Iesaki rakstu: 
Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!
Kad izdomu pamet doma, rodas izdomas nabadzība. Kad svinam, svētām valsts svētkus, allaž iedomājam par svētvakaru, kas ar svētku saturu nerakstītā kopībā un svētā vienībā, kas pats mums pasaka priekšā, ko darīt. Viņš iedod rokās izdomu un gatavošanās prieku. Kad nav izdomas, nav gatavošanās, kad nav gatavošanās, nav svētku, nav prieka.
Kultūras ministrija kā vecišķa partijas sekretāre ieviesusi kaut ko līdzīgu direktīvai – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu apklāt ar baltiem galdautiem un valsts svētku saturu aizstāt ar visiem vienādu formu. Kā ierasts, turpat pa kājām maisās, pa vidu steberē formālisms, kas no tādām direktīvām gluži loģiski izrietošs, turklāt izdomas nabadzībai atvieglo dzīvi, jo vieglāk atķeksēties un labi iederas simtgades tēriņu neaptveramajos miljonos.
Valsts simboli ir karogs, himna, ģerbonis, nevis galdauts. Šāda "kultūras" māžošanās rada jucekli ne tikai bērnu galvās, arī pieaugušie apjūk, apmaldās vērtībās, ja piedevām valstiski rīkotajos galdautu svētkos par galdiem padomāts, himnu nodziedāt piemirsts. Nav runa par galdautiem! Par izdomas nabadzību, kuru tagad tiražē teju vai visas kultūras iestādes. Afišas ir bēdīgas: tur nav ne Tēvijas, ne Brīvības, ir tikai galdauti, galdi. Un raportē visās malās – par galdauta svētkiem, Neatkarību, Brīvību klāt vairs nemaz nekarinot. Varbūt, ka tur, kur domā, bija arī svētvakars, kas dzīvo savu radošu dzīvi, atraidot klišejas un štampus.
Bet. Tur, kur galdi un galdauti, gluži neviļus pāri izspīlējas vēders, bodnieciskas un mietpilsoniskas dziņas, kas nospiež dvēselīti... Jau Ārija Elksne teica: "Bet tautas dziesma skuju svārkos pie durvīm bikli mīņājas..." Veikali allaž saož, ka arī, svētumu vazājot, var labi pelnīt. Galdautu svētku (?) apcerēs pašapzinīgi ietusnī vēders: “…velti nedaudz vairāk laika un pagatavo sulīgu zivi vai izcep kārdinošus vistas spārniņus, uz lēzena šķīvja izkārto lapu salātus ar sātīgām un pavasarīgām piedevām, papildini galda klājumu ar kādu elegantu uzkodu, bet, ja vēlies kaut ko latvisku un klasisku, arī šai dienai piestāvēs rupjmaizes kārtojums, medus kūka vai kāda gaisīga ogu kūka saldam noslēgumam. Pavisam lieliski, ja izdodas pagatavot ko latvisku, taču pats galvenais šajā dienā ir izbaudīt kopā būšanu, un nesteidzīgi baudīt maltīti, jo tieši tam jau ir paredzēti svētki! Smelies iedvesmu no recepšu kolekcijas un palutini svinētājus pie balti klāta galda…”
Kas paliek pāri? Dziļas skumjas… Svētvakars.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
