Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas ir kopīgs Austrumu robežas “ātrajai” būvniecībai un bēdīgi slavenajai afērai ar NBS pārtikas iegādi? No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekas, bet, ja paanalizē, tad atklājās dīvainas kopsakarības.

Pārtika un robeža

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju ārējās sauszemes robežas izbūvi Saeima ir uzticējusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ). Apskatot VNĪ mājaslapu atklājās, ka “pagaidu” (kopš 2019. gada) VNĪ priekšsēdētājs ir J. Garisons, šaurākās aprindās pazīstams kā Jānis Kurnosovs. Kurš ir galvenais atbildīgais par NBS pārtikas afēru? Arī J.Garisons. Es pieņemu, ka arī VNĪ vēl nav paspējuši iegādāties kristāla bumbu, lai Garisona kungs varētu izsekot līdzi visiem iepirkumiem, arī tik nozīmīgiem kā Austrumu robežas izbūve.

Par nelaimi Valsts kontrole nav novērtējusi J.Garisona izcilās vadītāja spējas un savā pēdējā paziņojumā par afēru ar NBS pārtikas iegādi minējusi, ka atbildība būtu jāuzņemas arī Garisona kungam, - es pieļauju, ka arguments, ka Garisona kungs vēl vienkārši nebija paspējis iegādāties kristāla bumbu, neapmierināja Valsts kontroles auditorus, kuri diezgan neglaimojoši izteicās par Garisona kungu, pat lietojot citātu “Nevar būt tik liels muļķis” (https://www.delfi.lv/news/national/politics/nevar-but-tik-liels-mulkis-vk-verte-skandalozo-nbs-partikas-iepirkumu.d?id=55636278).

Bet izrādās, ka var, jo šis nav pirmais gadījums, kad Valsts kontrole pievērš uzmanību Garisona kunga vadītajai iestādei. 2021.gadā Valsts kontrole paziņoja, ka drošība uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir ignorēta jau vairākus gadus, jo kavējas robežas izbūve. Šobrīd jau NATO vadība un Lietuva sāk uztraukties par Latvijas ārējo robežu (https://leta.lv/home/important/FC77C5C2-43EE-4999-A156-CD8927895894/), protams, ka Latvija var novirzīt robežas apsargāšanai papildu spēkus no Zemessardzes vai NBS, bet galvenais drošības garants šeit būtu izbūvēta robeža ar augstiem žogiem un kamerām.

Ja NBS vadība robežas apsargāšanai novirzītu karavīrus vai tiem būtu ko ēst? Ministre Mūrniece solījās līgumu ar Zītariem lauzt pēc iespējas ātrāk (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.04.2023-ministrija-lemusi-lauzt-ligumu-ar-armijas-partikas-iepirkuma-uzvarejuso-zitari-lz.a506333/) pat uzsākot sarunu procedūru par līguma laušanu (https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/murniece-ir-sakta-sarunu-procedura-par-armijas-partikas-piegades-liguma-lausanu-14299473).

Ministres kundzei laikam neviens nepaskaidroja, ka termins “sarunu procedūra” tiek lietos attiecībā uz iepirkumu procedūras veidiem, nevis līguma laušanas procesu, bet varbūt arī tieši tāpēc līgums netiek lauzts, - tā vietā līgums ir vēl spēkā līdz 31.12.2023. (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-vienojas-par-220-miljonus-eiro-verta-armijas-partikas-piegades-liguma-lausanu.a511835/). Kaut gan pirms tam ministrija apgalvoja, ka Zītari ir neatbilstoša kompānija un ka tiem nav ne noliktavu, ne transportlīdzekļu, lai šo līgumu spētu izpildīt, rodas jautājums, kas notiks atlikušo pusgadu? Kā pārtika tiks piegādāta? Tad Zītariem IR vai NAV kapacitātes veikt līgumsaistības? Ja Zītari līdz šim, kā arī līdz 31.12.2023 veiks pārtikas piegādi, kāds ir līguma laušanas iemesls?

Ministrijas trīs musketieri

Valsts kontrole savā paziņojumā (https://www.lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/valsts-kontrole-aicina-nodrosinat-neatkarigu-nbs-partikas-iepirkuma-iesaistito-amatpersonu-atbildibas-izvertesanu) informē, ka dienesta izmeklēšana par šo iepirkumu būtu jāuztic neatkarīgai komisijai ārpus ministrijas, jo pastāv risks par neobjektīvu izmeklēšanu, jo, kā norāda Valsts kontrole, būtu jāvērtē arī šādu amatpersonu iespējamā atbildība - Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra, valsts sekretāra vietnieka nodrošinājuma jautājumos, Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta vadītāja un citu Aizsardzības ministrijas amatpersonu iespējamā atbildība.

 Bet kas tad ir šīs Valsts kontroles nosauktās amatpersonas?

1. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs – J.Garisons.

2. Valsts sekretāra vietnieka nodrošinājuma jautājumos – M.Paškēvičs.

3. Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta vadītājs – M.Ķuda.

Kas gan vieno visas šīs trīs amatpersonas? Saskaņā ar raidījuma sižetu (https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/aizsardzibas-ministrija-par-200-miljoniem-pirks-brunutransportierus-kas-igaunijai-izradijusies-parak-dargi/) M.Ķuda vadīja Bruņumašīnu Patria iepirkumu, brīvi apmeklēja viena no pretendentu ražotnēm un vienojās par 200 miljonu eur vērtu līgumu. Un atkal jau 200 miljoni, tagad gan sakarā ar inflāciju 200 miljoni ir izauguši līdz 220 miljoniem. Par J.Garisona un M.Paškēviča sadarbību slavenajā patronu iepirkumā jau viss ir izklāstīts šajā trauksmes cēlāja ziņojumā - https://www.youtube.com/watch?v=wgSg9OdWbMs, kurā ir pieminēts arī bruņumašīnu Patria iepirkums. Patronu iepirkumā summa gan bija mazāka, “tikai” 72 milj., bet ar iespēju to neierobežoti palielināt.

 Iespējams, ka tikai man tā šķiet, bet visos skandalozākajos Aizsardzības ministrijas iepirkumos figurē šie trīs musketieri.

Vai Garisona kungs izveidotu objektīvu disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju, kas spētu izvērtēt M.Ķudas un M.Paškēviča atbildību šajā lietā? Un kā tad tur īsti līdz galam ir ar līdz šim izveidotājām komisijām? Tikai 2 amatpersonas ir atlaistas, turklāt bez reāliem sodiem, bez zaudējumu piedziņas, - kādas bija šīs komisijas? Vai vainīgie netiek piesegti?

Parlamentārā sekretāra “pēkšņā” aiziešana

Ministrijas gaiteņos daudzi bija izbrīnīti par parlamentārā sekretāra J.Eglīta pēkšņo aiziešanu (https://nra.lv/latvija/politika/417375-eglits-pametis-aizsardzibas-ministrijas-parlamentara-sekretara-amatu.htm) š.g. 30.05. (ministrijā visi gan zina, ka dokumenti tika noformēti ar atpakaļejošu datumu.), amatā Eglīta kungs paspēja pabūt vien pusgadu.

J.Eglīts gan norādīja, ka amatu pamet personīgu iemeslu dēļ, bet vai tiešām kāds noticēs, ka cilvēks ar aptuveni 80 000 eur lielām parādsaistībām un bez iekrājumiem tā vienkārši aizies no siltas vietas? Ņemot vērā, ka valdības maiņa arī vairs nav aiz kalniem un strādāt palicis ir vien pāris mēneši.

Visiem zināms, ka NA “spices cilvēkus“ parasti bez darba neatstāj, tad kāpēc šoreiz šī pēkšņā aiziešana, - kāds ir īstais iemesls? Ļaunas mēles Vecrīgā mēļo, ka Eglīta kungs arī esot bijis saistīts ar NBS pārtikas iepirkumu, vēl darbojoties Zemkopības ministrijā, un tieši tāpēc viņš tika iecelts par parlamentāro sekretāru Aizsardzības ministrijā, tā sakot, lai turpinātu iesāktos procesus, bet, kad ministres kundze saprata, ka par šo iesaisti ir tapis zināms “iestādēm”, viņa palūdza J.Eglīta kungu amatu pamest, bet tās visas, protams, ir baumas ko izplata nelabvēļi.

Tās vēl nav beigas

Vēl Vecrīgā mēļo, ka informācija, kuras dēļ J.Eglīts bija spiests aiziet pie “iestādēm”, ir nonākusi īstajās ausīs ar trīs musketieru svētību, kas tādā veidā atriebjas par Valsts kontroles pēkšņo aktivitāti. Uzvarētāja šajā cīņā vēl nav, bet šobrīd izskatās, ka NA ministrijā pozīcijas pamazām zaudē un nākotnē vēl ir gaidāmi 200 miljonus vērti iepirkumi.

Novērtē šo rakstu:

165
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi