Izmeklēšanas komisijas atzinums: Jaunzeme darījusi visu iespējamo, lai saglabātu noziedzīgos tīklojumus Valsts ieņēmumu dienestā
Rolands Pētersons, Neatkarīgā18.04.2023.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Aizsedzoties aiz birokrātiska žargona un nebeidzamām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem un pat personāla vadības teoriju, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pērn vairāku mēnešu garumā ir burtiski ņirgājusies par savu tiešo priekšnieku finanšu ministru Jāni Reiru (JV), kas pēc muitnieku aizturēšanas skandāliem vēlējās no viņas panākt kadru rotāciju gan muitā, gan citās VID struktūrās, kā arī iekšējā audita veikšanu VID, liecina “Neatkarīgās” rīcībā esošais ar pērnā gada 22. decembri datētais Finanšu ministrijas (FM) disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinums.
Atzinumā sarežģītā birokrātiskā tekstā cita starpā teikts: “No VID veiktajām darbībām FM disciplinārlietas izmeklēšanas komisija nevarēja viennozīmīgi secināt, ka ierēdņu ilgtermiņa pārcelšanas plāna izstrāde bija apzināti novilcināta, tomēr dažādu šo pamatojošo dokumentu iesniegšana FM un tādu nepārcelšanas kritēriju definēšana, kas pielāgoti tā, lai neviens VID patstāvīgās struktūrvienības vadītājs vai vietnieks, kuram saskaņā ar VID rīkojumu ir noteikts paaugstināta riska amats ar vidēju, augstu, vai ļoti augstu prioritāti nebūtu pakļaujams rotācijai, pārcelšanai, varētu liecināt, ka darbības nav bijušas vērstas uz pārcelšanas veikšanu.”
Citiem vārdiem - Jaunzeme likumiskās robežās ir darījusi visu iespējamo, lai nekāda kadru rotācija VID un muitā nenotiktu. Kāpēc? Finanšu ministra Reira ideja, kā viņš to tajā laikā intervijā “Neatkarīgajai” definēja, bijusi vēlme panākt, lai neatkārtotos tādi noziegumi, kuru dēļ pērnā gada sākumā un vasarā notika vērienīgās VID struktūru darbinieku aizturēšanas.
Pērn 15. septembrī J. Reirs pasludināja lēmumu I. Jaunzemi atstādināt no amata. Ministrs savu lēmumu cita starpā pamatoja ar to, ka aizturēta organizēta noziedzīga augsta līmeņa VID darbinieku grupa. Tie neesot zema līmeņa inspektori vai vienkāršs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt tieši pakļaujas I. Jaunzemei: “Noziegumi, par kuriem šīs amatpersonas ir aizturētas, arī ir paši nopietnākie, kādus amatpersona vien var pieļaut. Šādā situācijā nav iedomājams, ka iestāde varētu izlikties, ka nekas nav noticis, un turpināt mierīgi strādāt tālāk.”
Taču, kā izriet no FM disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinuma, I. Jaunzeme tā vietā, lai izpildītu finanšu ministra rīkojumus sistēmisko nepilnību novēršanai VID, ir sākusi savdabīgu nepakļaušanās kampaņu, gluži kā vēloties aizsargāt pastāvošo sistēmu. Par izmisumu, ar kādu VID ierēdņi, šķiet, pildījuši šo I. Jaunzemes rīkojumu, liecina kaut vai tikai viena no daudzajām FM disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas aprakstītajām epizodēm. Lai pamatotu VID darbinieku nerotēšanu atbilstoši finanšu ministra prasībām, I. Jaunzeme rakstīja: “Strādājot pie personāla pārcelšanas komponentes VID personāla politikā un stratēģijā, tika izmantota literatūra un aptaujāti citu iestāžu, kurās notiek regulāra personāla pārcelšana, vadītāji. Šajā procesā tika noskaidrots, ka modernajā personāla vadībā ir pazīstams jēdziens “Laterālā izaugsme”.” Tad seko pagarš personālvadības ekspertes Ineses Ešenvaldes citāts.
Un tad: “Laterālās izaugsmes ieviešana VID ir uzskatāma par būtisku pārmaiņu un tādēļ arī plānojama stratēģijas ietvaros un ieviešama ievērojot visas pārmaiņu ieviešanas stadijas. Šādu pārmaiņu ieviešana ir komplekss pasākums un nepietiek tikai ar pārcelšanas plāna izstrādi. (..) Viena no VID vērtībām ir lojalitāte, un to var iegūt tikai tad, ja darbinieks novērtēts un motivēts.” Tā uz finanšu ministra pārmetumiem par sistēmiskiem noziedzīgiem nodarījumiem un no tiem izrietošo nepieciešamību pēc augstākā līmeņa kadru rotācijas atbildēja I. Jaunzeme.
FM disciplinārlietas komisija sava 40 lapu garā ziņojuma rezultātā gan beigās nokļuva līdz “secinājumam”, ka nepastāv “tieša cēloniskā sakarība” starp VID amatpersonu “prettiesiskajām koruptīvajām darbībām un ar finanšu ministra rīkojumu “Par iekšējā audita ieteikumu ieviešanas grafika apstiprināšanu” apstiprināto ieteikumu par ierēdņu ilgtermiņa pārcelšanas plāna un kritēriju ierēdņu pārcelšanai savlaicīgu neizpildi. FM disciplinārlietas izmeklēšanas komisija nekonstatēja cēlonisku sakarību, ka ierēdņu ilgtermiņa pārcelšanas plāna un kritēriju ierēdņu pārcelšanai novēlota izstrāde būtu ietekmējusi VID amatpersonu koruptīvās darbības (!).”
Kā “Neatkarīgajai” situāciju komentēja J. Reirs, “būtībā uz manu aicinājumu veikt VID augstāko amatpersonu rotāciju I. Jaunzeme teica, ka to neveiks. Papildus pērn augustā bija notikumi, uz kuriem VID bija jāreaģē un jāinformē gan sabiedrība, gan finanšu ministrs - ne viens, ne otrs nenotika. Viņa izvairījās. Manā ieskatā informācijas slēpšana VID ir nepieļaujama, tā rada nesodāmības sajūtu”. Tāpēc arī sekojis viņa rīkojums par I. Jaunzemes atstādināšanu.
Citiem vārdiem, nabaga finanšu ministrs J. Reirs kļūdījās, domājot, ka VID struktūrās pastāv sistēmiskas korupcijas pazīmes, kuras var mazināt, panākot amatpersonu, jo īpaši augstu amatpersonu rotāciju. Viņa sekotājs un partijas biedrs Arvils Ašeradens uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ziņojuma pamata I. Jaunzemi neatlaida, tikai izteica rājienu.
Šobrīd viņa ziņā ir izvērtēt vēl daudz nopietnāko briestošo politisko skandālu, informāciju par kuru “Neatkarīgā” sniedza jau 2019. gadā, par VID informācijas sistēmu galvenā uzturētāja “Emergn” iespējamajām saitēm ar Krievijas varas struktūrām. Ja tas ir tā, VID nav tikai “kontrabandiski neizdarīgi”, bet, iespējams, burtiski noplūdina svarīgu Latvijas valsts informāciju Krievijai.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
