Ivanova uzticības persona noindēta Vācijā pēc tam, kad uzņēmējs sācis liecināt par „Arēnas Rīga” izkrāpšanu
PIETIEK04.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada jūlijā Vācijā tikusi noindēta uzņēmēja Igora Ivanova uzticības persona Roberts Karstens, - tas noticis pēc tam, kad uzņēmējs sniedzis pirmās liecības par to, kā notikusi Arēnas Rīga kapitāldaļu izkrāpšana, un Ivanovs šo nāvi saista ar sava bijušā biznesa partnera vēlmi nepieļaut, lai Karstens varētu sniegt liecības sāktajā kriminālprocesā.
Pietiek jau ir aprakstījis, kā laikā, kad Ivanovs atradās ieslodzījumā, viņa kameras biedrs neskaidros apstākļos nomira pēc tam, kad bija izdzēris Ivanovam paredzētu buljona krūzīti. Savukārt Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniece Tatjana Smoļakova nesen tika notiesāta par līdzdalību Ivanova slepkavības mēģinājumā: apelācijas instances tiesa šā gada oktobrī viņai piesprieda deviņu gadu cietumsodu.
Taču izrādās, ka arī tas nav viss. „Arī pēc manas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas vietas – Centrālcietuma, pret mani – I.Ivanovu ir izdarīti divi slepkavības mēģinājumi, par ko esmu ziņojis Valsts policijai un par ko ir uzsākts kriminālprocess. Es šajā kriminālprocesā esmu atzīts par cietušo,” teikts Pietiek rīcībā nonākušā Ivanova iesniegumā, kas adresēts Kriminālpolicijai.
Tieši šajā iesniegumā Ivanovs arī minējis, ka pēc viņa nopratināšanas Arēnas Rīga kapitāldaļu izkrāpšanas kriminālprocesā „2017.gada jūlija mēnesī, Vācijā tika noindēts Roberts Karstens, kas bija mana uzticības persona un kam es biju izdevis ģenerālpilnvaru”.
Šajā nāvē un, visticamākais, arī slepkavības mēģinājumos Ivanovs iesniegumā policijai vaino savu kādreizējo biznesa partneri Genādiju Bondariku, kurš izrādījies ieguvējs no Arēnas Rīga „darījuma”.
„Uzskatu, ka G.Bondariks, izmantojot R.Karstenu un to, ka R.Karstenam biju izdevis pilnvaru, izkrāpa man piederošus īpašumus. Uzskatu un esmu pārliecināts, ka R.Karstens tika nonāvēts, lai nevarētu sniegt liecības pret G.Bondariku, par G.Bondarika izdarītajām noziedzīgajām darbībām,” teikts uzņēmēja iesniegumā.
Šajā dokumentā arī sniegts skaidrojums tam, kāpēc tieši Bondarikam ir bijusi izdevīga Ivanova sievas Ellas Ivanovas noslepkavošana, par kuras organizēšanu, neraugoties uz pretrunīgiem faktiem, tika notiesāts Ivanovs.
„Uzskatu, ka Ella Ivanova 2008.gada 6.janvārī tika nonāvēta, lai G.Bondarika kontrolē esošajam uzņēmumam - SIA Arēna Invests nebūtu jānorēķinās ar E.Ivanovu par 15% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu ieguvi no E.Ivanovas.
Cik man zināms, līdz E.Ivanovas nāves dienai norēķins par viņai piederošo 15% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu atsavināšanu nebija veikts un nav arī veikts līdz šim. Uzskatu, ka E.Ivanovas nonāvēšana tika izdarīta tā, lai E.Ivanovas nāvē nepatiesi tiktu vainots es, tādējādi panākot manu apcietināšanu.
Es tiku apcietināts 2008.gada 3.martā un uzreiz - 2008.gada 4.martā, izmantojot viltotus dokumentus, tika izkrāptas man piederošie 35% SIA Arēna Rīga kapitāldaļas,” savu versiju par notikušo iesniegumā izklāsta Ivanovs.
Atrodoties Centrālcietumā, pret viņu tikuši veikti pat vairāk – vismaz pieci slepkavības mēģinājumi: „Uzskatu, ka tikai vienai personai - G.Bondarikam būtu bijis izdevīgi, lai es no cietuma dzīvs neiznāktu, jo tikai vienai personai - G.Bondarikam no tā būtu kāds labums, jo es nevarētu celt pretenzijas pret viņu, G.Bondariku par man izkrāpto mantu - nekustamajiem īpašumiem, naudas līdzekļiem un SIA Arēna Rīga kapitāldaļām.”
Ivanova iesniegumā policijai arī uzskaitītas iespaidīgās summas, ko viņš pirms savas aizturēšanas aizdevis Bondarikam un viņa sievai: „Varu paskaidrot, ka G.Bondarikam un viņa sievai J.Bondarikai 2007. gadā biju aizdevis ievērojamas naudas summas, kuras līdz brīdim, kad tiku apcietināts, - 2008. gada 3.martam G.Bondariks un J.Bondarika man nebija atdevuši. Tā, piemēram:
- 2007.gada 14.maijā Jeļenai Bondarikai no sava konta Nr.LV94PARX0002214110019 biju pārskaitījis summu trīs miljoni euro apmērā;
- 2007.gada 20.augustā G.Bondarikam no sava konta Nr.LV94PARX0002214110019 biju pārskaitījis summu viens miljons divi simti tūkstoši euro apmērā.
- 2007.gada 22.augustā G.Bondarikam no sava konta Nr.LV94PARX0002214110019 biju pārskaitījis summu viens simts desmit tūkstoši trīs simti piecdesmit euro apmērā.
- 2007.gada rudenī biju aizdevies G.Bondarikam skaidrā naudā EUR 1 500 000,00.”
Pietiek jau ir aprakstījis, ka miljonus eiro vērtās Arēnas Rīga kapitāldaļas nav bijušas vienīgais īpašums, kas ticis izkrāpts Ivanovam īsi pirms viņa apcietināšanas 2008. gada martā un pēc tam, izkrāpējiem acīmredzami rēķinoties, ka no cietuma viņš vairs neiznāks. Spānijas tiesa ir oficiāli sākusi kriminālprocesu par Ivanovam Tenerifē piederējuša īpašuma izkrāpšanu. Savukārt Latvijā ir sākts kriminālprocess saistībā ar 35% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu izkrāpšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
