Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķita jau, ka padomija ar tās „orgāniem”, „locekļiem” un „locekļu kandidātiem” ir atstājusi Latvijas publisko telpu. Tomēr Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Ineša Feldmaņa šī gada 5.janvāra intervija laikrakstam „Neatkarīgā” šķiet kā rakstīta pirms gadiem četrdesmit.

Kā zināms, katrs skolēns okupētajā Latvijā par pirmskara valsti uzzināja tikai dažas aprautas fāzes kā „Kārlis Ulmanis”, „rietumu buržuāzija”, „strādnieku apspiestība”, „kultūras pagrimums” un tamlīdzīgi. Jautājumu - kāpēc krita komunistiskā Stučkas valdība Latvijā 1919.gadā – mācību grāmatā ilustrēja tāds kā komikss, no kura varēja saprast, ka Anglija-Francija ne tikai bija savākusi pret lieliniekiem milzīgu sabiedroto armiju, bet vēl izcēlusi desantu.

Runa, protams, nav tikai par to, ka Feldmanis vēstures zinātņu kandidāta grādu ieguvis Maskavā. 1990.gada 4.maijā lielvaru manipulāciju rezultātā izveidotās Latvijas bufervalsts darboņu nepatika pret 18. novembra Latviju ir hroniska, un tie cenšas panākt, lai latvietim Latvijas valsts ideja kļūtu nepatīkama. Pēc visa spriežot, kāds no 4.maija priekšniecības beidzot ir apjēdzis, ka Latvijas simtgades svinības viņa valstij ir rupja politiska kļūda. Dzirdīgas ausis šādai nostādnei varētu būt ne tikai austrumos...

Mēģināšu komentēt Feldmaņa dīvaino vēstures redzējumu.

1. Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome pasludināja Latvijas valsti 1917.gada 2.decembrī. Ulmanis panāca, ka LR jāproklamē par jaunu utt.

Jāteic, ka te Feldmanim ir priekšgājēji. Tā interneta vietnē DELFI Aculiecinieks (!) 2011.gada 17.novembrī kāds Pēteris Ziemelis raksta: "Uzskatu - Latvijas Republika proklamēta 1918.gada 30.janvārī”. Portāla „Delfi” lasītājs raksturo Ziemeli kā padomju okupācijas režīma darbinieku: „Nezinu, kas tam Ziemelim šobrīd padomā, bet atgādināšu, ka 1991. gadā viņš bija Limbažu rajona kara komisārs. Augusta puča dienās viņš kopā ar čekas priekšnieku ieradās milicijas nodaļā un paziņoja, ka pārņem varu.”

Feldmanis pats atzīst, ka sekojošā vācu okupācija padarījusi 1917.gada Latvijas valsts proklamāciju par formālu. Taču šajos dokumentos Latvijas novadi pirmo reizi atkal figurē vienā valsts projektā, atsaucoties uz ASV prezidenta Vudro Vilsona tautu pašnoteikšanās principu, kas tad arī deva iespēju Anglijas pārstāvim lordam Balfūram 1918.gada 11.novembrī (Vācijas zaudējuma Pirmajā Pasaules karā atzīšanas dienā) rakstīt Nacionālās padomes pilnvarotajam pārstāvim Zigfrīdam Meierovicam, ka Lielbritānija provizoriski atzīst Nacionālo padomi par Latvijas valdību. Nacionālā padome, kā zināms, nebija īsti rīcības spējīga, jo viena no ietekmīgākajām partijām - sociāldemokrāti - vēlējās celt sociālistisku Latviju. 1918.gada 17.novembra partiju sapulce izveido Tautas padomi, kuras dalībniekiem nav šaubu, ka jāveido pilsoniska Latvijas Republika. Feldmanis mēģina radīt iespaidu, ka partiju laikos 18. novembri kā valsts dibināšanas dienu nesvinēja, taču tas neizklausās ticami.

2. Par izkapts un āmura savienību

Sarkano uzbrukums Latvijai tomēr bija kas lielāks par parasto stāstu - tas bija iecerētās Pasaules Revolūcijas sākums. Stučka bijis ļoti neapmierināts, ka viņam jākrāmējas te ar kādu provinci šādā vēsturiskā laikā, kas arī noteica komunistu nervozo praktisko politiku Latvijā. Pasaules revolūcijas plāniem Eiropā, kā dzirdēts, svītru pārvilka divu Dienvidukrainas atamanu dumpis pret padomju varu 1919.gada sākumā. Padomju Latvijas armijas komandieris Jukums Vācietis, kā dzirdēts, uzzinājis, ka latvieši organizē paši savu valsti, bez komentāriem atstāj savu posteni - un Stučkas režīms to ilgi nepārdzīvo.

3. Ģenerālis Ludendorfs dibina „4.maija Latviju”

Feldmaņa versijā 1918. gada vācu valdība un ķeizars ir tādi mīļi, par nākotni, attīstību un labām kaimiņattiecībām domājoši ļaudis. „Ja Vācijas valdībai tobrīd būtu lielāka griba, tā noteikti varētu paņemt Baltijas teritorijas savā paspārnē, taču tā negribēja to darīt nākotnes attiecību labā. Tāpēc 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars pasludināja, ka Baltija ir brīva teritorija.”

Patiesībā tai laikā pilnā sparā turpināja darboties vācu „politiskā ģenerāļa” Ludendorfa Austrumeiropas ģermanizācijas plāns, kas paredzēja, izmantojot vācu kolonistus, pārvācošanu un pamattautu izsūtīšanu, radīt vācu austrumu impēriju, kuras resursus varētu izmantot nākotnes karā ar Lielbritāniju un ASV. Latvijā atradās vācu karaspēks, spēcīga piektā kolonna- akurāt kā 1991.gada 4.maijā ar krievu karaspēku un krievvalodīgo piekto kolonnu.

Ludendorfa plāns paredzēja Latvijā dibināt no Vācijas atkarīgu bufervalsti, ar ko tad vēlāk praktiski nodarbojās fon der Golcs.

4. Stučkas valdību padzina landesvērs

Jā, sava vācu Livonijas atjaunošanas plāna ietvaros, kur vien iespējams, šaujot latviešus. Zīmīgs ir 4.maija režīma jaunvārdiņš „vācbaltieši” baltvāciešu vietā. Pēc tam, kad cara Krievijā atļāva demokrātiju, kā kāda krievu pētniece sūkstījās, Baltijas baltvāciešu vidū uzvarējusi Krievijai naidīga frakcija. Tas būtu visai pretintuitīvi, ja domājam par baltvāciešiem tikai kā par komersantiem.

5. ... tad bija bermontiāde

Feldmanis izliekas neredzam visu situācijas sarežģītību. Sabiedrotie visupirms gribēja gāzt lieliniekus Krievijā, pēc tam atzina to par nelietderīgu. Vācija gribēja izveidot Pēterburgā sev labvēlīgu administrāciju, kas ļautu turpināt karu. Baltvāci gribēja paturēt savas pozīcijas. Bija paredzēts, ka bermontieši dosies pret lieliniekiem caur Daugavpili.

Taču tad sabiedroto politika mainījās - un Bermonta-Golca karaspēks sāk nodarboties ar pašdarbību: dodas uz Rīgu ar viegli uzminamu nolūku- vispirms okupēt Latviju, tad nomainīt administrāciju Pēterburgā. Krievu baltie ģenerāļi Deņikins ar Judeniču šo Bermonta plānu noraida, Judeničs pasludina Bermontu par nodevēju. No šī brīža Bermonta-Golca karaspēks kļūst par tipisku algotņu karaspēku.

Plāns, kas paredzēja ātri sakaut Latvijas armiju un piespiest Pagaidu valdību noslēgt pamieru, nav realizējams. Vācieši tehniski spēj uzcelt tiltus pār Daugavu, taču šajā situācijā pat Rīgas ieņemšana bermontiešiem vairs neko nedotu. Blickrīgs ir beidzies. Minstināšanos frontē pārtrauc sabiedroto flotes artilērijas atbalstīts Latvijas armijas uzbrukums...

6. Latvija konstatē, ka atrodas kara stāvoklī ar Vāciju...

Šī situācija radās pēc vācu valdības lēmuma ņemt Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju savā pakļautībā. Normāla diplomātiska procedūra. Nav īsti saprotams, kas šeit tā pārbaidījis Inesi Feldmani.

Secinājumi: vēsturnieks Inesis Feldmanis ir tendenciozs. Kādus vēl brīnumus 4. maija Latvijas aktīvisti sarunās un sarakstīs par 18.novembra valsti, redzēsim šogad. Viens gan ir skaidrs - padarīt 18. novembri par nebijušu vairs nebūs iespējams...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...