Izglītības ministrija mēģina paturēt neērto VDK izpētes komisiju "īsā pavadā"
PIETIEK16.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mārītes Seiles vadītā Izglītības un zinātnes ministrija ir atradusi jaunus veidus, kā paturēt Valsts drošības komitejas "mantojuma" izpētes komisiju "īsā pavadā" - to nepārtraukti uzraudzīt, liekot saskaņot tās plānus un paturot sev tiesības jebkurā laikā pārtraukt līgumu, kā ieganstu minot neformulētus "svarīgus iemeslus".
Kā zināms, pērn, kad komisija atradās Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas pakļautībā, tās darbībai tika likti visdažādākie šķēršļi, tai netika piešķirts finansējums, no tās sastāva tika izslēgti vairāki "nepiemēroti" speciālisti.
Pēc tam komisija tika nodota Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē, šā gada 1. septembrī tajā tika atjaunoti trīs no komisijas iepriekš izslēgtie - Kristīne Jarinovska, Bonifācijs Daukšts un Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Valdība arī atļāva ministrijai noslēgt vienošanos ar Latvijas Universitāti par komisijas noteiktā zinātniskā izpētes procesa īstenošanas nodrošināšanu, kā arī ar to saistīto izdevumu segšanu un administrēšanu.
Taču jau nedēļu pēc tam atklātībā nonāca komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera vēstule Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, un tajā bija norādīts, ka šī līguma (vienošanās) sagatavošanas process rada uzticības zudumu valsts civildienestam Izglītības un zinātnes ministrijā, jo neatbilst Straujumas 2015. gada martā publiski sniegtiem solījumiem administrēt Komisijas darbu Latvijas Universitātes aģentūrā "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts".
Kangeris arī norādīja, ka "ir vērojamas ministrijas valsts civildienesta ierēdņu - īpaši Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas - juridiskās obstrukcijas pazīmes ar nolūku novilcināt līguma noslēgšanu līdz brīdim, kad praktisks darbs 2015. gadā kļūtu neiespējams".
Nu kļuvis zināms, ka, neraugoties uz šiem iebildumiem un to daļēju ņemšanu vērā, Izglītības un zinātnes ministrija nolēmusi nepieļaut pārāk lielu "politiski jūtīgās" tēmas pētošās komisijas neatkarību.
Vienošanās joprojām paredz saskaņot komisijas darbības plānus ar Vienotības pārstāves vadīto ministriju, šādi faktiski paturot ministrijas departamenta direktori Kiopu par galveno komisijas darba uzraudzi, neraugoties uz komisijas iebildumiem un to pamatojumu.
Tāpat šajā publisko tiesību līgumā Izglītības un zinātnes ministrija atstājusi sev tiesības jebkurā brīdī pārtraukt līgumu ar universitāti, kā ieganstu minot neformulētus "svarīgus iemeslus", paredzot, ka universitāte pat atmaksā finansējumu, kas jau saņemts komisijas darbam.
Oficiālu ministrijas skaidrojumu Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt, savukārt neoficiāli kāds ministrijas vadības pārstāvis Pietiek atzina: "Tie zinātnieki ir iedomājušies, ka kāds viņiem atļaus pilnīgi nekontrolētiem un neatkarīgiem pētīt Latvijas valsts vissensitīvāko vēstures materiālu. Protams, ka politiķi darīs visu, lai to neatļautu."
Pietiek šodien publicē šī līguma pilnu tekstu.
Seko mums 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
