Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību atsaukt Latvijas dalību 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Iesnieguma izvērtēšanas gaitā esam pārliecinājušies, ka tā prasība nav korekta – tā nav izpildāma un attiecīgi nav arī publicējama. Ap šo iesniegumu publiski saceltās ažiotāžas dēļ izņēmuma kārtā publiskojam arī ManaBalss komandas lēmuma pamatojumu.

Vienlaikus norādām, ka ManaBalss darba kvalitātes kritēriji ir publiski pieejami, un individuāla saziņa notiek ar katra iesnieguma autoru/-i; arī un nereti pat sevišķi ar tiem, kuri tiek noraidīti. Tomēr ManaBalss nav pienākuma to darīt publiski.

Šis ir rets izņēmuma gadījums. Saziņā ar topošo iniciatīvu autoriem un, ja nepieciešams, ar iesaistītajiem ekspertiem mēs paļaujamies uz savstarpēju cieņu un džentlmeniskumu, ka personiskā saziņa tāda arī ir – personiska.

Ar šo atrunu norādām, ka iesūtītais priekšlikums jau pirmšķietami bija kļūmīgs kaut vai tiesiskās paļāvības principa dēļ. Proti, ja konkursa fināliste par tādu ir kļuvusi saskaņā ar nolikumu, tad tas vairs nevar būt paralēla un ar konkursu nesaistīta balsojuma jautājums. Pat izvirzīt šādu varbūtību būtu tiesiski apšaubāmi, un tas ir pret jau norādītajiem ManaBalss kvalitātes kritērijiem.

Tāpat vienlaikus norādām, ka šis nav ManaBalss komandas estētiskās, morālās vai vēl kādas pārliecības jautājums. Uzstādītie iniciatīvu kvalitātes kritēriji ir saistoši arī mums pašiem.

Tāpēc, lai iespējami precīzi saprastu izvirzīto problēmjautājumu – iespēju ietekmēt jau notikuša konkursa rezultātu un/vai atsaukt Latvijas dalību starptautiskā pasākumā, tomēr lūdzām komentāru gan par konkursa nacionālo atlasi atbildīgajai Latvijas Televīzijai (LTV), gan citiem ekspertiem jau tiesiskuma jomā.

LTV savu argumentāciju, kas ir lasāma šeit tālāk, ir piekritusi sniegt publiski. Otras ekspertīzei konsultētās puses piekrišanu tam mēs neesam saņēmuši. Tāpēc vien norādām, ka, ja LTV jautājumā par konkursa uzvarētājas sniegumu un piedalīšanos Eirovīzijā paredzami bija "par", tad otras piesaistītās puses personīgā attieksme drīzāk gan bija "pret". Tomēr arī otrajā gadījumā bija skaidrs, ka prasība par jau notikuša konkursa iznākuma pārvērtēšanu vai atsaukšanu tiesiski nebūtu korekta.

Tas tomēr nenozīmē, ka nākotnē Eirovīzijas nacionālās atlases nosacījumi nevarētu tikt mainīti. Tāpēc ManaBalss turpina juridiskās konsultācijas par to, vai un kā tieši esošā procedūra vēl būtu papildināma, lai sabiedrības iesaiste un sabiedrības viedoklis Eirovīzijas valsts tēla simbolismā būtu maksimāli pārstāvēts.

Ja gadījumā saņemsim ieteikumu par kādām ticami ieviešamām izmaiņām šai sakarā, tad visdrīzāk par to ziņosim ManaBalss kopienas ietvarā.

Bet šeit tālāk – jau LTV skaidrojums par Eirovīzijas nacionālās atlases kārtību.

LTV komentārs

Pirmkārt, ir jāņem vērā tas, ka Eirovīzijas dziesmu konkursu organizē Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU), kas nav valstu, valsts institūciju vai iestāžu, bet gan dažādu Eiropas valstu raidorganizāciju izveidota organizācija. Savukārt nacionālās atlases organizē nacionālās raidorganizācijas. Latvijas gadījumā tā ir sabiedriskā televīzija – VSIA "Latvijas Televīzija".

Attiecīgi arī Eirovīzijas dziesmu konkursa norises kārtību nosaka Eiropas Raidorganizāciju apvienības pieņemts konkursa nolikums, bet Latvijas nacionālo atlasi – Latvijas Televīzijas nolikums. Līdz ar to tikai Latvijas Televīzijas kompetencē ir noteikt atlases kārtību, kādā tiek izvēlēts Latvijas pārstāvis Eirovīzijas dziesmu konkursā.

Otrkārt, uzvarot aizvadītā gada "Supernovā", Samanta Tīna ieguva mandātu pārstāvēt Latviju Eirovīzijā, taču Covid-19 pandēmijas dēļ konkurss klātienē tika atcelts. Tāpēc tika pieņemts lēmums Samantai Tīnai dot iespēju piedalīties 2021. gada Eirovīzijā.

Publiski tas tika paziņots pērn 16. maijā. LTV ir pārliecināta, ka ļaut Samantai piedalīties 2021. gadā bija būtiski un pareizi, jo māksliniece bija pierādījusi sevi 2020. gada "Supernovā", kur viņu novērtēja gan profesionāla žūrija, gan skatītāji savā balsojumā.

Par šādu soli – sūtīt uz 2021. gada Eirovīziju 2020. gada nacionālajā atlasē izvēlēto mākslinieku – lēmušas vēl 23 valstis. Šoreiz šis process no ārpuses nekā nebija ietekmējams, jo Covid-19 situācija un nezināmie nākotnes apstākļi lika uzreiz atteikties no idejas organizēt "Supernovu" 2021. gadā vai organizēt tamlīdzīgu atlases procesu.

Iniciatīvā minētā "Supernovas" nolikuma maiņa "neprasot sabiedrības viedokli" ir nesaprotama, jo sabiedrība nav iesaistīta neviena konkursa nolikuma gatavošanā. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka skatītāju balsojums, kādu līdz šim Latvijas Televīzija īstenojusi nacionālās atlases procesā, nav EBU prasība. Ir arī valstis, kurās pārstāvjus izvēlas tikai profesionāļu žūrija, un sabiedrībai pat nav iespējas izteikt savu viedokli balsojumā.

Lai dziesma, priekšnesums un tā vīzija būtu autentiski un atbilstu Samantas Tīnas muzikālajai personībai, LTV deva dziedātājai pilnu māksliniecisko brīvību gan strādājot pie dziesmas, gan veidojot priekšnesuma vīziju. Turklāt Samanta jaunās dziesmas tēmā ir turpinājusi pērn iesākto spēcīgas sievietes tēmu. Radītais rezultāts ir veiksmīgs, kvalitatīvs un aktuāls, un, pēc LTV domām, saskan ar Eirovīzijas idejām un ir cienīgs pārstāvēt valsti starptautiskā līmenī.

Eirovīzijas konkursā, kas maijā notiks Roterdamā, valsti pārstāvēs nevis dziesmas videoklips, bet dziesma un TV priekšnesums, ko LTV dziedātājai šobrīd palīdz sagatavot.

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Novērtē šo rakstu:

9
75

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...