Izglītības ministrija un valdība, beidziet ņirgāties par skolotājiem un vecākiem
Anna Vladova, skolas direktore, Saskaņa28.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Katru dienu, lasot ziņas, es sev jautāju: vai mūsu ministri vispār saprot, ko viņi saka? Vai viņi saprātīgi novērtē situāciju? Kad viņi paziņo, ka vecāki var izvēlēties - laist uz skolu savu bērnu vai ne, vai tiek aprēķinātas iespējamās sekas? Vai mums skolās ir papildu skolotāju komplekts? Vai arī viņi sagaida, ka skolotāji atkal, kārtējo reizi izpildīs visus Ministru kabineta norādījumus un strādās trīs maiņās (tagad viņi strādā divās maiņās)? Varbūt mums ir skolotāju rinda?
Īsumā par tagad notiekošo skolā, faktu izklāsts:
- Pulksten 8.15 pirmā nodarbība, teiksim, klātienē.
- Pulksten 9.00 otrā nodarbība - attālināti. Jums ir jāpielāgo, jāielādē, jāsagatavo prezentācijas ekrāns, jāpārbauda, vai visi bērni ir savienoti, un jānovada stunda.
- Pirms trešās nodarbības pulksten 9.50 jāvēdina un dezinficē telpas, jāsagatavojas pilna laika nodarbībai. Pēc stundas jāpavada bērni līdz ēdnīcai, jānokontrolē, vai viņi ir apmeklējuši tualeti un dezinficējuši rokas. Nedrīkst aizmirst, kurš no bērniem ir alerģisks pret mazgāšanas līdzekļiem, un ir jāiesaka alternatīvais variants.
- Ceturtā stunda / piektā stunda 10.45 - 12.20, urrā - pāris 10. klasē, pielāgot MS Teams, lejupielādēt prezentāciju, jo jauns standarts, jauna uz kompetenci balstīta pieeja.
- Sestā stunda 12.30 - pirms nodarbības jāizvēdina klase, jādezinficē, pilna laika nodarbība. Pēc nodarbības, ja ir laiks, - ātri ieskrien tualetē, no rīta kafija līdzi, vēl neskarta...
- Septītā un astotā stunda 13.20 - 14.50 - paveicies, atkal pāris 11. klasē. 15.30 - 16.30 Zooms kopā ar kolēģiem... un tā līdz 17.00-18.00.
- Tālāk saskaņā ar plānu - sadarbība ar kolēģiem, tiešsaistes konferences, semināri, kursi vēl līdz kādiem pulksten 19.00, pēc tam viegli uzkožam, tējas krūze un uz priekšu - gatavojamies nākamās dienas nodarbībām, pārbaudām iesūtītos uzdevumus vai burtnīcas, sazināmies ar vecākiem. Neviens nezina, kāda būs rītdiena.
Ja vecāki izvēlēsies to, kas viņiem ir ērtāk, - es esmu par to! Bet tad ministrijai tagad un nekavējoties vajadzētu dubultot finansējumu skolām un nodrošināt papildu skolotājus tiem bērniem, kuri izvēlas mācīties attālināti. Jo mūsu varonīgie skolotāji vienkārši fiziski nevar bez pārtraukuma strādāt 24 stundas diennaktī, dažreiz, piedodiet, bez pārtraukuma organisma dabiskajām vajadzībām.
Un, godīgi sakot, esmu par to, ka skola pati izlemj, kuru izglītības formu šobrīd izvēlēties. Ja manā skolā visi ir veseli, es ceru, ka tas tā arī būs, tad kāpēc mums ir jāiet uz attālināto mācību procesu? Fakts, ka skola kvalitatīvi izpilda visas SPKC prasības un epidemioloģiskās instrukcijas, ir dokumentēts. Pārbaudes nav atceltas.
Ministrijai jāpublicē algoritms, pēc kura skola un pašvaldība pieņem lēmumu par darba režīmu. Un tas, kas notiek tagad, ir kaitējums. Kaut kāda zīlēšana ar kārtīm. Mēs strādājam, nē, mēs nestrādājam, lemj pašvaldība, lemj vecāki, vecāki neizlemj... Izlemiet beidzot! Un beidziet ņirgāties par skolotājiem un vecākiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
