Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļoti iespējams, ka Krievijas uzņēmēja Staņislava Kovtuna pārstāvētā ārzonas kompānija, kas kļuvusi par Bertolta Flika kompanjoni aviokompānijā airBaltic, patiesībā ir vismaz cieši saistīta ar Latvijas Krājbanku vai tās saimniekiem – Krievijas uzņēmēju Antonovu ģimeni.

Iepriekš Kovtuns tika uzskatīts par patstāvīgu uzņēmēju, kurš pats arī varētu slēpties aiz airBaltic akcionāres, Flika kompānijas Baltijas Aviācijas sistēmas jaunā līdzīpašnieka - Bahamu salās reģistrētā Taurus Asset Management Fund Limited.

Flika un Baltijas Aviācijas sistēmu kreditoru - banku Snoras un Latvijas Krājbankas netiešā īpašnieka Vladimira Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs Pietiek pirms nedēļas atzina, ka „pilnīgi noteikti Antonova kungs nav kļuvis par airBaltic līdzīpašnieku” un neslēpjoties aiz Bahamu salu ārzonas.

Taču par to, ka patiesībā Bahamu ofšoram varētu būt pat ļoti cieša saistība ar Latvijas Krājbanku vai tās saimniekiem, pēc Pietiek avotu stāstītā, varētu liecināt personāliju maiņa Baltijas Aviācijas sistēmu vadībā.

Pietiek jau informēja, vienlaikus ar maskavieti Kovtunu Baltijas Aviācijas sistēmās parādījies arī 1978. gadā dzimušais Janeks Jeļkins, kurš iecelts par kompānijas valdes locekli.

Raugoties tikai uz oficiālo reģistru datiem, Jeļkinam saistība saskatāma ne tikai ar Krājbanku, bet arī ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu: Jeļkins ir padomes loceklis trešajā lielākajā Krājbankas akcionārā – AS West Investment, kura vienīgais īpašnieks saskaņā ar firmas.lv datiem ir par „Lemberga cilvēku” uzskatītais uzņēmējs Edgars Jansons.

Taču, kā zināms, Latvijā Uzņēmumu reģistrā var neparādīties akciju sabiedrību patiesais akcionāru sastāvs. Ar Krājbanku un arī West Investment saistīti avoti Pietiek apliecināja, ka patiesībā West Investment pilnībā piederot pašam Antonovam un ticis izveidots, lai dažiem iepriekšējiem Krājbankas akcionāriem - fiziskām personām „no Lemberga puses” 2005. gadā palīdzētu izvairīties no iedzīvotāju ienākumu nodokļa nomaksas sakarā ar Krājbankas akciju pārdošanu.

Līdz ar Krājbankas akciju pārdošanu 2005. gada rudenī West Investment valde atstāta tāda pati, bet padome nomainīta uz Antonova cilvēkiem, kuri padomē bijuši arī turpmākos gadus – šā gada aprīlī tajā iecelts arī Jeļkins. Savukārt vienīgā uzņēmuma funkcija bijusi turēt Krājbankas akciju paketi – nepilnus 10 procentus akciju.

Pietiek avoti norādīja, ka kopumā Antonovs „nejūtoties laimīgs” sakarā ar šo darījumu, jo, „atbrīvojot šos kungus no nodokļa, šis nodoklis nekur netika norakts, bet faktiski kļuvis par Antonova saistībām, ja akcijas tiktu pārdotas”.

Tāpat avoti norādīja, ka Antonovs nekad nav deklarējis savu saistību ar West Investment un līdz ar to juridiskus riskus sakarā ar informācijas slēpšanu - kaut nekādi zaudējumi mazākumakcionāriem nav tikuši norādīti, tik un tā šādu saistību vajadzētu deklarēt gan Fondu biržai, gan, iespējams, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Savukārt Antonova pārstāvis Fiļimonovs paliek pie sava - abas bankas tikai kreditējot airBaltic privāto līdzīpašnieku, un tas arī viss, - ne jau visi kredīti, kurus Krājbanka vai Snoras izsniedz, nozīmējot, ka attiecīgie uzņēmumi pieder Antonovam.

Fiļimonovs arī apgalvo, ka ne Antonovs, ne viņš vispār neesot pazīstami ar jauno Flika formālo partneri, Bahamu salās reģistrētās ārzonas kompānijas pilnvaroto pārstāvi Kovtunu. Tiesa, Fiļimonovs atturas izteikties par airBaltic līdzīpašniekiem izsniegtajiem kredītiem un jaunajām ķīlām, - viņš nevarot komentēt bankas klientu darījumus.

Kā jau ziņots, Lursoft datu bāze rāda, ka līdz šim Komercķīlu reģistrā bija reģistrēta gan airBaltic akcionāres – Baltijas Aviācijas sistēmu, gan personiski tās īpašnieka Flika dota komercķīla (formāli – divas ķīlas): par 18,27 miljoniem latu Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas Snoras bankā bija ieķīlātas gan visas Flika kapitāldaļas, gan arī visa Baltijas Aviācijas sistēmu manta.

Tagad gan Flika, gan Baltijas Aviācijas sistēmu dotās komercķīlas apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu. Turklāt paplašināts ieķīlātās mantas apraksts, īpaši norādot, ka „ieķīlāta komercķīlas devējam piederošā manta kā lietu kopība, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, kā visas mantas sastāvā esošas lietas, t.sk., piederošās preču zīmes airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles, tā arī lietas, kas pievienosies ieķīlātai mantai nākotnē”.

Saskaņā ar Krājbankas gada pārskatu pagājušā gada sākumā West Investment piederēja 7,15% bankas akciju, bet šā gada sākumā – 4,49%.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...