Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķita jau, ka padomija ar tās „orgāniem”, „locekļiem” un „locekļu kandidātiem” ir atstājusi Latvijas publisko telpu. Tomēr Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Ineša Feldmaņa šī gada 5.janvāra intervija laikrakstam „Neatkarīgā” šķiet kā rakstīta pirms gadiem četrdesmit.

Kā zināms, katrs skolēns okupētajā Latvijā par pirmskara valsti uzzināja tikai dažas aprautas fāzes kā „Kārlis Ulmanis”, „rietumu buržuāzija”, „strādnieku apspiestība”, „kultūras pagrimums” un tamlīdzīgi. Jautājumu - kāpēc krita komunistiskā Stučkas valdība Latvijā 1919.gadā – mācību grāmatā ilustrēja tāds kā komikss, no kura varēja saprast, ka Anglija-Francija ne tikai bija savākusi pret lieliniekiem milzīgu sabiedroto armiju, bet vēl izcēlusi desantu.

Runa, protams, nav tikai par to, ka Feldmanis vēstures zinātņu kandidāta grādu ieguvis Maskavā. 1990.gada 4.maijā lielvaru manipulāciju rezultātā izveidotās Latvijas bufervalsts darboņu nepatika pret 18. novembra Latviju ir hroniska, un tie cenšas panākt, lai latvietim Latvijas valsts ideja kļūtu nepatīkama. Pēc visa spriežot, kāds no 4.maija priekšniecības beidzot ir apjēdzis, ka Latvijas simtgades svinības viņa valstij ir rupja politiska kļūda. Dzirdīgas ausis šādai nostādnei varētu būt ne tikai austrumos...

Mēģināšu komentēt Feldmaņa dīvaino vēstures redzējumu.

1. Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome pasludināja Latvijas valsti 1917.gada 2.decembrī. Ulmanis panāca, ka LR jāproklamē par jaunu utt.

Jāteic, ka te Feldmanim ir priekšgājēji. Tā interneta vietnē DELFI Aculiecinieks (!) 2011.gada 17.novembrī kāds Pēteris Ziemelis raksta: "Uzskatu - Latvijas Republika proklamēta 1918.gada 30.janvārī”. Portāla „Delfi” lasītājs raksturo Ziemeli kā padomju okupācijas režīma darbinieku: „Nezinu, kas tam Ziemelim šobrīd padomā, bet atgādināšu, ka 1991. gadā viņš bija Limbažu rajona kara komisārs. Augusta puča dienās viņš kopā ar čekas priekšnieku ieradās milicijas nodaļā un paziņoja, ka pārņem varu.”

Feldmanis pats atzīst, ka sekojošā vācu okupācija padarījusi 1917.gada Latvijas valsts proklamāciju par formālu. Taču šajos dokumentos Latvijas novadi pirmo reizi atkal figurē vienā valsts projektā, atsaucoties uz ASV prezidenta Vudro Vilsona tautu pašnoteikšanās principu, kas tad arī deva iespēju Anglijas pārstāvim lordam Balfūram 1918.gada 11.novembrī (Vācijas zaudējuma Pirmajā Pasaules karā atzīšanas dienā) rakstīt Nacionālās padomes pilnvarotajam pārstāvim Zigfrīdam Meierovicam, ka Lielbritānija provizoriski atzīst Nacionālo padomi par Latvijas valdību. Nacionālā padome, kā zināms, nebija īsti rīcības spējīga, jo viena no ietekmīgākajām partijām - sociāldemokrāti - vēlējās celt sociālistisku Latviju. 1918.gada 17.novembra partiju sapulce izveido Tautas padomi, kuras dalībniekiem nav šaubu, ka jāveido pilsoniska Latvijas Republika. Feldmanis mēģina radīt iespaidu, ka partiju laikos 18. novembri kā valsts dibināšanas dienu nesvinēja, taču tas neizklausās ticami.

2. Par izkapts un āmura savienību

Sarkano uzbrukums Latvijai tomēr bija kas lielāks par parasto stāstu - tas bija iecerētās Pasaules Revolūcijas sākums. Stučka bijis ļoti neapmierināts, ka viņam jākrāmējas te ar kādu provinci šādā vēsturiskā laikā, kas arī noteica komunistu nervozo praktisko politiku Latvijā. Pasaules revolūcijas plāniem Eiropā, kā dzirdēts, svītru pārvilka divu Dienvidukrainas atamanu dumpis pret padomju varu 1919.gada sākumā. Padomju Latvijas armijas komandieris Jukums Vācietis, kā dzirdēts, uzzinājis, ka latvieši organizē paši savu valsti, bez komentāriem atstāj savu posteni - un Stučkas režīms to ilgi nepārdzīvo.

3. Ģenerālis Ludendorfs dibina „4.maija Latviju”

Feldmaņa versijā 1918. gada vācu valdība un ķeizars ir tādi mīļi, par nākotni, attīstību un labām kaimiņattiecībām domājoši ļaudis. „Ja Vācijas valdībai tobrīd būtu lielāka griba, tā noteikti varētu paņemt Baltijas teritorijas savā paspārnē, taču tā negribēja to darīt nākotnes attiecību labā. Tāpēc 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars pasludināja, ka Baltija ir brīva teritorija.”

Patiesībā tai laikā pilnā sparā turpināja darboties vācu „politiskā ģenerāļa” Ludendorfa Austrumeiropas ģermanizācijas plāns, kas paredzēja, izmantojot vācu kolonistus, pārvācošanu un pamattautu izsūtīšanu, radīt vācu austrumu impēriju, kuras resursus varētu izmantot nākotnes karā ar Lielbritāniju un ASV. Latvijā atradās vācu karaspēks, spēcīga piektā kolonna- akurāt kā 1991.gada 4.maijā ar krievu karaspēku un krievvalodīgo piekto kolonnu.

Ludendorfa plāns paredzēja Latvijā dibināt no Vācijas atkarīgu bufervalsti, ar ko tad vēlāk praktiski nodarbojās fon der Golcs.

4. Stučkas valdību padzina landesvērs

Jā, sava vācu Livonijas atjaunošanas plāna ietvaros, kur vien iespējams, šaujot latviešus. Zīmīgs ir 4.maija režīma jaunvārdiņš „vācbaltieši” baltvāciešu vietā. Pēc tam, kad cara Krievijā atļāva demokrātiju, kā kāda krievu pētniece sūkstījās, Baltijas baltvāciešu vidū uzvarējusi Krievijai naidīga frakcija. Tas būtu visai pretintuitīvi, ja domājam par baltvāciešiem tikai kā par komersantiem.

5. ... tad bija bermontiāde

Feldmanis izliekas neredzam visu situācijas sarežģītību. Sabiedrotie visupirms gribēja gāzt lieliniekus Krievijā, pēc tam atzina to par nelietderīgu. Vācija gribēja izveidot Pēterburgā sev labvēlīgu administrāciju, kas ļautu turpināt karu. Baltvāci gribēja paturēt savas pozīcijas. Bija paredzēts, ka bermontieši dosies pret lieliniekiem caur Daugavpili.

Taču tad sabiedroto politika mainījās - un Bermonta-Golca karaspēks sāk nodarboties ar pašdarbību: dodas uz Rīgu ar viegli uzminamu nolūku- vispirms okupēt Latviju, tad nomainīt administrāciju Pēterburgā. Krievu baltie ģenerāļi Deņikins ar Judeniču šo Bermonta plānu noraida, Judeničs pasludina Bermontu par nodevēju. No šī brīža Bermonta-Golca karaspēks kļūst par tipisku algotņu karaspēku.

Plāns, kas paredzēja ātri sakaut Latvijas armiju un piespiest Pagaidu valdību noslēgt pamieru, nav realizējams. Vācieši tehniski spēj uzcelt tiltus pār Daugavu, taču šajā situācijā pat Rīgas ieņemšana bermontiešiem vairs neko nedotu. Blickrīgs ir beidzies. Minstināšanos frontē pārtrauc sabiedroto flotes artilērijas atbalstīts Latvijas armijas uzbrukums...

6. Latvija konstatē, ka atrodas kara stāvoklī ar Vāciju...

Šī situācija radās pēc vācu valdības lēmuma ņemt Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju savā pakļautībā. Normāla diplomātiska procedūra. Nav īsti saprotams, kas šeit tā pārbaidījis Inesi Feldmani.

Secinājumi: vēsturnieks Inesis Feldmanis ir tendenciozs. Kādus vēl brīnumus 4. maija Latvijas aktīvisti sarunās un sarakstīs par 18.novembra valsti, redzēsim šogad. Viens gan ir skaidrs - padarīt 18. novembri par nebijušu vairs nebūs iespējams...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...