Iesaki rakstu: 
Kas ir kopīgs Austrumu robežas “ātrajai” būvniecībai un bēdīgi slavenajai afērai ar NBS pārtikas iegādi? No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekas, bet, ja paanalizē, tad atklājās dīvainas kopsakarības.
Pārtika un robeža
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju ārējās sauszemes robežas izbūvi Saeima ir uzticējusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ). Apskatot VNĪ mājaslapu atklājās, ka “pagaidu” (kopš 2019. gada) VNĪ priekšsēdētājs ir J. Garisons, šaurākās aprindās pazīstams kā Jānis Kurnosovs. Kurš ir galvenais atbildīgais par NBS pārtikas afēru? Arī J.Garisons. Es pieņemu, ka arī VNĪ vēl nav paspējuši iegādāties kristāla bumbu, lai Garisona kungs varētu izsekot līdzi visiem iepirkumiem, arī tik nozīmīgiem kā Austrumu robežas izbūve.
Par nelaimi Valsts kontrole nav novērtējusi J.Garisona izcilās vadītāja spējas un savā pēdējā paziņojumā par afēru ar NBS pārtikas iegādi minējusi, ka atbildība būtu jāuzņemas arī Garisona kungam, - es pieļauju, ka arguments, ka Garisona kungs vēl vienkārši nebija paspējis iegādāties kristāla bumbu, neapmierināja Valsts kontroles auditorus, kuri diezgan neglaimojoši izteicās par Garisona kungu, pat lietojot citātu “Nevar būt tik liels muļķis” (https://www.delfi.lv/news/national/politics/nevar-but-tik-liels-mulkis-vk-verte-skandalozo-nbs-partikas-iepirkumu.d?id=55636278).
Bet izrādās, ka var, jo šis nav pirmais gadījums, kad Valsts kontrole pievērš uzmanību Garisona kunga vadītajai iestādei. 2021.gadā Valsts kontrole paziņoja, ka drošība uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir ignorēta jau vairākus gadus, jo kavējas robežas izbūve. Šobrīd jau NATO vadība un Lietuva sāk uztraukties par Latvijas ārējo robežu (https://leta.lv/home/important/FC77C5C2-43EE-4999-A156-CD8927895894/), protams, ka Latvija var novirzīt robežas apsargāšanai papildu spēkus no Zemessardzes vai NBS, bet galvenais drošības garants šeit būtu izbūvēta robeža ar augstiem žogiem un kamerām.
Ja NBS vadība robežas apsargāšanai novirzītu karavīrus vai tiem būtu ko ēst? Ministre Mūrniece solījās līgumu ar Zītariem lauzt pēc iespējas ātrāk (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.04.2023-ministrija-lemusi-lauzt-ligumu-ar-armijas-partikas-iepirkuma-uzvarejuso-zitari-lz.a506333/) pat uzsākot sarunu procedūru par līguma laušanu (https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/murniece-ir-sakta-sarunu-procedura-par-armijas-partikas-piegades-liguma-lausanu-14299473).
Ministres kundzei laikam neviens nepaskaidroja, ka termins “sarunu procedūra” tiek lietos attiecībā uz iepirkumu procedūras veidiem, nevis līguma laušanas procesu, bet varbūt arī tieši tāpēc līgums netiek lauzts, - tā vietā līgums ir vēl spēkā līdz 31.12.2023. (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-vienojas-par-220-miljonus-eiro-verta-armijas-partikas-piegades-liguma-lausanu.a511835/). Kaut gan pirms tam ministrija apgalvoja, ka Zītari ir neatbilstoša kompānija un ka tiem nav ne noliktavu, ne transportlīdzekļu, lai šo līgumu spētu izpildīt, rodas jautājums, kas notiks atlikušo pusgadu? Kā pārtika tiks piegādāta? Tad Zītariem IR vai NAV kapacitātes veikt līgumsaistības? Ja Zītari līdz šim, kā arī līdz 31.12.2023 veiks pārtikas piegādi, kāds ir līguma laušanas iemesls?
Ministrijas trīs musketieri
Valsts kontrole savā paziņojumā (https://www.lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/valsts-kontrole-aicina-nodrosinat-neatkarigu-nbs-partikas-iepirkuma-iesaistito-amatpersonu-atbildibas-izvertesanu) informē, ka dienesta izmeklēšana par šo iepirkumu būtu jāuztic neatkarīgai komisijai ārpus ministrijas, jo pastāv risks par neobjektīvu izmeklēšanu, jo, kā norāda Valsts kontrole, būtu jāvērtē arī šādu amatpersonu iespējamā atbildība - Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra, valsts sekretāra vietnieka nodrošinājuma jautājumos, Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta vadītāja un citu Aizsardzības ministrijas amatpersonu iespējamā atbildība.
Bet kas tad ir šīs Valsts kontroles nosauktās amatpersonas?
1. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs – J.Garisons.
2. Valsts sekretāra vietnieka nodrošinājuma jautājumos – M.Paškēvičs.
3. Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta vadītājs – M.Ķuda.
Kas gan vieno visas šīs trīs amatpersonas? Saskaņā ar raidījuma sižetu (https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/aizsardzibas-ministrija-par-200-miljoniem-pirks-brunutransportierus-kas-igaunijai-izradijusies-parak-dargi/) M.Ķuda vadīja Bruņumašīnu Patria iepirkumu, brīvi apmeklēja viena no pretendentu ražotnēm un vienojās par 200 miljonu eur vērtu līgumu. Un atkal jau 200 miljoni, tagad gan sakarā ar inflāciju 200 miljoni ir izauguši līdz 220 miljoniem. Par J.Garisona un M.Paškēviča sadarbību slavenajā patronu iepirkumā jau viss ir izklāstīts šajā trauksmes cēlāja ziņojumā - https://www.youtube.com/watch?v=wgSg9OdWbMs, kurā ir pieminēts arī bruņumašīnu Patria iepirkums. Patronu iepirkumā summa gan bija mazāka, “tikai” 72 milj., bet ar iespēju to neierobežoti palielināt.
Iespējams, ka tikai man tā šķiet, bet visos skandalozākajos Aizsardzības ministrijas iepirkumos figurē šie trīs musketieri.
Vai Garisona kungs izveidotu objektīvu disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju, kas spētu izvērtēt M.Ķudas un M.Paškēviča atbildību šajā lietā? Un kā tad tur īsti līdz galam ir ar līdz šim izveidotājām komisijām? Tikai 2 amatpersonas ir atlaistas, turklāt bez reāliem sodiem, bez zaudējumu piedziņas, - kādas bija šīs komisijas? Vai vainīgie netiek piesegti?
Parlamentārā sekretāra “pēkšņā” aiziešana
Ministrijas gaiteņos daudzi bija izbrīnīti par parlamentārā sekretāra J.Eglīta pēkšņo aiziešanu (https://nra.lv/latvija/politika/417375-eglits-pametis-aizsardzibas-ministrijas-parlamentara-sekretara-amatu.htm) š.g. 30.05. (ministrijā visi gan zina, ka dokumenti tika noformēti ar atpakaļejošu datumu.), amatā Eglīta kungs paspēja pabūt vien pusgadu.
J.Eglīts gan norādīja, ka amatu pamet personīgu iemeslu dēļ, bet vai tiešām kāds noticēs, ka cilvēks ar aptuveni 80 000 eur lielām parādsaistībām un bez iekrājumiem tā vienkārši aizies no siltas vietas? Ņemot vērā, ka valdības maiņa arī vairs nav aiz kalniem un strādāt palicis ir vien pāris mēneši.
Visiem zināms, ka NA “spices cilvēkus“ parasti bez darba neatstāj, tad kāpēc šoreiz šī pēkšņā aiziešana, - kāds ir īstais iemesls? Ļaunas mēles Vecrīgā mēļo, ka Eglīta kungs arī esot bijis saistīts ar NBS pārtikas iepirkumu, vēl darbojoties Zemkopības ministrijā, un tieši tāpēc viņš tika iecelts par parlamentāro sekretāru Aizsardzības ministrijā, tā sakot, lai turpinātu iesāktos procesus, bet, kad ministres kundze saprata, ka par šo iesaisti ir tapis zināms “iestādēm”, viņa palūdza J.Eglīta kungu amatu pamest, bet tās visas, protams, ir baumas ko izplata nelabvēļi.
Tās vēl nav beigas
Vēl Vecrīgā mēļo, ka informācija, kuras dēļ J.Eglīts bija spiests aiziet pie “iestādēm”, ir nonākusi īstajās ausīs ar trīs musketieru svētību, kas tādā veidā atriebjas par Valsts kontroles pēkšņo aktivitāti. Uzvarētāja šajā cīņā vēl nav, bet šobrīd izskatās, ka NA ministrijā pozīcijas pamazām zaudē un nākotnē vēl ir gaidāmi 200 miljonus vērti iepirkumi.
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
