Izglītības ministrija savu funkciju nodošanu privātfirmām pārvērtusi par sistēmu
PIETIEK08.11.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, Pietiek aprakstītais gadījums, kad Vjačeslava Dombrovska vadītā Izglītības un zinātnes ministrija atsevišķus savus pienākumus profesionālās izglītības jomā uzticējusi veikt kādam advokātu birojam, nav izņēmums. Patiesībā ministrija, neraugoties uz iespaidīgo ierēdņu skaitu, savu funkciju nodošanu privātfirmām pārvērtusi par sistēmu, - turklāt šo iepirkumu uzvarētāji ir zināmi jau iepriekš.
Pietiek rīcībā nonākušas ziņas par vēl vienu Izglītības un zinātnes ministrijas iepirkumu: kaut gan ministrijas apvienotajā Augstākās izglītības un zinātnes departamentā pašlaik strādā 24 ierēdņi, tā izsludinājusi konkursu par „Augstākās izglītības iestāžu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu efektivitātes novērtēšanu akreditācijas ietvaros”.
Saskaņā ar šo iepirkumu ministrija, kurai it kā pašai vajadzētu izstrādāt vērtējuma sistēmu augstākās izglītības iestāžu (AII) kvalitātes sistēmas efektivitātei, nolēmusi privātfirmām uzticēt "izstrādāt kritēriju kopu AII iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbības efektivitātes novērtēšanai studiju virzienu akreditācijas ietvaros izmantošanai studiju virzienu akreditācijas ekspertiem un Studiju akreditācijas komisijai akreditācijas vajadzībām".
Turklāt jau pirms šī konkursa uzvarētāju pasludināšanas Pietiek no saviem lasītājiem saņēma drošas ziņas ka šo iepirkumu noteikti iegūs 2011. gada rudenī dibinātā Līnai Dzenei piederošā SIA Dynamic University, jo konkursa nolikumā iekļauta virkne kritēriju, kas "atsijā" faktiski visus citus iespējamos pretendentus, tostarp augstskolas, to pētniecības vienības utml. Tā arī ir noticis, un Dynamic University šos ministrijas pienākumus veiks par 5968 latiem (neskaitot PVN).
Saskaņā ar konkursa nolikumu privātuzņēmumam jāveic virkne aktivitāšu, kas tieši uzskatāmas par pašas ministrijas pienākumiem, tostarp tam uzdots "apkopot informāciju par Latvijas augstākās izglītības iestādēs izveidotajām iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmām", "veikt Latvijas augstākās izglītības iestāžu iekšējās kvalitātes sistēmu izpēti", "izvērtēt un salīdzināt augstākās izglītības iestāžu iekšējās kvalitātes sistēmu efektivitāti studiju kvalitātes paaugstināšanā" un "izstrādāt priekšlikumus iekšējās kvalitātes sistēmu pilnveidošanai augstākās izglītības iestādēs".
Kā zināms, par Pietiek jau aprakstīto gadījumu, kad atsevišķas ministrijas funkcijas uzdots veikt kādam advokātu birojam, ministrs Dombrovskis ir paziņojis, ka par to neko nezinot. Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, vai Dombrovskis nav lietas kursā arī par šo iepirkumu.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
