Izglītības ministrija mēģina paturēt neērto VDK izpētes komisiju "īsā pavadā"
PIETIEK16.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mārītes Seiles vadītā Izglītības un zinātnes ministrija ir atradusi jaunus veidus, kā paturēt Valsts drošības komitejas "mantojuma" izpētes komisiju "īsā pavadā" - to nepārtraukti uzraudzīt, liekot saskaņot tās plānus un paturot sev tiesības jebkurā laikā pārtraukt līgumu, kā ieganstu minot neformulētus "svarīgus iemeslus".
Kā zināms, pērn, kad komisija atradās Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas pakļautībā, tās darbībai tika likti visdažādākie šķēršļi, tai netika piešķirts finansējums, no tās sastāva tika izslēgti vairāki "nepiemēroti" speciālisti.
Pēc tam komisija tika nodota Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē, šā gada 1. septembrī tajā tika atjaunoti trīs no komisijas iepriekš izslēgtie - Kristīne Jarinovska, Bonifācijs Daukšts un Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Valdība arī atļāva ministrijai noslēgt vienošanos ar Latvijas Universitāti par komisijas noteiktā zinātniskā izpētes procesa īstenošanas nodrošināšanu, kā arī ar to saistīto izdevumu segšanu un administrēšanu.
Taču jau nedēļu pēc tam atklātībā nonāca komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera vēstule Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, un tajā bija norādīts, ka šī līguma (vienošanās) sagatavošanas process rada uzticības zudumu valsts civildienestam Izglītības un zinātnes ministrijā, jo neatbilst Straujumas 2015. gada martā publiski sniegtiem solījumiem administrēt Komisijas darbu Latvijas Universitātes aģentūrā "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts".
Kangeris arī norādīja, ka "ir vērojamas ministrijas valsts civildienesta ierēdņu - īpaši Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas - juridiskās obstrukcijas pazīmes ar nolūku novilcināt līguma noslēgšanu līdz brīdim, kad praktisks darbs 2015. gadā kļūtu neiespējams".
Nu kļuvis zināms, ka, neraugoties uz šiem iebildumiem un to daļēju ņemšanu vērā, Izglītības un zinātnes ministrija nolēmusi nepieļaut pārāk lielu "politiski jūtīgās" tēmas pētošās komisijas neatkarību.
Vienošanās joprojām paredz saskaņot komisijas darbības plānus ar Vienotības pārstāves vadīto ministriju, šādi faktiski paturot ministrijas departamenta direktori Kiopu par galveno komisijas darba uzraudzi, neraugoties uz komisijas iebildumiem un to pamatojumu.
Tāpat šajā publisko tiesību līgumā Izglītības un zinātnes ministrija atstājusi sev tiesības jebkurā brīdī pārtraukt līgumu ar universitāti, kā ieganstu minot neformulētus "svarīgus iemeslus", paredzot, ka universitāte pat atmaksā finansējumu, kas jau saņemts komisijas darbam.
Oficiālu ministrijas skaidrojumu Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt, savukārt neoficiāli kāds ministrijas vadības pārstāvis Pietiek atzina: "Tie zinātnieki ir iedomājušies, ka kāds viņiem atļaus pilnīgi nekontrolētiem un neatkarīgiem pētīt Latvijas valsts vissensitīvāko vēstures materiālu. Protams, ka politiķi darīs visu, lai to neatļautu."
Pietiek šodien publicē šī līguma pilnu tekstu.
Seko mums 
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
Zviedrijas akumulatoru izstrādātājs un ražotājs Northvolt ir iesniedzis bankrota pieteikumu ASV. Uzņēmums cīnās ar pieaugošiem parādiem, turklāt tas nespēja nodrošināt glābšanas finansējumu, un skaidrās naudas rezerves bija palikušas tikai vienai nedēļai.
Sociālistiskās sacensības karstumā neviens nepamanīja, ka padomju saimniecības (sovhoza) kantora pagalmā gulēja beigts lops. Tiesa, tas nedaudz bojāja labo skatu uz goda plāksni ar daudzajiem labāko laukstrādnieku attēliem.
Eiropas un vietējie birokrāti izmisīgi meklē eksistences līdzekļus sev un saviem politiskajiem projektiem.
