Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

26.04.2016 interneta ziņu portālā “MADONA24.LV” tika publicēta Madonas 2.vidusskolas sabiedrisko attiecību speciālista sniegtā informācija par to, ka biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” un vairāku bērnu vecāki ir vērsušies Administratīvajā rajonā tiesā, kurā apstrīd Madonas novada domes izstrādātā plāna “MADONAS NOVADA IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2016. – 2023.GADAM”, turpmāk – Plāns, publiskās apspriešanas procedūru.

Jau tika ziņots, ka pašreizējā Plāna redakcijā Madonas novada Dome plāno apvienot divas mācību iestādes – Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolu, aizrotējot tās audzēkņus uz Madonas Valsts ģimnāzijas telpām. Madonas Valsts ģimnāzijas telpas pašreizējā tehniskajā izpildījumā nav atbilstošas veselības un higiēnas prasībām. Tādu atzinumu ir sniegusi arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Interneta ziņu portālā “MADONA24.LV” ir publicēta ziņa par to, ka Madonā ir savākti vairāk kā 3000 iedzīvotāju parakstu pret Madonas Domes īstenoto izglītības iestāžu reorganizācijas plānu[1].

Madonas novada dome uz šiem sabiedrības protestiem nereaģē vispār. Pretēji paustajiem sabiedrības iebildumiem – 31.03.2016 Domes sēdē ar deputātu balsu vairākumu minētais Plāns tika apstiprināts un šobrīd tiek virzīts apstiprināšanai uz Izglītības un zinātnes ministriju.

Varētu domāt, ka 3000 parakstu tāds piliens jūrā vien ir, bet Madonas pilsētā pavisam kopā ir nedaudz vairāk kā 7000 iedzīvotāju, tātad gandrīz puse no pilsētas iedzīvotājiem ir pauduši savu noraidošo attieksmi pret nepārdomātu reformu. Madonas novada pašvaldība to neņem vērā.

Esmu savu klientu uzdevumā vērsies Izglītības un zinātnes ministrijā ar iesniegumu, kurā lūdzu ministriju savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi un rakstiski sniegt savu izvērtējumu par Madonas novada pašvaldības domes iecerēto Madonas 1.vidusskolas un Madonas pilsētas 2.vidusskolas apvienošanu.

Atbilde tika saņemta, un izglītības ministrs paskaidroja, ka tiks veikta padziļināta šīs reorganizācijas izpēte. Atliek vien cerēt, ka šajā izpētes procesā tiks ņemts vērā ne tikai Madonas novada domes funkcionāru, bet arī Madonas skolas pedagogu, skolēnu un viņu vēcāku viedoklis. Vēl tikai jāatzīmē, ka neviens ārējais normatīvais akts nenosaka kādā veidā, pēc kādiem standartiem tiek veiktas šīs izpētes.

Biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” ļoti skeptiski vērtē šo Madonas novada domes izstrādāto plānu un tā “izskatīšanu” Izglītības un zinātnes ministrijā. Par pamatu šādam šaubām ir šo divu institūciju politiskais fons. Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters ir partijas “Vienotība” pārstāvis tāpat kā izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Par kādu objektīvu izvērtēšanu šeit varētu būt runa?

Visbeidzot, runājot par tiesisko regulējumu, risinot skolu reorganizācijas jautājumus, ir skaidrs, kādēļ Madonas novada dome līdzīgi kā citas pašvaldības (arī Rīgas dome) pēc būtības klaji ignorē sabiedrības protestus. Kā jau norādīts interneta ziņu portālā “MADONA24.LV” 26.04.2016 rakstā, Administratīvā rajona tiesa attiecās ierosināt lietu par Madonas novada domes sagatavoto izglītības iestāžu reorganizācijas plānu. Pamatojums ir ļoti vienkāršs – Domes lēmums nav administratīvais akts, jo to esot pieņēmuši politiķi – deputāti ar savu balsojumu.

Satversmes 91. un 92.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ikvienam ir tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šobrīd attiecībā uz pašvaldību domes lēmumiem šīs cilvēktiesību normas neattiecas! Dome var pieņemt jebkuru lēmumu ar drošu pārliecību, ka nevienā tiesā to nevar apstrīdēt!

Neviena tiesību norma precīzi nenosaka, kas tad ir administratīvais akts un kādēļ pašvaldību domes lēmumu nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem. Vienīgais skaidrojums ir iekļauts Administratīvā procesa likuma ievaddaļā, sadaļā “Likumā lietotie termini” jeb citiem vārdiem - definīcijas. Katrai tiesību normai ir sava struktūra, taču termini jeb “Definīcijas” nav tiesību norma tās klasiskā izpratnē. Ar to, manuprāt, ir par maz, lai ierobežotu cilvēktiesības uz taisnīgu tiesu.

Tas var novest pie pašvaldību funkcionāru klajas patvaļas, kad sabiedrības interese tiek pakļautas pašvaldības interesēm, jeb vēl sliktāk – Eiropas fondu apgūšana tiek likta augstāk par sabiedrības indivīdu interesēm. Tas šobrīd ir vērojams Madonas novadā, kad, neskatoties uz sabiedrības iebildumiem, tikai, lai apgūtu Eiropas fondu naudu, tiek veiktas mākslīgas un ekonomiski nepamatotas reformas.

Biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” šobrīd gaida kādu lēmumu par sniegto blakus sūdzību pieņems Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments. Pēc tam tiks lemts par tālāko rīcību, kas neizslēdz iespēju vērsties Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.


[1] http://madona.pilseta24.lv/zina?slug=madonas-pilsetas-2-vidusskola-savakusi-aptuveni-3000-iedzivotaju-parakstu-pret-planoto-skolu-re-8f9486404b/1557347

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...