl kādas pārliecības jautājums. Uzstādītie iniciatīvu kvalitātes kritēriji ir saistoši arī mums pašiem.

Tāpēc, lai iespējami precīzi saprastu izvirzīto problēmjautājumu – iespēju ietekmēt jau notikuša konkursa rezultātu un/vai atsaukt Latvijas dalību starptautiskā pasākumā, tomēr lūdzām komentāru gan par konkursa nacionālo atlasi atbildīgajai Latvijas Televīzijai (LTV), gan citiem ekspertiem jau tiesiskuma jomā.

LTV savu argumentāciju, kas ir lasāma šeit tālāk, ir piekritusi sniegt publiski. Otras ekspertīzei konsultētās puses piekrišanu tam mēs neesam saņēmuši. Tāpēc vien norādām, ka, ja LTV jautājumā par konkursa uzvarētājas sniegumu un piedalīšanos Eirovīzijā paredzami bija "par", tad otras piesaistītās puses personīgā attieksme drīzāk gan bija "pret". Tomēr arī otrajā gadījumā bija skaidrs, ka prasība par jau notikuša konkursa iznākuma pārvērtēšanu vai atsaukšanu tiesiski nebūtu korekta.

Tas tomēr nenozīmē, ka nākotnē Eirovīzijas nacionālās atlases nosacījumi nevarētu tikt mainīti. Tāpēc ManaBalss turpina juridiskās konsultācijas par to, vai un kā tieši esošā procedūra vēl būtu papildināma, lai sabiedrības iesaiste un sabiedrības viedoklis Eirovīzijas valsts tēla simbolismā būtu maksimāli pārstāvēts.

Ja gadījumā saņemsim ieteikumu par kādām ticami ieviešamām izmaiņām šai sakarā, tad visdrīzāk par to ziņosim ManaBalss kopienas ietvarā.

Bet šeit tālāk – jau LTV skaidrojums par Eirovīzijas nacionālās atlases kārtību.

LTV komentārs

Pirmkārt, ir jāņem vērā tas, ka Eirovīzijas dziesmu konkursu organizē Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU), kas nav valstu, valsts institūciju vai iestāžu, bet gan dažādu Eiropas valstu raidorganizāciju izveidota organizācija. Savukārt nacionālās atlases organizē nacionālās raidorganizācijas. Latvijas gadījumā tā ir sabiedriskā televīzija – VSIA "Latvijas Televīzija".

Attiecīgi arī Eirovīzijas dziesmu konkursa norises kārtību nosaka Eiropas Raidorganizāciju apvienības pieņemts konkursa nolikums, bet Latvijas nacionālo atlasi – Latvijas Televīzijas nolikums. Līdz ar to tikai Latvijas Televīzijas kompetencē ir noteikt atlases kārtību, kādā tiek izvēlēts Latvijas pārstāvis Eirovīzijas dziesmu konkursā.

Otrkārt, uzvarot aizvadītā gada "Supernovā", Samanta Tīna ieguva mandātu pārstāvēt Latviju Eirovīzijā, taču Covid-19 pandēmijas dēļ konkurss klātienē tika atcelts. Tāpēc tika pieņemts lēmums Samantai Tīnai dot iespēju piedalīties 2021. gada Eirovīzijā.

Publiski tas tika paziņots pērn 16. maijā. LTV ir pārliecināta, ka ļaut Samantai piedalīties 2021. gadā bija būtiski un pareizi, jo māksliniece bija pierādījusi sevi 2020. gada "Supernovā", kur viņu novērtēja gan profesionāla žūrija, gan skatītāji savā balsojumā.

Par šādu soli – sūtīt uz 2021. gada Eirovīziju 2020. gada nacionālajā atlasē izvēlēto mākslinieku – lēmušas vēl 23 valstis. Šoreiz šis process no ārpuses nekā nebija ietekmējams, jo Covid-19 situācija un nezināmie nākotnes apstākļi lika uzreiz atteikties no idejas organizēt "Supernovu" 2021. gadā vai organizēt tamlīdzīgu atlases procesu.

Iniciatīvā minētā "Supernovas" nolikuma maiņa "neprasot sabiedrības viedokli" ir nesaprotama, jo sabiedrība nav iesaistīta neviena konkursa nolikuma gatavošanā. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka skatītāju balsojums, kādu līdz šim Latvijas Televīzija īstenojusi nacionālās atlases procesā, nav EBU prasība. Ir arī valstis, kurās pārstāvjus izvēlas tikai profesionāļu žūrija, un sabiedrībai pat nav iespējas izteikt savu viedokli balsojumā.

Lai dziesma, priekšnesums un tā vīzija būtu autentiski un atbilstu Samantas Tīnas muzikālajai personībai, LTV deva dziedātājai pilnu māksliniecisko brīvību gan strādājot pie dziesmas, gan veidojot priekšnesuma vīziju. Turklāt Samanta jaunās dziesmas tēmā ir turpinājusi pērn iesākto spēcīgas sievietes tēmu. Radītais rezultāts ir veiksmīgs, kvalitatīvs un aktuāls, un, pēc LTV domām, saskan ar Eirovīzijas idejām un ir cienīgs pārstāvēt valsti starptautiskā līmenī.

Eirovīzijas konkursā, kas maijā notiks Roterdamā, valsti pārstāvēs nevis dziesmas videoklips, bet dziesma un TV priekšnesums, ko LTV dziedātājai šobrīd palīdz sagatavot.

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Novērtē šo rakstu:

9
75

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi