Izgāžoties Stukāna mēģinājumam vēl pirms tiesas apturēt vienas reliģiskās draudzes darbību, Ģenerālprokuratūra ķeras pie nākamās
PIETIEK30.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divus mēnešus pēc tam, kad Jura Stukāna (attēlā) vadītajai LR Ģenerālprokuratūrai neizdevās apturēt draudzes „Jaunā paaudze” darbību vēl pirms tiesas, tā ir ķērusies pie nākamās reliģiskās organizācijas: kaut gan parasti šī iestāde ir slavena ar noziedzīgu nodarījumu „nepamanīšanu” daudzu mēnešu garumā, šoreiz J. Stukāna pienākumu izpildītājs (tā vārds netiek atklāts) pēc divām publikācijām par „Jehovas lieciniekiem” nekavējoties ir sākusi pārbaudi par šīs organizācijas darbību. Pēdējā laikā plašāk ir zināms par vienu valsti, kurā tieši „Jehovas liecinieki” par savu reliģisko darbību tiek intensīvi vajāti, un šī valsts ir Krievija.
Interneta vietne TVNET vakar un aizvakar bija publicējusi divus rakstus, no kuriem vienā bijušais „Jehovas liecinieku” aktīvists Jānis Folkmanis izteicis aizdomas, ka reliģiskā organizācija zinājusi, bet noklusējusi pedofilijas gadījumus. Vienā gadījumā organizācijas dalībnieci it kā seksuāli izmantojis brālis, bet citā kādas draudzes vecākajam esot bijušas seksuālas attiecības ar 16 gadus vecu meiteni. Līdz ar to J. Folkmanis uzskatot, ka vairākus gadu desmitus draudzēs pedofili ir jutušies "komfortabli un droši". Savukārt otrajā rakstā kāda sieviete apraksta, kā viņai bijis aizliegts kontaktēties ar meitu, kura ir izslēgta no organizācijas.
Ar šiem diviem rakstiem LR Ģenerālprokuratūrai, kura parasti uz mediju publikācijās minētiem faktiem reaģē labākajā gadījumā pēc daudziem mēnešiem un attiecīgu iesniegumu saņemšanas, šoreiz ir pieticis, lai jau nākamajā dienā paziņotu par pārbaudes sākšanu.
„Pieejamais publikāciju saturs dod pamatu secinājumam, ka reliģiskās organizācijas „Jehovas liecinieki” darbība, iespējams, ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem, tās darbība, iespējams, apdraud sabiedrisko kārtību, personu veselību un tikumību,” skaidro Ģenerālprokuratūra.
Saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 4. panta otro daļu nevienai personai savas reliģiskās pārliecības dēļ nav tiesību neievērot likumus, bet šā likuma 18. panta otrā un trešā daļa paredz, ka reliģiskās organizācijas darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt, ja tā ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, citiem normatīvajiem aktiem vai statūtiem (satversmi, nolikumu), ja reliģiskā organizācija aicina citus neievērot likumu, ja reliģiskā organizācija ar savu darbību (mācību) apdraud demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību.
Ar šo pamatojumu ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs, kura vārdu Ģenerālprokuratūra neatklāj, jau šodien uzdevis Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokuroram „veikt pārbaudi par reliģiskās organizācijas „Jehovas liecinieki” darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām”.
Kā zināms, ģenerālprokurors J. Stukāns jau vairākkārt ir publiski uzstājies pret indivīdu runas un pulcēšanās brīvībām, un šo viņa nostāju īstenojošā prokuratūra pēdējā laikā aizvien biežāk tiek saukāta par „sarkano prokuratūru”.
Pagājušā gada novembrī J. Stukāns personiski iesaistījās, lai panāktu „Jaunās paaudzes” darbības aizliegumu. Ja ticēt prokuratūras paziņojumam, tad ar 2021.gada 3.novembra ģenerālprokurora rezolūciju bija uzdots veikt pārbaudi par reliģiskās organizācijas "Jaunā paaudze" darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, bet jau nedēļu vēlāk prokuratūra bija noskaidrojusi, ka „pretēji normatīvajos aktos terminēti noteiktajām prasībām ievērot sociālo distancēšanos un citus pasākumus, kas paredzēti epidemioloģiskai drošībai, reliģiskā organizācija "Evaņģēlisko kristiešu baznīcas "Jaunā paaudze" Rīgas draudze" ne mazāk kā sešas reizes 2021.gada laikā pieļāvusi publiskus pasākumus ar dalībnieku piedalīšanos”.
Ar J. Stukāna svētību jau 10. novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesai tika iesniegts ģenerālprokurora prasības pieteikums par "Jaunās paaudzes" darbības izbeigšanu un par tūlītēja aizlieguma noteikšanu draudzei „veikt jebkādus publiskus pasākumus klātienē (ar skatītājiem fiziskā klātbūtnē), tai skaitā dievkalpojumus, neatkarīgi no pasākuma norises vietas”.
Taču tiesu instancēs J. Stukāna personiskā iniciatīva nu jau divas reizes ir cietusi sakāvi. Vispirms viņa pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pret draudzi "Jaunā paaudze" pērn decembra sākumā noraidīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, bet šā gada 20. janvārī šo lēmumu ir atstājusi negrozītu Rīgas apgabaltiesa. Tas nozīmē, ka draudze par spīti J. Stukāna vēlmēm var turpināt darbību vēl vismaz mēnešiem ilgi, - lietu pēc būtības tiesā sāks izskatīt aprīlī.
""Jaunā paaudze" var patikt vai nepatikt, bet mūsu tiesības uz eksistenci ir nostiprinātas Satversmē un mūsu dievlūdzēju tiesības nākt tieši uz "Jauno paaudzi" ir viena no fundamentālajām cilvēka tiesībām pasaulē. Mēs tikko piedzīvojām vērienīgu spiedienu Krievijā, kur Krievijas ģenerālprokurors iekļāva "Jauno paaudzi" nevēlamo organizāciju sarakstā. Man neviļus rodas jautājums, vai gadījumā Krievijas un Latvijas Ģenerālprokuratūras nesadarbojas," – tā saistībā ar J. Stukāna aktivitātēm publiski ir paziņojis draudzes vadītājs, pretrunīgi vērtētais Aleksejs Ļedjajevs.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
